Šodiena nav mana laimīgā diena. Jau vakarā bija pilnīgs nespēks un vēdersāpes, šorīt tās tikai pieņēmās spēkā. Tad vēl karsoņi un vispārējs negribis, bet šķiet, ka latīņu valodā sekmīga būšu :D
Nodarbība gāja ilgāk kā paredzēts, pēc tās iegriezos Maximā un nopirku banānus, jo man bija atgriezusies ēstgriba, un šī iemesla dēļ nepaspēju laicīgi uz kojām. Kojās ātri sametu somā pirmās nepieciešamības prece (grāmatas un kosmētiku) un jozu atpakaļ uz pieturu. Izejot no kojām, redzu - stāv pie luksofora autobuss uz kuru nebiju domājusi paspēt, bet ja nu viņš tā gozējas, tad izdomāju,ka paskriešu un būšu laicīgi autoostā. Jā,kā tad. Es pārjožu pāri sarkanajam un devos (nē, nesos elsdama un slīdēdama) uz pieturu. Līdz autobusam paspēju, bet jaukais šoferis (lai viņam jaukas brīvdienas un garš mūžš) aizcirta deguna priekšā durvis un aizbrauca. Vēl tikai pietrūka, lai viņš man smaidot pamātu ar roku. Daudz nebēdādama, devos uz āgenskalna tirgus pieturu. Ar 39. autobusu aizbraucu līdz Stockmann centram, aizčāpoju uz autoostu un pa taisnos devos uz iekāpšanas vietu. Un tieši tādās dienās, kad jūties sūdīgi, ir sliktā sejas un matu diena, tu satiec tieši to, kuru esi vēlējusies satikt tad, kad tavi mati ir bijuši perfekti iztaisnoti, āda skaista un mirdzoša un smaids uz lūpām neatvairāms, ibio. Jā, priekšā pieturā stāv Tenors. Daudz nečalojām, jo viņš izskatījās samulsis un man nebija ne mazākā vēlēšanās tērgāt par lietām, kas mani nemaz neinteresē. Jā, droši vien tā bija jānotiek, jo savādāk jau nevar būt. Es pat nezinu vai kkas man viņā piesaista, kaut gan jā, laikam nespēšu vēl ļoti ilgi tikt no viņa vaļā. Tas ir abpusēji?
Un tad tālāk notikumi risinās autobusā. Tā kā biļeti nepaspēju nopirkt, tad stāvēju rindā un salu (ārā ir mīnusos un ir sniedziņš, vīīī), kamēr tie ar biļetēm sakāpa (drīzāk sastūķējās, jo tas bija Nordekas autobuss un tur, kā zināms, nav īpaši ērti) iekšā. Nopirku savu biļeti un devos uz savu troni pašā autobusa galā. Jā, es nenīdu, man vismaz bija kur sēdēt, bet bija tādi daži laimīgie, kas stāvēja kājās līdz ķesterciema pagriezienam. Lai nu kā, mans brauciens bija neizdevies, jo krēsli bija tik neērti, ka pagulēt bija impossible, jo atzveltne beidzās man lāpstiņu līmenī un tad nu es nesaprotu, kā var pasēdēt normāla auguma vīrietis šādā transporta līdzeklī, neiegūstot muguras traumu? Man kā topošajam mediķim, tas ir diezgan neizprotami :D Vēl viens mīnuss bija aukstums un tumsa, jo nevarēja ne pamācīties, ne nedrebināties. Bet tagad jau esmu laimīgi tikusi mājās, soo, arivederči amore (:
And in the end it's a nice biužiņāāā,mcā
Tāds jauks noskaņojums šodien. Visur ir sakarinātas Ziemassvētku mantiņas, spuldzītes un spīgulīši, bet diez vai tāpēc tāds jaukums sirdī, jo man nepatīk,ka mēnesi pirms svētkiem jau visur tiek par tiem atgādināts. Līdz decembra beigām no visa tā košuma nogurstu un tad nekāda prieka nav. Vajadzētu ar likumu aizliegt izlikt Ziemassvētku rotājumus pirmslaicīgi. Nedēļu, nu labi divas, ir prieciņš, ka viss atgādina - jā, pēc nedēļas būs mandarīnu un pīrāgu izēšanās svētki- tagad man tas traucē. Adventes vainagi lai deg, ja jau ir sācies klusais laiks.
