Lielā diena!

Nē, manī tas neizsauc nekādu emociju, vienīgi es pilnīgi esmu bez balss. Nav nemaz smieklīgi. Es pat nezinu kā tā varēja gadīties, bet nu kā ir, tā ir.

Enjoy the silence,draudziņ ^-^

12.04.2011.

Vakar galīgi sapriecājos - rīt ir tikai 3diena, bet es jau varu doties mājās! Šodien es jau nedaudz vairāk māku noraksturot savu situāciju. Es it kā piedalos, bet neiesaistos. Apeju ar līkumu. Šodien, ejot pa Vecrīgu un ieskatoties skatlogos, redzu,ka,jā, mati taisni, gaita stalta, apģērbs ir ok, bet kaut kas trūkst. Smaids? Mirdzums acīs? Degsme!
Kaut kādā intervijā lasīju,ka,ja tev nav interesanti ar sevi,tad kāpēc,lai vīrietim būtu? Tas ir kā?Interesanti ar sevi sarunāties vai spēlēt ķērājus? Man ir interesanti,ja lasu grāmatu, dipselēju ar suni, vāru rīsus vai grābju lapas. It kā neviens cits cilvēks tur neiesaistās, bet tur es neesmu viena. Ir grāmatas autors ar savām domām, ir mans ūberforšais suns, ir grābeklis un rīsi un es nedomāju,ka esmu viena. Bet ir iespēja vispār būt pilnīgi vienam?
Brīvdienās mums sanāca saruna par izglītību. Māsa, kura mācās maģistrantūrā, teica,ka neredz jēgu un iespējams neturpinās mācīties, otra māsa ar bakalauru kabatā jau sen nemācās. Un mamma pēkšņi paziņo:"Ja tev nākamgad nebūs stipendija, tad būs jāiet prom no skolas!" Whaaaaat? Kāds sakars? Ja man nepiešķirs stipendiju, tad tas vispār nebūs bijis atkarīgs no manis, jo viņiem ir tiesības iedot stipendiju jaunajiem studentiem, nevis man. Mamma gan apgalvo,ka esmu stulba un nemācos, tikai viņa laikam ir aizmirsusi,ka esmu visgudrākais viņas bērns. Vai arī nav aizmirsusi un lolo lielākas cerības pret mani,kā pret jaunāko bērnu. Abas vecākās vidusskolā vai nu dzēra vai arī nespēja dabūt normālas sekmes. Bet,ja būs jāaiziet, tad aiziešu no mājām, meklēšu darbu, turpināšu mācīties, jo es nedomāju padoties, ibe :D
Bučiņš un eju skriet :) Nē, vēl kas. Ir jāmācās formulēt savas domas un  vēlmes. Ja saka "es gribu kaut ko foršu, bet īsti nezinu ko", tad tu dabūsi foršas formas mākoni un tu nevarēsi sūdzēties,ka tas nav forši. Tāpēc es saku:"Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" Pietiekami konkrēti?(:

Cilvēki vienmēr nokļūst īstajā laikā tur,kur tos tik tiešām gaida. (Paulu Koelju.)

