11

tieši tik minūtes cilvēki nodarbojas ar seksu. pliku seksu, bez pieklājīgām sarunām, drēbju nostīvēšanas un saspīlētas priekšspēles. Un man šīs 11 minūtes sāk pietrūkt. ir pagājuši +/- 4 mēneši, kopš neesmu pavadījusi kaisles pilnu nakti. un tas sak nepatikt. ā, nē, es sadirsu, nevis sāk nepatikt, bet jau kādu laiku konkrēti nomāc. un tad nu ir pienācis laiks šo problēmu risināt.
stāsts būs par diviem indivīdiem, kas ir krustojuši manu dzīves ceļu un ir atstājuši neizdzēšamas pēdas tajā. sākšu ar otro. vecais, labais alejandro. bezgala gudrs, seksīgs un prasmīgs. viņa tuvumā es kļūstu pavisam pakļāvīga un..jā, laimīga. viņš patiešām māk kiss away my pain, kā to dara varonis enrique iglasias dziesmā hero. viņš iedveš ticību, ka viss būs kārtībā, un galu galā izrādās, ka arī viss ir kārtībā. ar viņu patiešām ir sajūta, ka VISS BŪS, bet reāli apzinoties esošo situāciju, es saprotu,ka diez vai šis stāsts turpināsies ilgi. bet es dzīvošu ar pozitīvu skatu nākotnē,jo zinu,ka viņš jau pēc mēneša atkal būs lv. un satraukties varēšu par saviem bērniem, kad man tie būs, tāpēc, lai tagad mamma uztraucas par mani :)) bet vai es viņu mīlu? vai tad es vispār zinu, kas ir mīlēt? man viņš patīk. ļoti patīk. es tiešām turu sevi grožos, lai neiemīlētos. nebūtu tad viegli ne man, ne viņam. bet ar katru reizi, kad viņu redzu, ir grūtāk šķirties. un katru reizi es ceru,ka ieraudzīšu viņu vismaz vēl reizi. un pēc tam es norobežojos - cenšos nerakstīt, nedomāt, nejust, lai neiemīlētos. jā, man viņš pietrūkst, bet man šķiet,ka es viņam ne tik ļoti. pēc 3 nedēļu klusēšanas, es neizturēju un uzrakstīju. man vajag komunikāciju, sarunas, saskarsmi. es nezinu, ko vajag viņam. man ir bail jautāt, kaut gan zinu,ka vajag. es virzīšu savu pozitīvo enerģiju uz viņu, lai viņam,man un mums viss izdodas :)
stāsts par pirmo. diego.. mana pirmā mīla, mans pirmais vīrietis. joprojām viņa klātbūtnē jūtos kā maza meitene - mulstu, sarkstu un nezinu ko teikt. viņš ir seksuāli pievilcīgs un, atzīšos, esmu par viņu fantazējusi. pēdējā mēneša laikā, viņš man ir atsūtījis daudz vairāk savas patiesās domas, nekā pēdējo 3 gadu laikā kopā. un tās sms ir tik patiesas, dziļas un intīmas. manuprāt, viņš beidzot sāk atklāt savu būtību, viņš izģērbjas kails manā priekšā. un es izjūtu patiesu žēlumu pret viņu - viņš raksta, ka mīl mani,ka viss notiek manis dēļ, bet es nespēju atbildēt ar to pašu. jā, es baidos. baidos no tā,ka es jūtu to pašu. es gribu tikai seksuāla rakstura izpriecas ar viņu, neko vairāk, bet vispirms man ir jānoskaidro, vai viņš tā būs ar mieru. es vēlos tās sasodītās 11 minūtes!
un lielākā atšķirība starp vīrieti nr1 un nr2 ir tā, ka nr2 man liek justies labi un mierīgi, bet vīrietim nr1 tā lieku justies es.
Bet es jau mīlu sevi tik ļoti, kā vienmēr. VISS BŪS :*

Vēstule Tenoram.

