Biju pie Zān's. Viņa ir forša un viņai ir draudziņš. Beidzot! Patiešām prieks par viņu un vēlu visu to labāko. Un Didī vispār jau kā sieva. Gaida savu jūrnieku mājās. Arī viņai novēlu foršu dzīvi. Manām abām meitenēm ir lielā laime - pavasaris un mīlestības(:
Kā man? Atkal (nē, joprojām) slikti. Šodien nopirku vitamīnus un glikozamīnu. Gan jau kļūs labāk. Mazais spring depression bubulis aizies un hihināmais nāks vietā. Bet pagaidām gribas nomirt (vai piedzerties). Jā, bet man pat nav ar ko piedzerties, jo abas manas draudzenes ir sapuišojušās (:D) un man nav ar ko iet ballēties. Būs jāsāk meklēt jauni ballīšu biedri. Bet, Johan, kā? Neviens cits nesapratīs to,ka man nav simts. Viņas abas arī tādas puslīdz ar putniem, tāpēc mums tā saskanēja. Nu vēl jau ir viens, kam ar smadzenēm tā pašvakāk, bet es beigšu par viņu domāt, runāt, rakstīt, jūsmot, jo, ja nav lemts, tad nav. Jaunajā gadā, kad Viņam tā puslīdz atzinos, Viņš teica,ka parasti pats pirmais sāk runāt par jūtām. Līdz šai dienai (jā,ir pagājuši trīs mēneši) un man nav ticis dots mājiens par to,ka tādu jūtu vispār būtu. Tad nu, draudziņ, tavs laiks ir beidzies. Šoreiz pa visam. Ļauj man dzīvot tālāk un būt laimīgai, sarunāts?
Es varu gaidīt kādu, kas nāks mani savaldīt.
