svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

zivs vēro.

Laikam šie bija pirmie Jāņi,kuros tik daudz smējos. Sākot ar dažādu radību skatieniem,eeeeej diiiiirst un beidzot ar "nāk nakts,yo" un "la,la,la,la,la,la,la,la,la,la, lāāā" :D Paldies viņiem par to - diezgan neaizmirstams pasākums. šodien tāds nogurums, īsti nevar saprast vai kko vajag,kko uzrakstīt, kko pateikt? Laikam nav jau jēga. Tā nogurt var tikai no svētkiem.

trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

es i beigts un šī pagalam.

man jebal skan skaļāk (gacho). ir tik fakin. labi laikam :D ai nu jā,jā,jā. Ir palicis tikai viens eksāmens. Anatomija. Jā,ir elle,Indija un vēl Varakļāni,bet nekas,nekas. Ir vēl 48h,lai iemācītos kko,tā kā būs bomba. Pārējie eksāmeni ir nolikti,arī mikrobi,kas man ir mīlzīgs prieks un lepnums. Tik daudz negulētu nakšu un izlietu sviedru. Būs labi, es zinu.
Un man kkas sāk bīdīties. Ar šo te. Tiku uzaicināta uz Jāņiem,bet tad jau redzēs. Neskriesim laikam pa priekšu un nesāksim iztēloties,cik skaisti bērni mums būs :D
Bija tik daudz,ko teikt, bet tagad skan Gustiņš un viņam nelikās,un viņam nelikās,zin,ka vēl ir kāds cits variants(:
Gustavs Krauja "Ja arī izrādītos". Gaiss ir tīrs kā tikko cepta maize, pavasarīga un salda tvan. Šobrīd jūtu - vairs nekādas raizes, kāju priekšā aizlikt nespēj man. Viss,ko daru, brīnumviegli sokas - tāds man bijis mūža brīdis rets. Šķiet,ka laime pati kritīs rokās, vieglums pats labi klēpī lec. Un pēc tik daudz nekonkrētiem gadiem, cenšos atkal spēkus kopā vākt. Bezdelīgas, sēdušās uz vadiem, gaida startu - lidojumu sākt. Un,ja beidzot arī izrādītos, ka tas viss ir pārejošs un māns, vēl arvien es pēc laimes dzītos, tā kā zivij pakaļ pelikāns.

piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs

pliki pupi!


Paliek labāk. Nū,pavisam nedaudz, bet man arī nedaudz ir daudz. 6dien/7dien biju mājās. Tur ir tik forši - es zinu,ka esmu kā bērns,kas nevar atvadīties no bērnības,mājām, mammas azotes un tēta sargājošā pleca. Man i pat prātā nenāk neko tādu darīt. Tās smaržas,garšas un aiii,es atkal gribu mājās. 1dien bija pēdējā prakses diena - atnācu uz kojām un biju galīgi slima. Šodien ir piektdiena,bet vēl joprojām deguns ciet. šodien noliku bioķīmiju uz 7. Pilnīgs vīīīī :)) Pasniedzēja laikam nepamanīja,ka man pēdējais uzdevums vispār nav :D
Šodien visi tā savādi uz mani skatās. Sāk jau šķist,ka man no pieres dūre sāk augt. Ja runājam par augšanu, pa nakti pamanīju,ka man sāk parādīties krūtis. Nopietni! Vairs nav uz iekšu iedobītes (es parasti guļot un skatoties tv,izmantoju par bļodiņām - sabēru popkornu vai semkas). Un ejot ir jaušama tāda kā cilāšanās, kā kustība, bet tas ir tā:"Ja nepateiktu - nepamanītu". Varbūt tāpēc lifta operators paskatījās uz mani un teica,ka mani nav pazinis. :D Es laikam aizeju ciet :D Divu stundu miegs un mācīšanās non-stopā nenāk par labu manam veselajam saprātam :D