Laikam visgrūtāk ir iesākt šo vēstuli. Skolā man mācīja, ka vēstule jāiesāk ar kaut ko jauku/laipnu/patīkamu un tad nu teikšu tā: paldies par visu,ko tu manā labā esi darījis, es to ļoti novērtēju.
Man horoskopā bija rakstīts, ka man jāpalaiž vaļā izdzīvotās un izdzisušās jūtas, un tad nu vēršos pie tevis ar šo atvadu vēstuli.
Es pat nezinu, kā tas viss sākās (varbūt ar 11.klases Ziemassvētku ballīti?), bet jutu,ka ar katru reizi, kad redzēju tevi, iepinos tevī arvien vairāk un vairāk. Ntās Krūziņballītes, parka ballītes, pirts ballītes un pils ballītes lika man justies īpašai. Un es tāda biju! Es staroju vienmēr, kad bijām kopā un vēl daudzas dienas pēc tam. Ja netici, pajautā manām meitenēm. Tu biji (un es nemaz nešaubos, ka tāds joprojām esi) burvīgs, smaidošs, dzīvespriecīgs, nebēdnīgs un jauks, mīļš un tāds cilvēks, kurā es pavisam viegli iemīlējos. Jā, es tevi mīlēju. Varbūt ne tā, kā Romeo mīlēja Džuljetu un Meistars Margaritu, bet tomēr. Tu laikam esi vienīgais cilvēks, kuru esmu mīlējusi tik ilgi. Un man pat ir aizdomas, ka joprojām nedaudz (vai arī nedaudz vairāk) tu esi manā sirdī. Bet es jūtu, ka mums nav lemts. Tā jau reizēm notiek,vai ne? Abi it kā grib, bet tajā pašā laikā kaut kas attur no tā visa. Bet tas nekas - dzīvosim, redzēsim, jutīsim, būsim.
Man gribas domāt, ka mums nekas nesanāca tāpēc, ka esam pārāk līdzīgi un ideāli, lai būtu kopā. Man ir teikuši vairāki cilvēki, ka nav redzējuši jaukāku pāri par mums abiem, un mēs pat nebijām pāris. Bail iedomāties, kā būtu,ja būtu.
Es tev novēlu visu to labāko, to ko tu novēli sev no visas sirds. Esi laimīgs un izstāsti savai meitenei to,ko tu jūti, un, ja viņa vēl nav tava meitene, bet tu gribi, lai viņa ir, TAD PASAKI VIŅAI TO.
Ar mīlestību, Ieva.

esi rāms - man ir plāns!

