Kā jau ļoti gudrs, apķērīgs un iznesīgs bērns (jā, labi), vakar anatomijā dabuju 8 (skatītāji šajā brīdī,ja mana dzīve būtu filma, lektu kājās no savām mīkstajām sēdvietām, skaļi gavilētu, aplaudētu un lielākie fanāti pat sajūsmā lauztu krēslus). Kā tev šķiet, tā bija augstākā atzīme? Nu kā tad!
Pēc tam, protams, iegriezos Olimpijā pēc dienišķās paprikas, tad galīgi hepī devos uz kojām, jo zināju,ka ar to diena ir galā, jo kā vienmēr nenotika klīniskā aprūpe. Nedaudz paskatījos mikrobus, lai šodien varētu samācīties. Tad gāju skriet. Kā jau konkrēts topogrāfiskais idioto aizskrēju ne tā,kā vajadzēja :D Bet galamērķi, Spici, sasniedzu(: Tā bija pirmā reize, kad biju veikalā "Spice Home" un uzreiz jau biju melnās treniņbiksēs ar divām baltām svītrām:D Nopirku izstādes biļeti un jozu atpakaļ. Tagad nedaudz kājeles sāp, bet tas mani neatturēs skriet arī šodien. Vakarā aizbraucu uz Vecrīgu, māsa uzdāvināja rozīti, sajutos forši, jo man patīk, ka dāvina ziedus bez iemesla. Gājām abas uz Maķīti, likvidējām neveselīgo pārtiku, pļāpājām un smējām. Šodienas pagaidu bilance - neaizbraucu uz bioķīmiju, paēdu un domāju sākt mācīties.
P.S. Vakar lasīju visos žurnālos horoskopus un vienā bija, kas mani aizķēra. Teksts apmēram tāds: "Negaidi,ka pats nokārtosies no sevis, tev jāmaina stratēģija - jāņem groži savās rokās, jāizrāda iniciatīva, jo tikai tad kkas notiks." Varbūt tiešām piezvanīt?
* Kaut būtu tā,ka uz priekšu lēnāk laiks ietu. Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, es pie tevis glābdamies skrietu.
