Paliek labāk. Nū,pavisam nedaudz, bet man arī nedaudz ir daudz. 6dien/7dien biju mājās. Tur ir tik forši - es zinu,ka esmu kā bērns,kas nevar atvadīties no bērnības,mājām, mammas azotes un tēta sargājošā pleca. Man i pat prātā nenāk neko tādu darīt. Tās smaržas,garšas un aiii,es atkal gribu mājās. 1dien bija pēdējā prakses diena - atnācu uz kojām un biju galīgi slima. Šodien ir piektdiena,bet vēl joprojām deguns ciet. šodien noliku bioķīmiju uz 7. Pilnīgs vīīīī :)) Pasniedzēja laikam nepamanīja,ka man pēdējais uzdevums vispār nav :D
Šodien visi tā savādi uz mani skatās. Sāk jau šķist,ka man no pieres dūre sāk augt. Ja runājam par augšanu, pa nakti pamanīju,ka man sāk parādīties krūtis. Nopietni! Vairs nav uz iekšu iedobītes (es parasti guļot un skatoties tv,izmantoju par bļodiņām - sabēru popkornu vai semkas). Un ejot ir jaušama tāda kā cilāšanās, kā kustība, bet tas ir tā:"Ja nepateiktu - nepamanītu". Varbūt tāpēc lifta operators paskatījās uz mani un teica,ka mani nav pazinis. :D Es laikam aizeju ciet :D Divu stundu miegs un mācīšanās non-stopā nenāk par labu manam veselajam saprātam :D