Šodien bija pirmā Klīniskās aprūpes pamatu nodarbība. 25mīnutes ilga, diezgan nopietna un neinteresanta nodarbība. Pasniedzēja likās tāda nelaimīga un nelaipna - vai nu viņai mācīt nepatīk vai viņai nav sen gadījies kāds romantisks piedzīvojums, vai algas diena.
Vakarā ar māsu eju uz kino - grābēju filmu :D Pirms kāda laika gribējās tik ļoti uz kino un domāju,ka drīz būs kāds, kas mani uzaicinās. Un šeku reku - tas ir noticis. Secinājums - think positive (:
* Auditorijā sapulcēti visu augstskolu studenti. Tiek uzdots uzdevums - iemācītes telefongrāmatu no galvas. Visi studenti jautā:"Kāpēc?", tikai RSU studenti: "Līdz kurai lpp?" :D
Un rīt neiešu ballēties, jo došu priekšroku latīņu valodai. Fak, esmu nūģe :D
Stradiņi mani degradē, tas nu i tīr'. No vienas puses man patīk mācīties, saņemt labas atzīmes, būt atzītai un kursabiedru apbrīnotai (jā,simts), bet no otras - tas ir pilnīgi slimi, ja neko citu mājās atbraucot neredzu, kā tikai anatomiju, bioķīmiju un stuff sūdus, nezinu kādas dziesmas ir stilā un cik Lēruma ir nometusi (no balkona) kilogramus šova "Dejo nost" laikā. Labi, tas mani pilnīgi noteikti neuztrauc, jo viņa diez vai kko var nomest, drīzāk uzrīt pa virsu savai simtdivsimt collīgajai riepai. Bet ne jau par to ir stāsts. Man nepatīk,ka palieku par kkādu pārāko nūģi, jo ir grūti saplānot laiku tā, lai sanāktu gan ēšanai, gan mācībām, gan izklaidītēm un sportam. Fak. Nu nesanāk man pagaidām tas, bet es ļoti strādāju pie tā. Vakar ar Dārtu runājām, ka kkas jādara lietas labā un tad nu 4dien iekarosim Vecrīgu. Varbūt.
Kkad oktobra beigās ar Zanīti biju uz Gustavo koncertu. Neaprakstāmi jautri, forši un pozitīvi sen nebiju jutusies. Pēc koncerta nākamajā nedēļā bijām klubu tūrē. Pirms tam iztriecām šmidziņu un tad nodevāmies dažādām aktivitātēm, kā esīša (yo, mūs ielaida esītī, yo, tikai mums nav bilde pie uzraksta, yo) iekarošana, pelmeņu likvidēšana un ālēšanās līdz pirmajam transportam, kas uz manu āgenskalnu iet tikai 6os no rīta, sasodīts.
Jau pieminēju,ka jūtos morāli, nē, drīzāk sociāli degradējusies mācību dēļ, bet pajāt. [skan Wonderful life (mm)] Anatomijā kd par kauliem dabuju 8, bet par muskuļiem 7. Bioķīmijā kd neesmu ar divām reizēm nolikusi, bet kolokvijs manuprāt ir diezgan ok. Ētika, filozofija, psiholoģija man ir beigušās, tikai būs kkādas ieskaites, bet tas būs tikpat viegli kā kkas ļoti viegls, bet par bioķīmiju, bioloģiju un anatomiju esmu nedaudz sačurājusies :D
5ajā novembrī ar Zanīti un co devos uz Stokholmu. Pirmais vakars bija tāds galīgi mierīgs - noskatījāmies šoviņu, iegriezām nedaudz ballīti, paspēlējām vāveres un ozolus (biju trešā ātrākā vāvere:D), pasmējāmies par karaoki un gājām gulēt ap 3iem. No rīta normāli pierijāmies, tad ap pus11iem izkāpām zviedru zemē un kopā ar kkādiem latviešiem devāmies uz centru. Ar metro braukusi nebiju, tāpēc bija tāds vīīīīīī :D Tālāk jau iekarojām vecpilsētu, pili un pārējos apskates objektus,ko mēdz skatīt tūristi. Tikai maķīti neatradām, bet turku burgeri arī bija mm un milzīgi :) Tad ar kājām aizjozām atpakaļ uz ostu, jo