Nu ja,nu ja. Ir mana dzimumdiena vēl pusstundu,bet ko es daru? Dzeru? Nē. Svinos un ālējos? Nē. Sēžu savā necilajā koju istabiņā, pasēdēju draugos, izdzēru rīta kafiju, kuru nepaspēju izdzert no rīta, salstu un nejūtos labi. Es jūtos nožēlojami. Biju ar savu foršo meiteni uz Safari iedzert pa kokteilītim. Viņa laikam man ir vienīgais prieka stariņš :)
Vajadzētu jau uztaisīt lielo rezumē par 20 nodzīvotajiem gadiem, bet sajuta,ka nav jēgas. Kam tad tas reāli interesē? Tiem dažiem cilvēkiem? Es, protams, to spēju novērtēt un cienu,mīlu un apbrīnoju viņus, bet.. bet,bet,bet. Un tā vienmēr. Nekad jau nav labi. Vajag vairāk un vairāk. Bet NAV labi. Es tiešām neesmu pelnījusi, lai man ir labi,esmu laimīga un apmierināta vismaz lielos vilcienos? Kāpēc man nepārtraukti ir sajūta,ka nekam neesmu derīga, neesmu gudra,kur nu vēl skaista? Laikam tam ir iemesls - es patiešām tāda esmu. Laikam ir pienācis pēdējais laiks apzināties.
This is your life, this is your time. <-- jūtos tik miserable,ka raudu pie šīs dziesmas.
And it hurts with every heartbeat .