Pašai gan nedaudz šķiet, ka viss varētu neizdoties tik labi kā cerēts, bet tomēr plāns ir. 6dien atkal (kas nu kuram ir atkal. pēdējā reize, kad biju dd ballītē bija 01.01, tā kā labs laiks ir pagājis.) ir balle dd pilī. Un man ir plāns (tram ta ram tam tam <---fanfaras) nedzert. Labs,ne? Man tas ir tāāāāds challenge accepted, jo nebūs viegli, bet plusi tam būs daudz. Piemēram:
- varēšu braukt ar mašīnu prom/atpakaļ un nākamajā dienā justies labi, jo būšu izgulējusies
- nākamajā dienā jutīšos labi, jo nebūs poha
- man nevajag iedzert, lai būtu jautri (stāsts sekos)
- [the main reason] nebūs kārtējais vakars ar Tenoru. Jā, jā, tu jau noteikti smejies un saki, ka tas nu nav iespējams, bet es pierādīšu pretējo. Sev pierādīšu pretējo. Un arī viņam, jā. Es tā vairs  negribu, negribu un punkts. Un tiešām es šoreiz negribu likt komatu, jo tas nekam neder. Varbūt daudzpunktu, lai būtu maza cerība to visu turpināt,bet ne komatu, jo tad tas nozīmēs turpināt to pašu veco, labo teikumu, bet es gribu sākt jaunu. Ar LIELO burtu kā tas parasti notiek jaunu teikumu sākumā. Un manis pēc, lai šis teikums ir vienkārši nepaplašināts, kā piemēram: "EJ dirst!", bet tas vismaz būs vairāk kā nekas. Sirds par to visu ir pilna jau...hmm.. ~3 gadus. Un nu jau sāk smelties pāri un tāpēc sarīkosim jautrību, nedzersim, kaitināsim, bet nepadosimies viņa sasodīti lielajai varai.
Plāns varētu neizdoties vairāku iemeslu dēļ:
- man nedod mašīnu, tātad es varu dzert un to daru un plāns kaput
- es pat skaidrā padošos viņa varai
- viņš nebūs.
Bet, lai nu kā, (es atkārtošos kā vienmēr) man vienalga viss būs un es mīlu sevi tik ļooooti :)
Jau solīju, ka stāsts sekos, tad nu lūk.
Pagājušajā 6dienā bijām uz jauniešu dienu un izballējāmies kā trakas. Man šmidziņa nebija ne vienu brīdi, kaut gan šampi izdzērām padaudz. Bet kā tie puikas varēja skatīties (mmm) Ievī ir ponijā joprojām. Un man tas patīk tik ļoti, nu tik ļoti, ka ļotāk nevar :)

buy me a star on the boulevard

vai vismaz puķītes nopērc. Kaut vienu. Neatceros, kad man pēdējo reizi kāds dāvināja ziedus. Varbūt dzimšanas dienā? Ja arī dāvināja, tad tas tāpat bija sen un neskaitās. Bet man ļoti patīk, ja man dāvina ziedus, ja uz mani skatās ar iekāres pilnām, bet savaldīgām acīm, ja es patīku, ja man patīk, tad man tiešām patīk. Un es gribu patikt un vajag darīt kaut ko lietas labā, lai visiem ir kur acis piesiet. Noskatījos filmiņu kārtējo un kaut kā iedvesmojos, tad ieraudzīju savas ātrumčības un pat uz dažām minūtēm sakārojās skriet, tad mazgāju savus matus un domāju, nu pie vella - es taču esmu seksīga, zinu,ka varu labāk. Nē, tas nenozīmē, ka tagad kļūšu vulgāra un atkailināšos visās iespējamās vietās. Nepavisam nē. Es varbūt pat piesegšos vēl vairāk, bet mainīšu savu attieksmi, domāšu ar prātu. tad vēl plānā ir neaiztikt seju ar rokām, sapirkt skaistas drēbes, vienmēr labi smaržot utt.

Un joprojām viss būs :*

creep

Ur so very special, I wish I was special.
Nē, es jau esmu īpaša. Nu iedomājies pats - vīrietis traucas uz citu valsti, lai satiktu mani. Kāda meitene tevis dēļ ir darījusi ko tādu? Jā, tu teiksi, ka viņam vajag seksu un nav tuvumā pieejama neviena ar puslīdz normālu seju, kā arī negribas tā piedzerties, lai tās, kam nav puslīdz normāla seja, liktos pievilcīga. Un tāpēc šis ņem un brauc pie manis. Nu lai tā būtu! Viņš pie manis vienalga bija. Divreiz.
Un tas bija jau pirms gandrīz mēneša. Un bija TIK labi. un mierīgi. tieši tā, kā man vajadzēja. Manī vispār nebija ne mazāko stresa palieku, viņš kā īsts hero tās kissed away :) Un bija tik patīkami pamosties viņa apskāvienos un gribot negribot es smaidīju un jutos laimīga. Patiesi laimīga un piepildīta, un viegla, un skaista, un apburoša... un joprojām laimīga. Ar viņu kopā esot es jūtos kā karaliene un es to gribu vēl un vēl, ne tikai uz pāris dienām. Es zinu, ka mēs esam kā viens jau tagad, tikai tas vēl ir zvaigznēs un zemapziņā ierakstīts. Ja vien es zinātu, ko viņš patiešām jūt un domā, aiii tad gan viss būtu daudz vienkāršāk. Bet vai vajag vienkāršāk? Nē, tad pazustu liela daļa burvības un gaidīšanas prieka. Man joprojām ir prieks. Lai arī kaut kā nesanāk uzturēt kontaktu tik bieži kā gribētos, es domāju par viņu. Bieži. Un man nudien ir bail, ka es iemīlos. Jau atkal. Nepareizajā. Bet, ja es jūtos labi un man pajāt par apkārtējo cilvēku viedokļiem, tad jau ir ok,ne? Es tikai gribu būt mīlēta vienu reizi par visām reizēm. Tagad!

Mēs murrāsim kopā un jau pavisam drīz :))

salsa

ēdu riekstiņus, nemācos un pārāk daudz domāju. Nu kur ta' tā var? Besī man visi un pati sev jo īpaši.
5dien būs mans Aksels. Ceru, ka tad manī būs lielāks miers un skaidrība. Gan jau,gan jau ;)

kafijkrūzes garuma saruna

Silta un salda kafija, divi zefīri šokolādē un sarkans laptops. Tik daudz man pieder šobrīd plus vēl tonna ar domām. Izvēdināju galvu ķiķinot un staigājot ar meitenēm, bet tas viss man ir kaut kā jāsaliek plauktiņos, alfabētiskā vai krāsu secībā.
Kāpēc nav iespējams ielīst cilvēku prātos un izzināt katru vissīkāko domu? Labi, man nevajag zināt, ka "nevaru izlemt kādas krāsas apakšveļu šodien lai velk", pasarg dies' nē, bet nu lielos vilcienos. Jā, zinu,ka tu saki, ka man jau mēle ir un to var nokārtot pajautājot vai man jau pirksti ir, vari uzrakstīt jautājumu, bet nē, tomēr nevar. Pirksti man ir un kā vēl ir, bet ir divas problēmas:
1. Es attiecības nekārtoju pa telefonu, caur internetu, caur baložu pastu or smth., bet gan acīs skatoties (arī caur web kameru neder) un stāvot tieši pretī
2. Ja es jautāju, man neatbild.
Un tāpēc es vairs nejautāju. Nav jau nekāda jēga.
Es šodien iedomājos, ka iepriekšējā reizē, kad brauca mans german guy, Tenors mani uzaicināja uz dzimšanas dienas ballīti. Es izvēlējos german guy. Un kas notiks, ja arī šoreiz viņš mani kaut kur aicinās, bet man jau plāni būs ar citu?Starp citu, man jau IR plāni :) Ja tā tiešām būs, tad lai noskuj mani un sauc par kurmi - tas būs liktenis, jo es tiešām vēlos, lai man ir jāizvēlas. Un es jau tāpat nevaru izvēlēties, ja man netraucē tas, ka man ir abi. Man vajag, lai notiek grūdiens/spēriens/iekaustīšana no lielā likteņa puses, jo pēc būtības jau es arī esmu sēne,ne džeks.

Un es klausos visādas dziesmas un nepārtraukti saskatu, ka tas viss ir par mani, par situācijām, par cilvēkiem, kas skar tieši mani. Visur es saskatu zīmes. Un mazliet iezogas sajūta,ka šogad tiešām būs beigas. īsti nezinu kā beigas, bet varianti ir dažādi - pasaules, manas, Tenora, german guy, bet vienu es zinu noteikti. Lai arī ko es neizlemtu, nedarītu vai darītu un izlemtu, viss mani padarīs tikai un vienīgi laimīgāku un mierīgāku.
Zefīri ir aprīti, kafija izdzerta un tā kā drīz spogulim jautāšu, kas tā par seju, tāpēc es ceļos un eju!