nevarējām atrast biļešu automātu un tur ir tāda laba opcija, ka nevar iegādāties biļeti pie vadītāja. Bet pastaiga pēc lielā burgera un ņammīgajiem kartupelīšiem bija tieši laikā. Vakarā pačilojām kaītē (a klases kaīte ar lodziņu:D), uzvilkām savus burvīgos vakartērpus un devāmies ballītē. Co palika kaītē, nododoties mīlas vai ēšanas priekiem, bet mēs abas, ne visai veselās sievietes, nopirkām tax free veikalā šampanieti Freixenet Cordon Negro (negaršīgs pēc vella), tualetē iztriecām un devāmies ballēties. Kārtīgi iegriezām disko placi ar visādiem indivīdiem, tad sasmējām par karaokes dziedāt nepratējiem, tad iegādāju cigaretes (jā, sasodīts, mana atkarība), vēlāk nopirku visdārgāko šmigu savā mūžā (3.80Ls par 40g) - tekilu. Bija konkrēti smieklīgi dzert kko tik negaršīgu ar sāli un citroniņu :D Arī Jāgerīti pagaršoju - laikam būs jāsāk paplašināt savus šmigas plašumus (manā kontā ir šņabis un šņabis). Tad devāmies uz klāju ievilkt pa dūmam, bet skat skat - nebija šķiltavas. Zanīte kā angļu valodas lietpratēja devās pie nelatviešiem un paprasīja. Divi no viņiem (amerikāņi) pievienojās mums un prasīja par latviešu kultūru, dzīvi and stuff. Pienāca vēl kkāds un teica,ka Latvijā vislabākais kas ir, ir karbonāde. Neatceros kādu joku izmetu par krieviem, bet tas klāt pienākušais man skaidrā latviešu valodā pateica: "Tu nejoko par krieviem, es arī esmu krievs." Neticēju viņam, līdz viņš pateica,ka viņu sauc Konstantīns. Man bija grūti valdīt smieklus, bet kkā tas sanāca. Soo devāmies dejot un laikam es ar savu burvīgo prātu (vai drīzāk augumu:D) savaldzināju Kostju un viņš bija diezgan aizrāvies ar mani. Zanīte kkad ļoti drīz aizgāja gulēt,jo laikam nebiju īpaši jauka draudzene un atstāju viņu vienu. Bet nu jā - Kostja. Jauks, pozitīvs, ļoti runātīgs un aktīvs vīrietis. Tad jau redzēsim kā turpmāk būs :D Vakars beidzās viņa kaītē, viņš neatcerējās manu vārdu un gulēt aizgāju ap 6iem. Ceļojums bija izdevies, tas i tīr'.
Pagājušajā nedēļā biju uz dd. Krūziņballīte. Vairāk gan braucu Dī un Lindas dēļ, jo gribējās satikt, bet arī padejot, pašķaidīt (nu labi, jau izšķaidīja, es tikai stiklus vācu) šņabīša pudeles, pasmiet par dzērušiem dj un pajūsmot par Paulu.
18ajā bijām ar Zanīti uz Talsiem, vērot salūtu un pakarināties. Satikām Pumpiņu un Ivetu + apkaunoju Zanīti kā nu mācēju, un labi mācēju:)
Aizvakar bija ballīte par godu LV jubilejai. Man bija jāskaita dzejolis koncertā, bet bija forši katrā ziņā. Pirms ballītes biju pie Valtera - ar Agati, Boni un Valteru dzērām un tērgājām. Ap pus24iem devos uz balli jau tāda diezgan laba, bet pie pieturiņas mani konkrēti apšļāca ar peļķes saturu. Naiss :D Pie skolas durvīm stāvēja visi puikas un Matīsiņš teica:" Ieviņa beidzot nāk" un sāka aplaudēt. Tas bija galīgi funny:). Ballē dzēru vēl, dejoju ar puikām un pļāpāju ar meitenēm, līdz Diego mani uzlūdza un tad vairs nebija labi. Atkal viss vecais stāsts. Man apnika un devos mājs :D
Tā lūk man klājas - joprojām esmu ponijā, staroju un dzirksteļoju uz nebēdu. Labi man klājas, nu ļoti labi :*
Jaukam nobeigumam jauka dziesma.
