Tikko izlasīju burvja piezīmes. Ļoti reliģiska un kaut kā.. pārāk reliģioza. Bet ja grāmatu var izlasīt divās dienās (nē,pat diena nepagāja,ja skaita stundas), tad tur kaut kas bija. Alalalalalalife is wonderful! Viss ir tik saprotams, tik sarežģīts un greizs. Neko nesaprotu. Vakar izlasīju horoskopā to,ko biju pirms pāris stundām biju teikusi pati sev: "Ir jāizdzīvo šis posms, tas padarīs mani stiprāku un ļaus kļūt pieaugušākai." Šis mēnesis ir bijis kā klusums pirms vētras. Liels klusums pirms lielas vētras. Labas, spēcīgas, satraucošas un pozitīvas prāta, gara un ķermeņa pacēluma vētras. Es, šķiet, esmu to pārstājusi gaidīt, jo zinu,ka tā nāk, tikai ar ļoti maziem solīšiem. Savu pēdējo mēnesi es varu salīdzināt ar kalnu ceļu. Ja visu laiku tas ir vedis augšā un lejā, no lejas atkal augšā, tad jau kādu laiku mans ceļš ved lejā un vēl lejāk, tad nedaudz augšā, bet, salīdzinot ar augšā, tas joprojām ir lejā. Konstanti dirsā. Bet es pieņemu savu stāvokli un klusēju. Es daudz klusēju. Klausos kā klusums spēj skanēt. Tagad nedzirdu klusumu, skan Star FM - foršas dziesmas, lietus līst, atgādina vasaru, smeldzi un veldzi. Jauki,jauki. Būs labiniekā- es zinu,jūtu un ticu.
Nav svarīgi tas vai tev pieder veikals vai banka, vai pirts, svarīgi - vai tev ir otra puse no sirds.
P.S. 11.04.2011
See the difference. Nekas nav tā, kā izskatās sākumā. Arī es nē.