Tikko izlasīju burvja piezīmes. Ļoti reliģiska un kaut kā.. pārāk reliģioza. Bet ja grāmatu var izlasīt divās dienās (nē,pat diena nepagāja,ja skaita stundas), tad tur kaut kas bija. Alalalalalalife is wonderful! Viss ir tik saprotams, tik sarežģīts un greizs. Neko nesaprotu. Vakar izlasīju horoskopā to,ko biju pirms pāris stundām biju teikusi pati sev: "Ir jāizdzīvo šis posms, tas padarīs mani stiprāku un ļaus kļūt pieaugušākai." Šis mēnesis ir bijis kā klusums pirms vētras. Liels klusums pirms lielas vētras. Labas, spēcīgas, satraucošas un pozitīvas prāta, gara un ķermeņa pacēluma vētras. Es, šķiet, esmu to pārstājusi gaidīt, jo zinu,ka tā nāk, tikai ar ļoti maziem solīšiem. Savu pēdējo mēnesi es varu salīdzināt ar kalnu ceļu. Ja visu laiku tas ir vedis augšā un lejā, no lejas atkal augšā, tad jau kādu laiku mans ceļš ved lejā un vēl lejāk, tad nedaudz augšā, bet, salīdzinot ar augšā, tas joprojām ir lejā. Konstanti dirsā. Bet es pieņemu savu stāvokli un klusēju. Es daudz klusēju. Klausos kā klusums spēj skanēt. Tagad nedzirdu klusumu, skan Star FM - foršas dziesmas, lietus līst, atgādina vasaru, smeldzi un veldzi. Jauki,jauki. Būs labiniekā- es zinu,jūtu un ticu.
Nav svarīgi tas vai tev pieder veikals vai banka, vai pirts, svarīgi - vai tev ir otra puse no sirds.
P.S. 11.04.2011

purpur

Tā  lūk man iet. IR kkā labāk, jo šodien neaizbraucu uz skolu, biju skriet un tā. Mācīties gan nevarēju,jo vnk zajebala :D
6dien biju skriet. Tas izvērtās jautrāk, nekā plānots. Man pieklīda suns un pavadīja mani līdz pašām mājām, jo nezināju no kurienes viņš ir. Tāds gudrs un mīļš, līdzīgs Reksim.Ar viņa (uzzināju, ka viņa vārds ir Antons) palīdzību sajutos labāk un nejutos vientuļi. Un tas kkā nostrādāja,jo vakarā man zvanīja Mr. K. un rakstīja Diego. Elle un Indija :D
Bet mikrobus es ienīstu un eju gulēt.

Ar šo es pielieku punktu  un ceru,ka visa Mikrobioloģijas katedra tiks izdezinficēta.

Virzamies uz priekšu caur darbu un kļūdām.

Viss notiek uz labu, vismaz tā mēs to jūtam.Tikko autobusā stāvēju blakus džekam, kurš klausījās PV.
Biju pie Zān's. Viņa ir forša un viņai ir draudziņš. Beidzot! Patiešām prieks par viņu un vēlu visu to labāko. Un Didī vispār jau kā sieva. Gaida savu jūrnieku mājās. Arī viņai novēlu foršu dzīvi. Manām abām meitenēm ir lielā laime - pavasaris un mīlestības(:
Kā man? Atkal (nē, joprojām) slikti. Šodien nopirku vitamīnus un glikozamīnu. Gan jau kļūs labāk. Mazais spring depression bubulis aizies un hihināmais nāks vietā. Bet pagaidām gribas nomirt (vai piedzerties). Jā, bet man pat nav ar ko piedzerties, jo abas manas draudzenes ir sapuišojušās (:D) un man nav ar ko iet ballēties. Būs jāsāk meklēt jauni ballīšu biedri. Bet, Johan, kā? Neviens cits nesapratīs to,ka man nav simts. Viņas abas arī tādas puslīdz ar putniem, tāpēc mums tā saskanēja. Nu vēl jau ir viens, kam ar smadzenēm tā pašvakāk, bet es beigšu par viņu domāt, runāt, rakstīt, jūsmot, jo, ja nav lemts, tad nav. Jaunajā gadā, kad Viņam tā puslīdz atzinos, Viņš teica,ka parasti pats pirmais sāk runāt par jūtām. Līdz šai dienai (jā,ir pagājuši trīs mēneši) un man nav ticis dots mājiens par to,ka tādu jūtu vispār būtu. Tad nu, draudziņ, tavs laiks ir beidzies. Šoreiz pa visam. Ļauj man dzīvot tālāk un būt laimīgai, sarunāts?
Es varu gaidīt kādu, kas nāks mani savaldīt.