Sagribējās izpaust savu domu par mūsu melnākajiem Latvijas iedzīvotājiem jeb Sabiles pilsētas okupantiem, sauktiem arī par čigāniem jeb romiem.
Čigāņiem grūta dzīve,manuprāt. Lūk, pieci čigāņu dzīves stūrakmeņi.
1. Visu laiku jārunā valodā,kas sastāv no 50% latviešu/krievu/vēl visādu valodu sajaukuma + 50% no lačusingidžasā skaņām.
2. Jāvelk īpaši drausmīga paskata apģērbi, kā piemēram, džinsa svārki līdz zemei, par kuru eksistenci ja zinātu pats Levi Strauss, tad viņš rotētu kapā. Tam visam apakšā (ne tik ļoti apakšā,tu perversais suņa bērns!) zābaki vismaz līdz gūžai, ar kādiem Oskars filmā "Zvejnieka dēls" gāja lašus ķert, blūzes dažādos interesantos krāsu salikumos, džemperi tām pa virsu ar uzrakstiem Adihash, Nice u.c. Neaizmirsīsim par melnu ādas jaku (obligāti melna. Ja būs cits tonis, tad tu vairs neesi cienīgs klausīties brāļus Ričus), kas izskatās kā atņemta Renegāta - par lielu, pēc smēķiem un sviedriem dvakojošas, panēsātas štātītes. Tad vajag lakatu ap galvu un
3. daudz, nē ļooooti daudz maisiņus, kas piebāzti ar sazin ko. Man jau gan šķiet,ka tajā maisu štellē svarīgākais ir nevis tas,kas tajos maisos iekšā, bet gan tas, kas uzrakstīts uz maisiņa. Visaugstāk kotējas veikalu "Cento" un "Super Netto" iepirkumu turzas, bet, ja tu esi savā taborā noslēpis maisiņus no tādiem veikaliem, kas vairs nepastāv ("Leader price", "Rema 2000") tu vari saukt sevi par Čigāņu dievu. Maximas ir daudz sadzimušas un tāpēc tas vairs nav stiļņo, bļe.
4. Ir jābūt lietas kursā par lombardu sortimentu un jāmāk tas papildināt, lai
5. nonstopā varētu dzīvot zem ētera un apkrauties ar toņņiem zelta.
Bet tagad pietiek gvelzt par romu tautības īpatņiem. Let's talk about me. Pēdējā laikā ir fakin sūdīgi. Pietrūkst. Un kā vēl. Bet es negribu, lai šis ir kārtējais smilkstošais ieraksts. Es tikai iedomājos, kāda būtu viņa reakcija, ja Viņš lasītu visu šo. Labāk neiedomāties :D
It's anatomy time, so purniņu gaisā un būs labinieks(:
