ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

viss mostās, lai arī ir ziema.

šodien nav kā vajag. Es biju jaukiņa, labiņa, foršiņa un citādi pareiza,bet man nepatīk. Es nezinu, kas pietrūkst pilnai laimei. Labi, zinu gan, bet ne par to ir stāsts. Stāsts šoreiz ir par manu 01.01.2010. Tas bija apmēram tā - sēdēju savā gultā un sapņoju par to,ko saņemšu tikko atnākušajā gadā - uzrakstīju veicamo darbu sarakstu un reizē wishlistu,ko vēlos saņemt no jaunā tīģera gada. Domāju,ka tā būs tāda laba tradīcija daudzus, daudzus gadus. Tā kā šis 2010 iet straujiem galopa soļiem uz beigām, nolēmu pārlasīt savu wishlistu un konstatēju,ka tik ellīgi daudz kas ir piepildījies. Tātad jūsu uzmanībai - mans wishlists ar komentāriem iekavās (:
1. Sākšu ar ZPD. Jau rīt ķeršos klāt! Uzrakstīšu ļoti labi. (uzrakstīju uz 10, tā kā spriediet paši, cik labi tas ir :D)
2. Tad biology. Kursus pabeigšu ar izcilību vai teicamību. Sarunāts? (Patiesībā, līdz šim brīdim neesmu aizgājusi pakaļ saviem rezultātiem, bet tas ir nesvarīgi)
3. Eksāmenus nolikšu ne sliktāk par C. ĀMEN! (Bravo, Ieie, līmeņi bija ABCC ;) )
4.Vidusskolu pabeigšu ar ļoti labu vidējo atzīmi (tātad 8), lai papiņam un mammiņam, un čūbijam ir prieks:) (Gandrīz īstenots - vidējā atzīme 7.8)
5. Iestāšos tur,kur vēlos, atstājot aiz muguras nīkuļus un, protams, tikšu budžetā. (Tiku Stradiņos un budžetā - hell yeah)
6. Vītolu fonds jau man ir kabatā :p (Tici vai nē - man ir kabatā jau 5 mēnešus)
7. Mācīšos, nezaudējot sevi un to, kas ir svarīgs. (domāju,ka man sanāk izpildīt savus mērķīšus)
8. Izbaudīšu visu,kas ar mani notiek. (done)

9. Ja neveiksies, nebēdāšos, jo žizņ takaja. (nedaudz jau sabēdājos, bet purniņš gaisā)
10. Maukšu nenormāl! (ja 14 vīrieši deviņos mēnešos nav nenormāli, tad es nezinu)
11. Skriešu un vingrošu. (vienmēr jau var vairāk, bet nedomāju,ka trešā vieta pusmaratonā ir slikti)
12. Be smart & sexy (sanāk)
13. Piedomāšu pie tā,ko reizēm saku. (vienalga jau saņēmu pārmetumus par manu sarkasmu, bet i don't care)
14. Taupīšu un strādāšu (šito gan man vajag mācīties un mācīties)
15. Mīlēšu un krāpšu (šis laikam komentārus neprasa)
16. Dziedāšu (gan veikalā, gan dušā, gan prātā, gan skaļi, gan viena, gan ar kādu)
17. Dzīvošu un izdzīvošu ar + zīmi (esmu prieka junkuriņš)
18.Smiešos un smaidīšu ( Nebrīnīšos,ja 2011. gada mērķis būs kļūt nopietnākai,jo šogad tik daudz ir smiets :D)
19. Iekarošu pasauli (vismaz mazu daļiņu)
20. Baudīšu (arī TO, nu...nu tu jau saproti) (Zini? Sanāca:))
21.Palīdzēšu (esmu lāga dvēsele,tāpēc palīdzēju kā varēju)
22. Nebūšu atkarīga no dr.lv (tikai nedaudz :D)
23. Būšu es!!!  ( Kur vēl vairāk ES?)
Un es jau tagad zinu,ka nākamais būs vēl labāks un pilnvērtīgāks par šo, bet šis bija ELLĪGI jaudīgs gads :)
you know? I never felt like this before ^-^
Buča tev un arī tev, bet joprojām ---> Es mīīīīlu sevi, tik ļoti :))
P.S. Beigās bildīte par godu aizvadītajam tīģerniekam :)

trešdiena, 2010. gada 29. decembris

acis? ir arī acis.

Zini kā man iet? Nē? Nu tad turpini lasīt :D
Ziemassvētkus pavadīju ļoti mierīgi un mīlīgi - mājās, spēlējot spēli "Latvija" un dzerot jāgerīti ar kolu. Tajā dienā normāli putināja un tad nu sanāca pajautroties uz ceļiem - vilkām ārā mašīnas un smējāmies. Neierasti Ziemassvētki, bez svētku sajūtas un piparkūkām, bet man patika. Es esmu laimīga un ar to man galīgi pietiek.
Didī īstenībā nav tik liela pēcpuse, kā es domāju. Viņa mani nepiedirsa un mēs 25ajā bijām Krūziņos. Viņa atbrauca pie manis, jo viņa nevēlējās viena pati pavadīt apmēram 6as stundas klīstot pa dundagu (nezin kāpēc?) un tāpēc viņa izlēma atbraukt līdz manam hūdam :D Vakarā ar Alisi un Inesi aizbraucām uz dd, aizgājām pie tantes, izdzērām šampjus, iztaisnojāmies, saģērbāmies un devāmies ceļā,kas veda visupirms uz topu pēc neiztrūkstošā šņabīša :D Ballītes sākums kā vienmēr bija tāds nekāds - stāvējām pie bāra, jo visi galdiņi bija aizņemti, tizlojāmies un dejojām,un nepagāja pat 10 minūtes, kad ar Alisi divatā iekarojām deju grīdu.Tālāk sekoja šnabīša un šampja iztukšošana tualetē, dejošana, sarunas uz trepēm and so on līdz ieradās Viņš. Un atkal es izkūstu tevi atceroties.. Kā? Nu kā var tā apburt? Ieelpojam, izelpojam un turpinām. Protams dejojām, smējāmies, kniebām viens otram, skūpstījāmies un kodām viens otram, kā vienmēr... he's lovely. Indeed. Viņš pateica,ko tādu,kas likās soo cute: "Es tajā rītā pamodos un pirmais, ko iedomājos - kur ir Ieva?" Un tad sekoja pārmetumi,ka nebiju viņu pamodinājusi utt. Es zinu - es atkal saceros un moku sevi, bet es nevaru tā nedarīt. Ballīte beidzās ap 5iem, palikām krūziņos - sēdējām, dzērām, dziedājām black bullet un jautrojāmies. Krūziņus pametām ap kādiem 6iem, sameklējām Didī mašīnu un gājām mājās. Viņš mani pavadīja līdz dzīvoklim un nostāvējām pie durvīm diezgan ilgi. Bet zini kā? Moments pats par sevi nav super - viss kaifs tajā, kā pats to uztver(: Gulēt aizgāju ap 7iem un nākamajā dienā tante atveda mani mājās. Negāju gulēt,jo zināju,ka tad būs vēl grūtāk izturēt to dienu. taisnība bija un nogurumu,ja godīgi, sāku just tikai ap 21iem vakarā :D Man tajā dienā sagribējās kļūt spontānai un izlēmu iet apkaunot Zanīti - aizgājām visi ķekatās uz viņas pirti. Bija jautri gan mums, gan viņiem un tāpēc vakars izdevās :D
Vakar pa ilgiem laikiem izgājām ārā - jauka vakara pastaiga bija :)
šodien neko nedaru - sēžu uz palodzes, čaloju ar minkām un tā. Bet rīt? Kas to lai zin,kas notiks rīt, bet zinu tikai to,ka turpināšu gribēt sagaidīt jauno gadu dundagā :))
Lai mani noskuj un sauc par kurmi - atradies vēl viens mamuts. Mīlu tevi, mazā ^-^

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

http://www.youtube.com/watch?v=q8IzWO99VEI

Šis būs kārtējais smilkstošais ieraksts, par to kā man iet un neiet.
Bioķīmijai pagājušās nedēļas 2dienā brīnumainā kārtā nedaudz nobriedu, arī 3dien no rīta mācījos, aizgāju uz klīnisko aprūpi un atkal kojās mācījos. Šķita,ka ne sūda nesaprotu un viss ir putrā BET.. in your face my darling Prikul - bioķīmijas kolokviju var iemācīties pa vienu dienu, nevis kā tu teici, ka par divām pat nevarot (ļauni smiekli).Tu varbūt nevari, bet manām jaudīgajām smadzenēm nebija sarežģīti -  dabūju septiņi un esmu very happy :D
4dienas rītā aizgulējos par divām stundām, aizjozu uz skolu, uzrakstīju kd un braucu uz kojām. Paķēru mantas un jozu uz autoostu.
5dien aizbraucām uz Talsiem, nopirku taisnotāju (mm):D Nē,čist - ir labs :) Vakarā ar skolnieku busiņu aizbaucu uz dd, aizgāju pie lindas, nosēdējām,nopļāpājām un ap pus21iem Linards aizveda mūs uz hoteli. Sākums bija auksts un garlaicīgs, as always.Tad saradās cilvēki, tika ēsts un dzerts un pļāpāts, un smiets. Jauki ar viņiem. Īpaši ar vienu.Nu tu jau zini.
Viss sākās ar mēmo šovu. Es biju ļoti attapīga un man paveicās uzminēt ļooooti daudzus vārdus. Viņa rādītos vārdus un arī pārējos. Un pēc tam sākām dejot. Patīkamas trīsiņas un pieskārieni atsauca atmiņā vecos, labos laikus. Jauki. Galīgi jauki:) Tā mēs dejojām,skūpstījāmies, izgājām ārā uzpīpēt un atkal dejojām. Drīz visi posās uz mājām, bet man prāts galīgi nenesās uz prom iešanu,jo man pat nebija,kur iet,jo nebiju sarunājusi naktsmājas. Lai nu kā, hotelī palikām pieci - es, viņš, inese,šnaiks un toms. Viņi ātri aizmiga, nē, drīzāk atplīsa :D Bet mums bija kkas labāks padomā - līmējām kolāžas un spēlējām šarādes :D Viņš ir tik jauks (mm) Galīgi nav tā, ka nepatīk. Un domāju,ka arī te mums ir vienādas domas. Aizmigām ap kādiem 6iem ātrākais un bija tik mīļi pamosties viņa apskāvienos. Pamodos no tā,ka bija nenormāli auksts. Piecēlos,uzvilku mēteli un zābakus, paskatījos termometrā - plus 14 grādi :D Savācu nedaudz bardaku, sasedzu savu jauko vīrieti, aizgāju prom un neviens pat nepamodās. Un jau atkal ir ik grūti saprast visu,kas notiek. Jā, zinu, to visu var paprasīt,bet vai tiks sniegtas godīgas atbildes? who knows - not me.
Laikam man nedaudz arī iztrūkst filma no tā vakara, bet tikai ļoti minimāli. Atceros,ka viņš prasīja kko par draugiem. Atbildēju - ja tu ar to domāji, vai man ir draugs, tad nē - man nav draugs. Viņš to tā bija domājis. Un vēl viņš sāka dungot melodiju,kas ir šodienas virsraksts. Es prasīju vai tas ir born to die. Viņš-kā tu zini? Es- tāpēc,ka man patīk tā dziesma. Viņš-man arī ļooti patīk. Mums ir kkas kopīgs(:
Nākamā diena bija tāda nekāda. Gribējās gulēt un biju pusslima, bet vakarā iedzēru jāgerīti un palika labāk :D
Drīz mans brīvlaiks būs ildzis nedēļu, bet izdarījusi esmu neko. Nu labi,tā nevar teikt,ka neko. Esmu saskrāpētām rokām,jo man ir mazais kaķis mājās, spēlēju (labi,mācos) ģitāru, sāp visi pirksti, esmu atpūtusies. Didī mani normāli piedirsa un mēs neaizbraucām uz ziemassvētku balli skolā, tagad viņa grib,lai braucu pie viņas rīt,bet es uzmetu, jo zinu,ka viņa nebrauks ar mani 25ajā uz krūziņiem. Tiešām jāmeklē citi varianti?
Šķiet,ka mans laiks iet gulēt. Pasmilkstēšu un pasapņošu citreiz (:
Ieviii is still ponijā un viņai ir pajāt :*

otrdiena, 2010. gada 14. decembris

i'm climbing up to fall.

iepriekšējais raksts tapa 9.12, bet šodien tikai ierakstīju te.
Ceturtdienas vakarā iegāju epastā un pasniedzēja jau bija izlabojusi eksāmenus un mans pirmais eksāmens ir novērtēts ar 7 :)) biju ritīgi happy.
5dien pēc latīņu valodas braucu uz kojām, paēdu un tad zibenīgi braucu pie Zanītes. Aizbraucu (apmēram stundu braucu - sniega laikā diezgan ātri), iztaisnoju matus un tad devāmies uz Arēnu. Nedaudz pasalām ārā un pēc 18iem bijām iekšā. ātrā solī devāmies iekšā un tikām stāvēt trešajā rindā - tik tuvu (mm) Mums pievienojās Zane un Ilze un tā mēs tur vadījām 2as stundas tizlojoties un smejoties. Tad nāca iesildītājs,kas arī bija diezgan cool, bet tad,kad atnāca prāta vētra, 'tad vienkārši arēnai nonesa jumtu. Koncerts bija tik nenormāli labs. Na zare bija laba dziesma,kas skanēja galvā 6dien, tad vēl Kristiānijas suņi, Spacemuminsh, mana dziesma un vēl,un vēl.Gustiņš arī jauks, bet par Prāta vētru nerunāsim. Kā tā var uzlādēt cilvēku,ka tas smaida tik ilgi un dzied dziesmas visu laiku,jo tās ir iesēdušās prātā un tirpiņas, tirpiņas,tirpiņas (mm)
http://www.youtube.com/watch?v=oRrBAei0Xd0&feature=related
6dien aizbraucu mājās un var teikt,ka neko nedarīju, arī 7dien tas pats - nebija spēks sākt mācīties. Vakar atbraucu, pamācījos, aizbraucu uzrakstīju bioķīmiju, aizbraucu pie Kitijas uz Narvesena, atbraucot uz kojām nebija spēks mācīties - sarakstīju špikerus un gāju gulēt :D Šorīt sarakstīju vēl špikerus, aizbraucu uz RSU, sarunāju,ka rakstīšu latīņu val. 4dien un 5dien man būs brīvs. Pēc tam aizbraucu uz anatomiju-gandrīz visu norakstīju, bet man vismaz būs laba, ļoti laba atzīme. Un tad nu tagad te tā sēžu un briestu uz bioķīmiju :)
Good luck, Chuk :)

old people burning, old people burning, put your hands up.

Bet stāsts jau ir par to, kā viņi mani iekāro. Vai arī es iekāroju?Katrā ziņā visiem kaut kas kārojas, un tāpēc viņi pārojas :D Bet par to vēlāk.
Pagājušajā nedēļā nogriezu matus, sanāca diezgan īsi, bet vismaz ir veselīgi. Pagaidām :D Sakrāšu jaunam taisnotājam, tad gan būs prieki. Tajā dienā braucu uz Rīgu kopā ar Zani, jauki papļāpājām un viņa visu ceļu sajūsminājās par Ziemassvētkiem un sniegu,jo bija sasnidzis diezgan daudz.
Skolā kā jau skolā - jāmācās dahuja un vēl nedaudz, bet tā kā vēl neesmu eksmatrikulēta, tad viss ir bumbās :D
Pagājušajā 5dienā aizbraucu no rīta nopirkt biļeti autobusam, jo man nepatika iepriekšējās nedēļas pieredze sēdēt aizmugurē.Soo, man trāpījās 5. vieta un tad nu laimīga vakarā braucu uz autoostu. Jau zināju,ka ar to pašu autobusu brauks Tenors, tāpēc jau sagatavojos tam. Kad ieraudzīju viņu, sirsniņa ietrīsējās (:D) kā vienmēr un, apsveicinoties pasmaidīju, bet viņš izskatījās savaldīgs, maita. Nevar saprast what's in his mind. Un salīdzinot ar iepriekšejo reizi, šoreiz braucu biznesa klasē - blakus neviens nesēdēja, bija silts, varēju pagulēt + biju uzlādējusi mp3 = laime pilnīga :)
6dien ar Kitiju un Jāni bijām braukāties ar ragaviņām. Aiz mašīnas. Pa ceļu :D So cooool :)) Vakarā biju uz pirti - tāds chill (mm) 7dien var teikt,ka neko nedarīju, bet man pajāt, jo nebija spēks. 1dien atkal braucu pie Prikuļa kunga, bet to *uiņu nevarēju nolikt. 1dien izdosies!!! 2dien anatomijā bijām pie līķīša (mm). Nāka'mā nedēļa pilnīgi fakina- 2diena natomijā kolokvijs, 3dien bioķīmijā kolokvijs, 5dien latīņu valodā kolokvijs. Šodien bija bioloģijas eksāmes - lūdziet, ak, grēcinieki, lai man laba atzīme! Būs laba, es jūtu :)
Atgriezīsimies pie sākuma  tēmas. Pagājušajā nedēļā mazgājos dušā un iedomājos,ka sen neesmu saņēmusi ziņu no Madžiņa. Un šeku reku nākamajā dienā vēstule.Džeks gribēja tikties un sarunājām,ka šonedēļ sarunāsim konkrētāk, and thank God - viņš nav devis ziņu. Nav jau tā,ka man NEKO negribas, bet nav jau arī tā, ka viņš irtas,kuru gribu ieraudzīt pamostoties. Vakar bija Diego dz.d. un apsveicu viņu ar sms. Viņš rakstīja, lai braucu un pievienojos ( uz ko es biju cerējusi), bet man negribējās palikt pa nakti (nu gribējās, bet Jaņķels un tā :D), tāpēc nekur neaizbraucu. Rītvakar ir Prāta Vētra un Zanītei negribas palikt tusēties, bet man kkā mistiskā kārtā gribas, tāpēc sāku domāt plānu KĀ un ar KO,  lai ballējos. Mani varianti (Taņa šito lasītu, viņa šausminātos, KĀ var kko tādu domāt :D)ir sekojoši:
*Diego - varētu piezvanīt viņam un pajautāt, vai viņš kkur neballējas
*Kostja - daudz seksīgāks variants
*Madžiņš - galējais variants, bet ne tas sliktākais
* Ar troļļuku uz kojām - ideāls variants, kuru centīšos realizēt
*Ar kājām uz kojām - ne tik ideāls kā iepriekšējais, bet arī nav peļams
Bet tad jau redzēsim kā būs, kā nē.
Nākamā nedēļa jāiztur sakostiem zobiem un ritīgi jāpacīnās, bet es to varu! Un tad man 5dien būs labum labā ballīte Dundagā. Un tur būs tas,ko es vēlos jau vairāk par gadu. Šņabis? Arī, bet tomēr kkas foršāks :)
* Un kad tu dzisīsi, tad arī es mainīšu pasaules, vai gribi vai nē :)

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

home alone.

Šodiena nav mana laimīgā diena. Jau vakarā bija pilnīgs nespēks un vēdersāpes, šorīt tās tikai pieņēmās spēkā. Tad vēl karsoņi un vispārējs negribis, bet šķiet, ka latīņu valodā sekmīga būšu :D
Nodarbība gāja ilgāk kā paredzēts, pēc tās iegriezos Maximā un nopirku banānus, jo man bija atgriezusies ēstgriba, un šī iemesla dēļ nepaspēju laicīgi uz kojām. Kojās ātri sametu somā pirmās nepieciešamības prece (grāmatas un kosmētiku) un jozu atpakaļ uz pieturu. Izejot no kojām, redzu - stāv pie luksofora autobuss uz kuru nebiju domājusi paspēt, bet ja nu viņš tā gozējas, tad izdomāju,ka paskriešu un būšu laicīgi autoostā. Jā,kā tad. Es pārjožu pāri sarkanajam un devos (nē, nesos elsdama un slīdēdama) uz pieturu. Līdz autobusam paspēju, bet jaukais šoferis (lai viņam jaukas brīvdienas un garš mūžš) aizcirta deguna priekšā durvis un aizbrauca. Vēl tikai pietrūka, lai viņš man smaidot pamātu ar roku. Daudz nebēdādama, devos uz āgenskalna tirgus pieturu. Ar 39. autobusu aizbraucu līdz Stockmann centram, aizčāpoju uz autoostu un pa taisnos devos uz iekāpšanas vietu. Un tieši tādās dienās, kad jūties sūdīgi, ir sliktā sejas un matu diena, tu satiec tieši to, kuru esi vēlējusies satikt tad, kad tavi mati ir bijuši perfekti iztaisnoti, āda skaista un mirdzoša un smaids uz lūpām neatvairāms, ibio. Jā, priekšā pieturā stāv Tenors. Daudz nečalojām, jo viņš izskatījās samulsis un man nebija ne mazākā vēlēšanās tērgāt par lietām, kas mani nemaz neinteresē. Jā, droši vien tā bija jānotiek, jo savādāk jau nevar būt. Es pat nezinu vai kkas man viņā piesaista, kaut gan jā, laikam nespēšu vēl ļoti ilgi tikt no viņa vaļā. Tas ir abpusēji?
Un tad tālāk notikumi risinās autobusā. Tā kā biļeti nepaspēju nopirkt, tad stāvēju rindā un salu (ārā ir mīnusos un ir sniedziņš, vīīī), kamēr tie ar biļetēm sakāpa (drīzāk sastūķējās, jo tas bija Nordekas autobuss un tur, kā zināms, nav īpaši ērti) iekšā. Nopirku savu biļeti un devos uz savu troni pašā autobusa galā. Jā, es nenīdu, man vismaz bija kur sēdēt, bet bija tādi daži laimīgie, kas stāvēja kājās līdz ķesterciema pagriezienam. Lai nu kā, mans brauciens bija neizdevies, jo krēsli bija tik neērti, ka pagulēt bija impossible, jo atzveltne beidzās man lāpstiņu līmenī un tad nu es nesaprotu, kā var pasēdēt normāla auguma vīrietis šādā transporta līdzeklī, neiegūstot muguras traumu? Man kā topošajam mediķim, tas ir diezgan neizprotami :D Vēl viens mīnuss bija aukstums un tumsa, jo nevarēja ne pamācīties, ne nedrebināties. Bet tagad jau esmu laimīgi tikusi mājās, soo, arivederči amore (:
And in the end it's a nice biužiņāāā,mcā

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Sunshine sunshine reggae

Give me,give me, give me just a little smile. Don't worry, don't hurry, take it easy (:

Pasaki man un tev ^-^

Tāds jauks noskaņojums šodien. Visur ir sakarinātas Ziemassvētku mantiņas, spuldzītes un spīgulīši, bet diez vai tāpēc tāds jaukums sirdī, jo man nepatīk,ka mēnesi pirms svētkiem jau visur tiek par tiem atgādināts. Līdz decembra beigām no visa tā košuma  nogurstu un tad nekāda prieka nav. Vajadzētu ar likumu aizliegt izlikt Ziemassvētku rotājumus pirmslaicīgi. Nedēļu, nu labi divas, ir prieciņš, ka viss atgādina - jā, pēc nedēļas būs mandarīnu un pīrāgu izēšanās svētki- tagad man tas traucē. Adventes vainagi lai deg, ja jau ir sācies klusais laiks.
Šodien bija pirmā Klīniskās aprūpes pamatu nodarbība. 25mīnutes ilga, diezgan nopietna un neinteresanta nodarbība. Pasniedzēja likās tāda nelaimīga un nelaipna - vai nu viņai mācīt nepatīk vai viņai nav sen gadījies kāds romantisks piedzīvojums, vai algas diena.
Vakarā ar māsu eju  uz kino - grābēju filmu :D Pirms kāda laika gribējās tik ļoti uz kino un domāju,ka drīz būs kāds, kas mani uzaicinās. Un šeku reku - tas ir noticis. Secinājums - think positive (:
* Auditorijā sapulcēti visu augstskolu studenti. Tiek uzdots uzdevums - iemācītes telefongrāmatu no galvas. Visi studenti jautā:"Kāpēc?", tikai RSU studenti: "Līdz kurai lpp?" :D
Un rīt neiešu ballēties, jo došu priekšroku latīņu valodai. Fak, esmu nūģe :D

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

odin gorod dva rajona.


Stradiņi mani degradē, tas nu i tīr'. No vienas puses man patīk mācīties, saņemt labas atzīmes, būt atzītai un kursabiedru apbrīnotai (jā,simts), bet no otras - tas ir pilnīgi slimi, ja neko citu mājās atbraucot neredzu, kā tikai anatomiju, bioķīmiju un stuff sūdus, nezinu kādas dziesmas ir stilā un cik Lēruma ir nometusi (no balkona) kilogramus  šova "Dejo nost" laikā. Labi, tas mani pilnīgi noteikti neuztrauc, jo viņa diez vai kko var nomest, drīzāk uzrīt pa virsu savai simtdivsimt collīgajai riepai. Bet ne jau par to ir stāsts. Man nepatīk,ka palieku par kkādu pārāko nūģi, jo ir grūti saplānot laiku tā, lai sanāktu gan ēšanai, gan mācībām, gan izklaidītēm un sportam. Fak. Nu nesanāk man pagaidām tas, bet es ļoti strādāju pie tā. Vakar ar Dārtu runājām, ka kkas jādara lietas labā un tad nu 4dien iekarosim Vecrīgu. Varbūt.
Kkad oktobra beigās ar Zanīti biju uz Gustavo koncertu. Neaprakstāmi jautri, forši un pozitīvi sen nebiju jutusies. Pēc koncerta nākamajā nedēļā bijām klubu tūrē. Pirms tam iztriecām šmidziņu un tad nodevāmies dažādām aktivitātēm, kā esīša (yo, mūs ielaida esītī, yo, tikai mums nav bilde pie uzraksta, yo) iekarošana, pelmeņu likvidēšana un ālēšanās līdz pirmajam transportam, kas uz manu āgenskalnu iet tikai 6os no rīta, sasodīts.
Jau pieminēju,ka jūtos morāli, nē, drīzāk sociāli degradējusies mācību dēļ, bet pajāt. [skan Wonderful life (mm)] Anatomijā kd par kauliem dabuju 8, bet par muskuļiem 7. Bioķīmijā kd neesmu ar divām reizēm nolikusi, bet kolokvijs manuprāt ir diezgan ok. Ētika, filozofija, psiholoģija man ir beigušās, tikai būs kkādas ieskaites, bet tas būs tikpat viegli kā kkas ļoti viegls, bet par bioķīmiju, bioloģiju un anatomiju esmu nedaudz sačurājusies :D
5ajā novembrī ar Zanīti un co devos uz Stokholmu. Pirmais vakars bija tāds galīgi mierīgs - noskatījāmies šoviņu, iegriezām nedaudz ballīti, paspēlējām vāveres un ozolus (biju trešā ātrākā vāvere:D), pasmējāmies par karaoki un gājām gulēt ap 3iem. No rīta normāli pierijāmies, tad ap pus11iem izkāpām zviedru zemē un kopā ar kkādiem latviešiem devāmies uz centru. Ar metro braukusi nebiju, tāpēc bija tāds vīīīīīī :D Tālāk jau iekarojām vecpilsētu, pili un pārējos apskates objektus,ko mēdz skatīt tūristi. Tikai maķīti neatradām, bet turku burgeri arī bija mm un milzīgi :) Tad ar kājām aizjozām atpakaļ uz ostu, jo nevarējām atrast biļešu automātu un tur ir tāda laba opcija, ka nevar iegādāties biļeti pie vadītāja. Bet pastaiga pēc lielā burgera un ņammīgajiem kartupelīšiem bija tieši laikā. Vakarā pačilojām kaītē (a klases kaīte ar lodziņu:D), uzvilkām savus burvīgos vakartērpus un devāmies ballītē. Co palika kaītē, nododoties mīlas vai ēšanas priekiem, bet mēs abas, ne visai veselās sievietes, nopirkām tax free veikalā šampanieti Freixenet Cordon Negro (negaršīgs pēc vella), tualetē iztriecām un devāmies ballēties. Kārtīgi iegriezām disko placi ar visādiem indivīdiem, tad sasmējām par karaokes dziedāt nepratējiem, tad iegādāju cigaretes (jā, sasodīts, mana atkarība), vēlāk nopirku visdārgāko šmigu savā mūžā (3.80Ls par 40g) - tekilu. Bija konkrēti smieklīgi dzert kko tik negaršīgu ar sāli un citroniņu :D Arī Jāgerīti pagaršoju - laikam būs jāsāk paplašināt savus šmigas plašumus (manā kontā ir šņabis un šņabis). Tad devāmies uz klāju ievilkt pa dūmam, bet skat skat - nebija šķiltavas. Zanīte kā angļu valodas lietpratēja devās pie nelatviešiem un paprasīja. Divi no viņiem (amerikāņi) pievienojās mums un prasīja par latviešu kultūru, dzīvi and stuff. Pienāca vēl kkāds un teica,ka Latvijā vislabākais kas ir, ir karbonāde. Neatceros kādu joku izmetu par krieviem, bet tas klāt pienākušais man skaidrā latviešu valodā pateica: "Tu nejoko par krieviem, es arī esmu krievs." Neticēju viņam, līdz viņš pateica,ka viņu sauc Konstantīns. Man bija grūti valdīt smieklus, bet kkā tas sanāca. Soo devāmies dejot un laikam es ar savu burvīgo prātu (vai drīzāk augumu:D) savaldzināju Kostju un viņš bija diezgan aizrāvies ar mani. Zanīte kkad ļoti drīz  aizgāja gulēt,jo laikam nebiju īpaši jauka draudzene un atstāju viņu vienu. Bet nu jā - Kostja. Jauks, pozitīvs, ļoti runātīgs un aktīvs vīrietis. Tad jau redzēsim kā turpmāk būs :D Vakars beidzās viņa kaītē, viņš neatcerējās manu vārdu un gulēt aizgāju ap 6iem. Ceļojums bija izdevies, tas i tīr'.
Pagājušajā nedēļā biju uz dd. Krūziņballīte. Vairāk gan braucu Dī un Lindas dēļ, jo gribējās satikt, bet arī padejot, pašķaidīt (nu labi, jau izšķaidīja, es tikai stiklus vācu) šņabīša pudeles, pasmiet par dzērušiem dj un pajūsmot par Paulu.
 18ajā bijām ar Zanīti uz Talsiem, vērot salūtu un pakarināties. Satikām Pumpiņu un Ivetu + apkaunoju Zanīti kā nu mācēju, un labi mācēju:)
Aizvakar bija ballīte par godu LV jubilejai. Man bija jāskaita  dzejolis koncertā, bet bija forši katrā ziņā. Pirms ballītes biju pie Valtera - ar Agati, Boni un Valteru dzērām un tērgājām. Ap pus24iem devos uz balli jau tāda diezgan laba, bet pie pieturiņas mani konkrēti apšļāca ar peļķes saturu. Naiss :D Pie skolas durvīm stāvēja visi puikas un Matīsiņš teica:" Ieviņa beidzot nāk" un sāka aplaudēt. Tas bija galīgi funny:). Ballē dzēru vēl, dejoju ar puikām un pļāpāju ar meitenēm, līdz Diego mani uzlūdza un tad vairs nebija labi. Atkal viss vecais stāsts. Man apnika un devos mājs :D
Tā lūk man klājas - joprojām esmu ponijā, staroju un dzirksteļoju uz nebēdu. Labi man klājas, nu ļoti labi :*
Jaukam nobeigumam jauka dziesma.

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

Gati, iedomājies cik mums būtu skaisti bērni?!

Šodien kkāds hihiņvakars. Visa diena tāda. Iesnas un kaklasāpe +/- jau pārgājušas un var atkal smieties. Vakar bija fuj Ieva, jo pirmo reizi neaizbraucu (nobastoju pareizāk sakot) bioloģiju un vēl nokavēju filozofiju. Anatomijā bija kd par roku,bet 15 minūtes man bija par maz,lai uzrakstītu visu,ko zinu par šo tēmu. Ieviņa labiņa, Ieviņa cenšas. Šodien arī tēloju apzinīgo (nu labi, tagad nē, bet vispār) un biju uz bibliotēku mācīties bioloģiju. Viena meitene teica savai draudzenei: "paskaties - bioloģija!!!", tādā izteiksmē, it kā būtu ieraudzījusi pēdējo mamutu (tā kā Ice Age II, kur kkādu mazu dzīvnieciņu mammīte saka saviem bērneļiem: "Skatieties - pēdējais mamuts!!!" Ai, nu es mīlu Ice Age un tas nekas, ja nesaprati joku :*).
Šodien paplašināju savu kulinārijas prasmi un gatavoju ēst kko kojām nepiedodamu - vārītus kartupeļus ar sēņu mērcīti (mm).
Kaut kad ātrāk iedomājos par tekstu: "Gati, iedomājies, cik mums būtu skaisti bērni?!" un sasmējos. Kas tur skaists,ja sadzimtu bars ar rudiem reperiem? yo! :D
Un vēl es katru minūti apbrīnoju Lindas talantu atveidot mani māsiņas tērpā - so cool. Tiešām tik jauki skatīties uz sevi (es izskatos labi) un sapņot, ka reiz pienāks diena, kad man būs krūtis :D Bet tas portrets tiešām ir iedvesmojošs un kalpo kā etalons (nevis e-talons, bet piemērs). Un pats labākais ir tas,ka es pati esmu sev etalons (rock). Labāk nevar būt un es jūtu spēku un tiešām esmu forša! Ir cilvēki,kas to spēj novērtēt. Piemēram,es :D Bet ko nu par mani. Labāk parunāsim par tevi. Kā tev patīk mans krekls?
[Skan Josephine - labum labas atmiņas:)]
Es esmu kādreiz teikusi,ka gribu uzrakstīt grāmatu? Ja nē, tad es to vēlos. Par sevi, vīriešiem, dzīves uztveri un savu būtību. Smejies,smejies, bet,kad mana grāmata būs blakus tādiem izdevumiem kā Kamasutra un Bībele, tad smiešos es. Es ironizēju, protams :)
Un vēl es šovakar smejos par savu psiholoģijas pasniedzēju. Joprojām par viņa orientāciju. Taņa ieteica sameklēt viņu draugos un paskatīties vai viņam ir sieva/draudzene/draugs (devil):D
No sevis negribējās skatīties, tāpēc Sintija paskatījās un rezultāts tāds → viņam ir gredzens uz zeltneša,bet sudraba, so vai nu viņam nepietika naudas zelta laulību gredzenam, vai arī viņš nav precējies, bet nēsā gredzenu uz tā pirksta. Bildēs nav nevienas sievietes,kas varētu būt potenciālā draudzenīte. Un kas ir ļoti pārsteidzoši un dīvaini - nav pat vīriešu :D Tikai viņš viens pats. Bildes gan tādas labas - ceļojomu bildes no Romas, Parīzes, Tallinas utt., tātad viņš vai nu ļoti labi pelna, vai arī viņam ir KĀDS, kas apmaksā visu to (ieskaita kontā, tā teikt::D)un viņš ir kāda draudzenīte :D Taņa ieteica uzaicināt uz randiņu, lai pārliecinātos par viņa orientāciju. Tā nu esmu nolēmusi piedzerties un pavedināt viņu :D nu labi,nē.
ā, jā - mums šodien apkuri pieslēdza (party), bet siltumu vēl nejūt :)
Es tagad klausos mp3, rakstu blogu un metu pāriangļu valodai, kas ir pain in my ass, jo nahuj jāzin,ka amebiasis ir infection with Endamoeba histolytica? Un arī bioloģiju nemācos, bet es saņemos, pabeidzu ierakstu un (at)sāku kļūt apzinīga & labiņa :)
Vēl tikai: "Ja man būtu suns, sunim kucēni un kucēnam savs mājdzivnieks, tad TAS būtu Sids!" Kā jau teicu, es mīlu Ice Age :)
For me you're beautiful♥
un,jā, man atkal ir sirsniņmānija. Šodien pat uz rokas tapa :)
Tik daudz notikumu vienā dienā. Neslikti :)

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

Kā mammai iet?

Baigi dīvainīga sajūta. Tāds miers un līdzsvars reizē. bet tomēr arī diezgan liels negribis un nespēks. Bet nu tomēr.

Ir pagājuši apmēram 7 mēneši no tās reizes, kad pirmo reizi spēru kāju Krūziņos. Un es nezinu vai tā vieta, vai laiks, vai es pati, bet esmu kļuvusi tāda nu... nekontrolējama. Un šoreiz es pat nerunāju par alkohola lietošanu milzīgos daudzumos vai pīpēšanu līdz nelabumam, bet gan par to, kas sākas ar V un beidzas ar īrieši. Un ar lielo burtu tāpēc,ka viņi ieņem lielu lomu manā dzīve un es pat baidos,ka ļooti lielu.
Tātad. Viņi ir bijuši vecumā no 16 līdz 23 un kopskaitā 13. jā, tu nepārlasījies - velna ducis. nav tā,ka es būtu ar viņiem visiem gulējusi (tad tas nebūtu normāli), bet gan flirtējusi, dejojusi un skūpstījusies. Ko var darīt,ja patīk? Man šodien negribas mācīties anatomiju,tāpēc atļaušu ielūkoties pa mazu spraugu manā izpriecu sarakstā :D Nē, drīzāk pierakstīšu,lai neaizmirstas :D

1. T.Z. pirmais vakars Krūziņos, pēc kora ballītes.
2. H.B. - pirmais vakars Krūziņos (jā, divi vienā vakarā)
3. K.N. - ballīte skolā
4.K.C. - šis punkts atkārtojas vismaz..hmm...ļoooti daudz reizes un atkārtosies vēl ilgi (mm)
5.Edgars B. - Žetonvakars
6.Jānis G. - kkāda Krūziņballīte
7.M.B. - pirmā ballīte parkā
8.I.E. - mans piengaldiņš vasaras sākumā
9. Aidzis - Zanītes izlaidums
10.L.S. - Dundagas parka ballīte
11.R.S. - Dundagas parka ballīte(tas pats vakars)
12. M.B. (nav tas pats, kas 7ajā punktā) - Dundagas pirts vasaras beigās
13.Portugālis- Studentu paradīze
Un zini - man ir tāda doma,ka es apstāšos pie šī magic number, jo tas sāk izklausīties pārāk vaļīgi.
Es tiešām sākšu piedomāt pie savas uzvedības, jo negribu, lai mani salīdzina ar tādām ņaukām kā alise, inese, rūdžš un citas.
Un es sākšu mācīties. ļooti nopietni. Jau tagad. Un beidz smieties, es to tiešām varu. Tu vēl redzēsi.
Tā kā dzīvo prātīgi,mazo draudziņ un es darīšu to pašu :*

svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

Rehab.

5dien bija slavenā Studentu paradīze. Ar Zanīti iesildījāmies pirms tam ar vienu maziņo pie Olimpijas, tad paķērām vēl pa vienam un devāmies uz ballīti (sound like bomži,huh?). Mums pievienojās Zane un Ilze. Vakars izskatījās apmērām tāds --> Ēnas, kkur vazājāmies, little bit komiņa, Musiqq - ritīgi ārdījāmies un dziedājām, Gacho - dziedājām līdzi vienīgajai dziesmai,ko zinājām (oo bļāāā :D) un smējāmies par mazajiem reperiem,kas domāja,ka esam baigi krutas, yo, ka gribēja mūs nokoļīt,yo, pīpēšana, piekusums, vazāšanās, šampanieša likvidēšana, Aisha - kkāds portugālis, vārdu neatceros, kas,ja nemaldos, iegūst godpilno 13. vietu manis skūpstīšanā :D, dejoja labi un ne tikai dejoja (devil), pieci no rīta, stundu ilgs ceļš uz centru no Arēnas, brokastis Hesburgerā, kojas 7os no rīta. Ir būts labākos pasākumos,bet arī šitam nebija ne vainas.
9os no rīta jau man zvanīja Kikī,ka pēc stundas jābrauc. Aizbraucu uz mājām, pagulēju un jau drīz atkal posos uz nākamo ballīti - salidojumu. Tāāāāds prieks atkal visus satikt. īpaši jau vienu (mm). Viss sākās ar kolektīvo pīpēšanu ārā, kas turpinājās ar dzeršanu, dejām, uzaicinājumu pīpēt divatā, dzeršanu un dejām, nevainīgiem skūpstiem un smiekliem,acu skatieniem un kniebieniem dibenā un jau atkal "es vienkārši izskūstu tevi atceroties". Jā,mazo draudziņ, tu domā pareizi. Stāsts ir par veco,labo, nemainīgi jautro, jauko, mīļo, interesanto un mūžam smaidīgo Tenoru (mm). Un mani (un šķiet,ka viņu arī nē) nemaz neuztrauca tas,ka viņam ir draudzenīte. Un tas viņa skatiens - tik dziļš, nenopietns,bet reizē daudzsološs un bēdīgs. Tas skatiens ir vienmēr, kad mani satiek.Arī janova pirtī. It kā  meitene sēž blakus,bet tomēr acis nemelo.Es jau ātrāk rakstīju,ka ja būs lemts mums būt, tad būs, ja nē, tad nav ko  raudāt. Viss būs labi. Ir jau labi. Es to jūtu :)) Un tu atkal iemīlies, tas nekad nepāries.
7dien bija mana diena un jau ballītē saņēmu daudz bučas un tika dzerts par mani. Es jau gan pati uzprasījos, lai paceļ glāzes, bet arī tas skaitās. Aivars divreiz roku noskūpstīja, kas liekas tik smieklīgi. Vecais kārumniek, mēs vēl parunāsim :D Mājās bijām ap kādiem 7iem no rīta un sanāk tā,ka divas naktis negulēju. Divdiennieks :D
1dien vakarā biju ar Zanīti Pankūkās dzert. Kapučīno :p. Viņa uzdāvināja pledu,kas ir silti &jauki :) Nopirku biļeti uz Prāta Vētru un Zanīte laimēja ceļojumu uz Stokholmu un pats jaukākais ir tas,ka viņa mani ņem līdz. 5. novembrī braucam (party).
Salidojumā jutos diezgan appista,jo Madžiņš vispār izlikās,ka mani nepazīst/neredz/ ir vienkārši idiots. Bet 3dien saņemu sms,ka viņš vēlas tikties. Gribējās jau patēlot mazo devil un atriebties, bet tomēr piekritu. Vakarā aizbraucu pie viņa, noskatījāmies, hokeju (mazuļi vinnēja ar 13:3(rock)), ekstrasensu cīņas, filmu Knight and Day un tālāk sekoja dažādas lietas,kā "kolāžu līmēšana" un "šarādu minēšana" :D Tā sanāca,ka paliku viņa apartamentos visu nakti. Upsī deizī :D Viņš nav jaukākais cilvēks,kuru esmu satikusi, bet mums patīk vienam otra pieskārieni un no tā izrietošās sekas (giggle).
Skolā viss ok.
Mājās kaķīši galīgi mīļi.
Kakls sāp un kkāds klepus,bet esmu cmukiņa dūdiņa un life goes on (rock)

piektdiena, 2010. gada 24. septembris

one tequila, two tequila, three tequila, floor.

Tagad jau esmu nomierinājusies, bet pirms divām stundām biju gatava eksplodēt, uzsprāgt, ārdīties, nu vienvārdsakot - puņķi, asinis un pakaļas pa gaisu (noskaties Majoru Peinu un sapratīsi). Mani appisa. TRĪSREIZ. Tas pat ir vēl nepiedodamāk par to,ka man otrdienās 8os ir jāklausās bioloģijas lekcija. Bet par visu pēc kārtas.
Pēc 6dienas pirts Madžiņš man mašīnā teica,lai piezvanu viņam. 2dien zvanu un viņš saka,ka brauks uz Arēnu hokeju skatīties. man tāds nu jā,jā,jo gribēju braukt pie viņa. Bet tad sarunājām tikties 3dien un es nolēmu,ka tā būs labāk, jo pamācīšos anatomiju. Pienāk 3diena, esmu bijusi Olimpijā, nopirkusi tēju, citronu un diļļu čipsus, stāvēju kasē un atnāk sms no viņa, ka tiekamies 4dien,jo viņš ar kolēģiem brauc peintbolu spēlēt. Vēl sasmējos,ka viņš, nabadziņš, tik aizņemts vīrietis. Šodien,4dien, sēžu angļu valodā un viņš atsūts sms, ka mājās viņš būs ap 19iem. Pēc lekcijām aiztraucos uzkojām, paēdu, iztaisnoju matus un braucu uz cetru. autobusā iekāpusi zvanu viņam vai viņš ir mājās (pulkstens bija 19.25 apmēram). Atbilde: "Nē, mājās būšu ap 22iem, es skatos hokeju.." Ieie nikna un nosarkusi stāv autobusā un nezina ko darīt. It kā jau mana vaina vien ir- vajadzēja aizsūtīt sms un visu sarunāt iepriekš, nevis taisīt suprise, pappy. un es vienlaga esmu nikna. Izkāpu no autobusa, piezvanīju Zanītei, izkratīju sirdi, aizgāju uz Rimīti,nopirku cigaretes, sedēju pie Operas un pīpēju. Viņš laikam nesaprot,ko viņš palaižgarām :D Iespējams, ka tagad nāk atpakaļ visas tās reizes,kad appisu Diego, bet tā tas vīrietis neceļ līmeni manās acīs. Itin nemaz. Tagad ēdu čipsus, kurus pirku viņam un pat nedaudz ierēcu par esošo situāciju. Es nezinu vai tas no lielā sāls daudzuma, kas atrodas čipsos vai niknuma, bet man beidzot nesalst. Rīt ir studentu paradīze, tur kārtīgi izballēšos :)
Anatomijā dabuju 5 un 7, kas nav spīdoši,bet pirmajai reizei ir piedodami.
Un vēl - 6dien ir salidojums. Gribēsies redzēt viņa attieksmi,jo manējā būs tikpat silta kā atdzesēts šampanieties - būšu auksta, dzirkstoša,neatvairāma un apburoša. Kā vienmēr. Un lai tikai viņš atrod piemērotu un ticamu iemeslu, kāpēc man vajadzētu iet ar viņu dejot, kaut gan es šaubos vai viņš vispār piedāvās. Un labi,ka tā!!!
Es mīīīlu sevīīī, tīīīk ļotii:*

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

manis pietiks vēl diviem Pavasariem :D

Tas laiīks tā paskrien. Nemanot. Gribas patēlot omceni un teikt, nē, dziedāt "Gadi skiren kā stirnas" :Dbet tiešām ir jau 4 nedeļa, kuru pavadu in da Rigacty. Liekas, ka vēl aizvakar bija sporta svētki, bet pirms nedēļas izlaidums. Kur tā vasara palika, es nezinu. Izkusa laikam.
Mums istabiņā ir dators (party). Es jūtu,ka atgriežos sociālajā pasaulē :D nē, es būšu inteleģentāka un teikšu,ka tagad esmu ieguvusi iespēju meklēt mātē googlē papildliteratūru par bioloģiju vai antomiju. Kā tad :D
Pagājušajā 6dienā rakstījos ar Agati un viņa man pajautāja, kā ar Madžiņu. Atbildēju,ka nekā,jo tā jau arī ir - abpusējs ignors 2 nedēļu garumā. Šo laiku veiksmīgi aizpildīja Diego,bet tas jau ir cits stāsts. Pirmdienā eju no Anatomikuma uz Origo un tunelī nāk pretī neviens cits kā Burnevica jaunskungs ar Kārklevalka jaunskungu. Pagāju viņiem garām, čau nepateicu, jo viņi mani pat nepamanīja. Iedomājos,ka tāāds liktenis - satikt kādu,kuru pat negaidīju ieraudzit.Nu labi - cerēju. Pēc sarakstes ar Agati, iedomājos cik jauki būtu saņemt no viņa kādu ziņu. Un ziņa nāca. Pavisam negaidīta, kā tukšs 21. maršruta autobuss 8os no rīta. Ar wtf sejas izteiksmi atveru sms un lasu,ka man jāņem labs garastāvoklis un draudzenes un jābrauc uz pirti. Pēc trīs stundu ilgas šaubīšanās, bremzēšanas un neizlēmības, Pavasars mūs abas ar Zanīti pierunāja braukt. Aizgājām līz piečai un jau pēc dažām minūtēm klāt bija arī Madžīņš. Aizbraucam uz pirti, tur tik daudz puikas - SIMTS :D un tikai divas meitenes - Ineš un Dīna. Puikas bija sākot ar Pauļuku, Čūbiju, Šnaiku, Boldriku un beidzot ar Eizīti(brīnums, ka viņš neatplīsa), Dainako, gavaru, Pavasaru, Aivaru ( viņš no manis nevarēja atraut acis visu vakaru), Bērzu (varen uzmācīgs un smecerīgs vīrišķis), Kārklevalkreini, janovu (pirts saimnieks+dartas patēvs). Viss sākās ar kāršu spēlēšanu un palēnu iedzeršanu un beidzās ar dejām un Madžiņu (mm). Jauks vīrietis. Mājās bijām 6os un diezgan lielā šmidziņā. Zanītei patīk DD,jo viņa laida ar pavasaru un tāpēc arī ierakstam tads nosaukums :D. Kārtējā lieliskā ballīte:)
ā, laikam manā dzīvē pastāv arī skola:D. 2dien bija pirmais kd anatomijā. Es ceru(ļoti ceru un lūdzu tos tur augšā) uz sekmīgu.
Anatomija man patīk un Brūvers ir foršs, bioloģijās var gulēt vai lasīt Joy un smieties ar terēzi, Terēze ir jauka un līdzīga Dārtai, angļu valodas pasniedzēja man nepatīk,jo pēc Grīvānes, viņas visas sucks un es šaubos par Circeņa orientāciju. Kojās man salst kājas,kafija jādzer melna,jo nepaņēmu pienu, ēdu ceptus kartupeļus,ābolus un kotletes.
Tagad jāsāk ģērbties un jābrauc uz anatomikumu.
Man ir mamma un gudra ir tā. Tas nevar būt :D

*Ieraksts tapa uz lapas jau 1dien,bet šeit pārrakstu tikai 4dienā. Ja Taņa neatņems datoru, tad taps vēl viens ieraksts :))

sestdiena, 2010. gada 11. septembris

mana mēle raisies vaļā.

Ir pagājušas divas nedēļas jaunajā školā un dzīvē un varu teikt, ka tas laiks ir pagājis ahujenna ātri :D bet no otras puses, pēc notikušā spriežot, laiks, kas pavadīts in da Riga, ir bijis aptuveni mēnesis vismaz, jo notikumi tur mainās tikpat ātri,kā manas domas par vīriešiem. Zibenīgi tā teikt.
Kojas. Istabiņa ir ok, ēst taisu daudz, garlaicībai lieku 7 balles no 10, kas ir diezgan garlaicīgi,jo nav ne tv,ne dators. Meitenes arī +/- ir ok, un šonedēļ vēl Taņa nebija,tad vispār tāds jūhū :D
Skola. Patīk + tās meitenes arī normālas.
Rīgas dzīve. Patīkpatīkpatīk <3. Nē, čist. Nauda iet griezdamies, bet tā jābūt. Lai dzīvo studenti un viņu parādi,jo kas gan students ir bez parādiem :))
Vīrieši. Madžiņš no sporta svētkiem nav devis ziņu (viņš, Pavasrs, čūbijs, Dīna un Eizītis (:D) bija sporta svētkos), kaut gan arī tajā dienā viņš neizrādīja īpašu vēlmi ar mani komunicēt. Ar Diego,kā jau ar Diego. Bijām pastaigā un vienu vakaru biljardu spēlēt. Jā,kaisle jau ir, bet es nevēlos vairs kaisli,ja nav augstākas un svētākas jūtas.
Kā vienmēr Ievī ir ponijā (rock)

svētdiena, 2010. gada 5. septembris

You know why!

Es klausos tās happy dziesmiņas tagad un sāku lēnām gruzīties, kaut gan zinu,ka tā nevajag darīt. Man negribas to fakino skolu un kojas, man gribas palikt tepat un maziņai, kad mamma taisa garšīgas vakariņas un svarīgākais pienākums ir sanest malku vai darīt kko tikpat nenozīmīgu. Jā, es zinu,ka pēdējais laiks pierast pie domas,ka bērni izaug (iedomājies, Jirgiņam šogad paliek 30!!!). Nav viegli. Un ir palikušas tikai divas dienas, kuras tāpat nepavadīšu mājās - rīt pirts, 6dien sporta svētki. Jāsaka "Adios, bērnība!" un jākļūst par pieaugušu cilvēku. Divas nesavienojamas lietas - es un pieaudzis, vai ne? Gribas nokrist ceļos un prasīt debesīm: "Why?" un tās pavērsies un atbildēs: "You know why." -  tā kā What happens in vegas filmā, lūk šeit ---> http://www.youtube.com/watch?v=cPJAEbOe5kU&feature=player_embedded
Bet tagad man ir jāpabeidz skatīties filma Yes men un jāprasa dzīvei nevis why, bet why not? (gun)

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

the roof is on fire.

Kaut kā pavisam muļķigi. Absolūta nespēja definēt domas un jūtas.Cik ļoti visu var izmainīt viena nakts. Pēkšņi gribas kļūt labākai, jaukākai un tīrākai. Un viss,kā vienmēr, sākas ar sarunām, smiekliem, tie pāraug dejās, pieskārienos, skūpstos un nekontrolējamās sajūtās,kuras rada miljoniem, miljardiem tauriņu, kas ieperinājušies vēderā, sirdī un prātā. Es labprāt noindētu tos nelietīgos tauriņus vai vēl labāk - izbarotu kādam Justin Bieber nīdējam. Viena vienīga elle ar tiem vīriešiem. Es negribu kļūt jau atkal par kkādu apsēsto, bet es tiešām gaidu,kad viņš izlasīs manu atvainošanās vēstuli. Iespējams, viņš neatbildēs un,ja atbildēs, varbūt tāpat neticēs manis rakstītatajam. Ja godīgi, tas bija vislabākais uzaicinājuma teksts, kādu esmu saņēmusi draugos: "Žēl, ka neatļāvi man pateikt uzredzēšanos:(". Isn't this nice? Un tagad mani pārņem jautājumu gūzma, kas neļauj vakarā aizmigt un no rīta modina augšā nepiedienīgi agri - kas būs tālāk? kāds būs fināls? mums vispār būs sākums? vai tā nakts bija sākuma beigas un beigu sākums?vai man tiešām vienkāršāk ir beigt dzert un sākt dzīvot pa īstam?  we don't need no water let the motherfucker burn. burn, motherfucker, burn.

svētdiena, 2010. gada 15. augusts

nekāda zelta vidusceļa.Sasodīts.

Vakar bija kārtējā ballīte. Ballīte bez robežām un pilnīgu pohuju par to,ko domās citi. Karoč bija pirts somenēs. Sākumā sēdējām ar meitenēm ārā, tad 2ajā stāvā un tad atkal ārā. Man pievienojās Imanti. Ar tiem varēja normāli atrēkt. Nosēdēju pēc tam ar Madžiņu divatā runājot un tad gājām dejot. Nodejojām ļooti ilgi (no kādiem 2iem līdz 5iem) un tad atņēmām Eizītim istabu un gājām gulēt. Man arī īpaši neinteresē, ko tie cilvēki par mani domā un vai domā,jo satikšu es viņus tikpat reti kā var redzēt Maiklu Džeksonu dzīvu (cerams). Nū 25ajā septembrī man tomēr nāksies sastapties vismaz ar Madžiņu,jo viņš plāno ierasties uz salidojumu. Bet to es kkā pārdzīvošu. However mani pārņem jautājums - kā var tusēt tā,ka viss ir normas robežās un tu no rīta nepamosties kāda skavās? I don't get it :D Nē,bet nopietni. Es dzīvoju galējībās. Vai nu nedzeru un ballītes neapmeklēju, cītīgi mācos un esmu labiņa (so boring) VAI arī neguļu,ballējos, nepretojos, izbaudu, dzeru un piedzeros and so on and on. Manuprāt, jāsāk sevi pieradināt pie pirmā varianta, kas droši vien ir pareizāk, labāk manai reputācijai, organismam un prātam. So, ardievu ballītes un neprāts, lai dzīvo mācības un saprāts :D (so gay :D)
P.S. Madžiņam vismaz nav draudzene un es nebiju tik dzērusi, kā iepriekšējās reizes. Iespējams, ka tas jau vien ir solis uz pareizu dzīvi :D

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

ievēlies.




ārā ir zvaigžņu lietus. Cik romantiski. Dirst gribas:D Kas par romantiku,ja tu sēdi ārā viens, ievelc dūmu plaušās tā,ka reibinošais vilnis aizviļņo līdz pat pirkstu galiņiem un vēro zvaigznes. Nepastāvīgas zvaigznes,kas meklē savu piepildījumu kaut kur citur, tāpēc tās krīt. Man arī vajadzētu nokrist, lai rastu piepildījumu un svētlaimi. Bet tomēr skaisti - zvaigžņotas debesis, zālē rasa, āboli krīt un uzbāzīgs kaķis tev cenšas ierausties klēpī ar savām dubļainajām kājelēm. EJ ārā un izbaudi. Varu saderēt,ka es tāda vientuļā neesmu vienīgā.

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

from Paris to Berlin.


Vasara iet uz galu/beigām/izbeigšanos/rudeni un man tas nepavisam negribas. Ciik jauki bija sēdēt ārā saulītē, cepties ārā un vienkārši karināties pa māju (mm). Gribas gaļaku visu atlikušo mūžu:D
7.08. bija ilgi gaidītais pusmaratons Kuldīgā. Maigi izsakoties bija smāg'. Tāaaads karstums, ka gribējās atvērt logus Kuldīgai,lai izvēdinās. Pirmie trīs apļi bija normāli, jo diezgan biju trenējusies un nelikās tik grūti, bet pēdējais aplis sagādāja mocības:D Līdz galam jau tiku un diegzan labā laikā(nu vismaz pirmajai reiziei laiks ir labs) 2:12,20 un vissmieklīgākais izrādījās fakts, ka ieguvu 3. vietu starp juniorēm. Ha ha ha bitchees. Un tā diena vispār bija baigi jaukā,jo redzēju Lauri (un viņš mani) un arī atbalstīja mani, kas ir galīgi forši ;)) Zadiņš nespēja noticēt,ka es TIEŠĀM esmu noskrējusi. Muļķis :D Tas,ka viņš noskrēja pagājušajā gadā, nenozīmē,ka arī es to nevaru izdarīt.
Vakar biju uz savu vītolu fondu un noslēdzu līgumu. Arī kojas apskatīju un diezgan maza būs manu turpmāko gadu dzīves vieta :(:D
Vakarā gribas iziet ārā un dzert. Iedzert, lai jaukāks skats uz dzīvi. Priekā;)

ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts

fuck love. Again.



Īsta kaķene māk pieglausties tā, ka kuces aiziet smilkstēdamas. Iedzersim par to, lai esmu kaķene,nevis kuce.
Bet tiešām man ir sasāpējusi problēma un šķiet, ka pārvēršos par maitu. Apzināti vai neapzināti, tas jau ir cits jautājums, bet jautājumi paliek un es vēlos atbildes uz tiem. TAGAD.

Tātad.
Stasts Nr.1.
Pirmās (un arī vienīgās.Pagaidām.) nopietnās attiecības ilga aptuveni gadu. Nu skaitot arī laika posmu, kad sākās mūsu romāns. Tas notika negaidīti. Pēc ballītes mēs palikām pēdējie un viņš mani noskūpstīja. Galvā šaudījās domas, ka viņam taču ir meitene, kā es tā varu utt., bet biju pārāk iereibusi, lai apstādinātu viņu. Viņš mani pavadīja uz mājām un pie mājas viņš mani vēlreiz noskūpstīja. Biju jauna un naiva,bet sapratu, ka tā ir tikai viena reize, ka man un arī viņam visticamāk tas neko nenozīmē. Nākamajā ballītē (piebildīšu arī to,ka biju atkal dzērusi) atkārtojās līdzīgs scenārijs, tāpat kā aiznākamajā un pārējās. Nekas par skūpstiem un glāstiem vairāk nebija. Es teicu: "Tev ir draudzene, tā nevajag," jo jau jutu zināmu pieķeršanos un adrenalīnu, jo zināju, ka tas labi nebeigsies. Draudzene viņam bija diezgan vienaldzīga, jo bija viņu krāpusi un viņš atspēlējās ar to pašu. Viņiem bija un vēl tagad ir kopīgs bērns. Bet ne jau par to ir stāsts. Igoram, kā sauc manu pirmo mīlestību, bija slikta slava un visi zināja, ka viņam ar vienu sievieti nepietiek. Arī man nācās dzirdēt,ka viņš te ir, te nav kopā ar savu draudzeni, te atkal baumoja par vēl citām un tā tas turpinājās. Jau kādu laiku bijām bijuši kopā un jutu ļoti lielu pieķeršanos, kad izlasīju sms, ko viņš bija sūtījis savai jau bijušajai draudzenei. Īsziņā bija rakstīts, ka viņš mīl viņu un viņu abu bērnu un cer,ka atkal varēs būt kopā. Es sapratu,ka man nav vieta šī vīrieša dzīvē, tomēr biju jau iekritusi viņa tīklos un mana sirds bija salauzta. Es izjaucu viņu attiecības, kas varēja pāraugt ģimenes dzīvē un arī mūsu attiecībām pieliku punktu. *Ir pagājis gandrīz gads, tomēr viņš aizvien cer,ka atgriezīšos.

Stāsts Nr. 2
Tas notika kādā ballītē, kad atkal (kas par brīnumu!!!) biju dzērusi. Tā,ka maz neliekas. Pievilcīgs vīrietis sāka dejas ap mani un es nespēju tām pretoties. Es vēl iekārojamāk sāku šūpot gurnus un smaidīju vēl nepiespiestāk. Viņam tas patika. Nenoliedzami. Bet bija kāds bet. Arī viņam bija draudzene, ar kuru viņš bija kopā diezgan ilgi. Šajā ballītē viņa nebija. Tomēr šoreiz bija citādāk - man nerūpēja tas, ka viņam ir draudzene. Tā bija viņa izvēle krāpt savu draudzeni, nevis manējā. Es atdevos viņam un pavadīju lielisku nakti. Vienas nakts sakars tam ir domāts - viss tiek paturēts noslēpumā un abi dzīvo tālāk. Madars, kā sauc otrā stāsta varoni, man bija tikai un vienīgi izklaide, jo viņš man neliekas tāds cilvēks, ar kuru pat būtu vērts veidot attiecības. Tomēr divus mēnešus pēc mūsu romāna viņš man atsūtīja sms, kas mani šokēja, jo acīm redzot, viņš vēlējās atkārtot silto maija nakti.
*Viņš joprojām ir kopā ar savu draudzeni.

Stāsts Nr. 3
šis stāsts savīsies ar ceturto. Bet par visu pēc kārtas. Kaut kur padzirdēju, ka Lauris, trešā stāsta varonis, ir izšķīries ar savu draudzeni, un arī viņa nakts ar Dārtu uz to norādīja, tomēr viņa draugiem.lv profilā pie interesēm joprojām ir ierakstīts "Mana Kristīne". Lai nu kā, tas risinājās pirms nedēļas ballītē, kurā jau atkal (!!!) biju dzērusi. No sākuma deja, pēc tam sarunas par matiem un dziedāšana, noveda pie dzīvokļa. Es pat divreiz nedomāju, jo viņš tiešām ir sasodīti lielisks.

Stāsts Nr.4
Rikardo jau vienmēr bijis cute&funny un vienmēr esmu viņu gribējusi. Jā, lieki piebilst, ka arī viņam ir draudzenīte. Tomēr pat jaukie un mīlīgie krāpj. Arī Rikardo. Un ar kuru gan citu,ja ne ar mani. Tas arī notika tajā pašā ballītē, ar tādu pašu alkohola saturu asinīs kā trešajā stāstā. tev šķiet smieklīgi? Man jā :D

Kopsavilkums.
Mazs rezumē. Varbūt es nespēju pārdzīvot Igora nodarījumu manai sirdij, tāpēc es esmu maita un apzināti/neapzināti cenšos izbojāt pārējo cilvēku attiecības, guļot ar aizņemtiem vīriešiem. Varbūt aizņemtie vīrieši ir maigāki/prasmīgāki/māk labāk apieties ar sievietēm nekā tie, kas aizvakar veselības mācības grāmatā izlasīja,kas ir krūts un krāniņš. Vai varbūt visi vīrieši ir cūkas,kas krāpj savas draudzenes un man nav jājūtas vainīgai,ja patrāpos viņiem ceļā? Nē, drīzāk man vienkārši jābeidz dzert.

Ieelpa. Izelpa. Ievīte joprojām ir ponijā :*:)

svētdiena, 2010. gada 1. augusts

oooooo, bļāāāā :D


Šodien ir jau 1. augusts un ir baigais nogurums pēc vakardienas ballītes. Ievīī is still sexy, bet vispirms par citām lietām.
*[uzliec šito un lasi tālāk]
http://www.youtube.com/watch?v=T9yGcKlYAiw



Un kkā tā sanāca, ka 19.07 biju uz Rīgu iesniegt dokumentus RSU. Bija galīgi veiksmīga diena, jo visi tādi smaidīgi un tas ļoti palīdzēja:)
22.07 ar Zanīti, Jeti un Elvi braucu uz Liepāju. Tajā dienā pastaigājām pa veikaliem, nopirku kurpītes un braucām uz mājām. Vēlāk ar operiem braucām uz Fontaine, lai tusētu, bet tur galīgi nekāda tauta, tāpēc gājām uz pludmali. Dejojām un dzērām jauno apelsīnu suliņu :D Pēc tam kkāds vīrietis pauda neapturamu vēlmi izmaksāt un tas tiešām iepriecināja. Uz rīta pusi gājām atpakaļ uz fontaine un sēdējām ostmalā un ēdām frī kartupelīšus (mm)
Nākamajā dienā vajadzēja būt Zanītes fotosesijai, bet lietus dēļ tā izpalika. Vakarā devāmies iekarot beachpārtiju un atgriezāmies tikai no rīta 6os.
6dienā Zanītei bija fotosesija, bet pirms tam viņu safrizēja. Bija grūti saņemties,lai neaizmigtu,kamēr Zanīte pozēja,bet brīnumainā kārta tas izdevās. Vakarā atkal devāmies uz pudmali un kā visas dienas dzērām, dejojām, smaidījām un priecājāmies. Bija arī Diego un laikam viņš beidzot saprata,ka mani nedabūs. So sad.
28. 07. uzzināju,ka esmu tikusi RSU Māszinību studiju programmā.
29.07. biju uz Rīgu noslēgt līgumu ar Stradiņiem.
Un tad nāca vakardiena :D Biju uz ballīti Dundagā,jo ļoti gribēju satikt Didī un paballēties. Bijām dzīvoklī,salējām "Kalnlauku saldo" ar sulu un aidā zilā jūriņā :D Parkā sēdējām, dzērām, dejojām un talk, talk, talk, talk. Forša sieviete viņa man ir.
Uz rīta pusi, kad jau beidzās ballīte, stāvēju viena (!!!) un dziedāju ar kkādiem vīriešiem. Viens no tiem bija pavasars un tad vēl rihards, jānbergi and co. Un tad, kad arī dziedāšanas ballīte beidzās, tad es ar pavasari un rihardu gājām uz dzīvokli. Pārāk liela citronu suliņas koncentrācija asinīs noveda pie diezgan neķītrām beigām, bet par brīnumu man nav morālās :D I'm so fucking unbelievable.
šodien gribas gulēt un gulēt un arī laikam to arī darīšu.

Be smart & sexy, darling.

sestdiena, 2010. gada 17. jūlijs

Mani appisa!


Nē,mani neappisa, es vienkārši nevarēju neuzrakstīt šito tekstu. Zanīte ir forša un punkts :D
Sāksim hronoloģiskā secībā,lai nesajūk notikumi.
Būtu labs,ja es kko atcerētos:D I will try.
karoč man te loģika nebūs. Kā vienmēr. Pirms kāda laika uz Tiņģeri bija atbraucis šnaiks, čūbijs, pavasars, krūziņš etc. un visi ar tiņģerniekiem jauktās komandās spēlēja volīti. Domāsi,kas tad tur tik wow, bet zinot to,ka nekad nekas tik miermīlīgs (neviens nevienu nedauzīja ar beisenēm un ķēdēm) nav bijis :D Tajā vakarā ar Agati, Natiņu un Raiču sēdēju Natiņas dzīvoklī un dzērām martini un spēlējām kārtis.Jauks vakars:)
02.07. bijām Kikiņam uz izlaidumu. Skaista sieviete.
08.07-10.07. pavadīju Dziesmusvētkos. Bija karsti un grūti,bet forši un iespaidīgi. Pirmajā vakarā braucām tusēt. Bijām 11 cilvēki(Es, Zanīte, Iveta, Guna, Dārta, Agītis, Inese, Šnaiks, Čū,Rihards un Krūziņš),bet tikai pirmās trīs nosauktās gājām pa klubiem. Pārējās sēnes palika dzert alusdārzā. Bijām visur,kur vien varējām. Pēdējā klubiņā Kapsulā mums jauks dīdžejs parādīja kā miksē dziesmas (mm) So cool. Pēc tam gājām ķip uz Vanšenieka pusi,lai dabūtu kādu lētāku taksi un kkāds džeks brauca garām un prasīja vai nevajag aizvest. No prasītajiem 5Ls, nokaulēju uz trīnīti :D Galīgi ilgi maldījāmies pa Imantu,līdz atradām Kurzemes prospektu 158:D Samaksājām 4ls,lai džeks aizrijas. Skolā ieradāmies pēdējās,bet tas pajāts. Aizgāju uz dušu un pēc tam gulēju uz grīdas,jo visi matrači bija aizņemti. šnaiku un Rihardu izlidināja no skolas,jo viņus pieķēra,ka ir pīpējuši tualetē.
Mēģinājumi bija gari un karsti, mūs baroja vienkārši,nē, drīzāk divkārši sūdīgi, gājiens arī nebija labs no tv skatītāju skatu punkta,bet koncertā tikām uz soliņa :D
12.07. bijām ar meitenēm jūriņā. Arī cool. Nē, hot, hot summer. Jā, čist, tik silts ūdens un vispār dievīgi.
14.07. braucu uz dd pakaļ sertifikātam un atestātam. Vispār - pirksti gaisā (rock) Latviešu valoda - A līmenis
Angļu valoda - B līmenis
Matemātika - C līmenis
Bioloģija - C līmenis. Un saki vēl,ka Ievī nav forša :*
Braucot mājās sanāca ķibele. Uz lielā līkuma man brauca,nē drīzāk drāzās pretī balts busiņš PA MANU BRAUKŠANAS JOSLU. Es tā jau braucu pa zāli,bet viņš nebrauca malā. Kad samainījāmies, tad laikam pa strauju parāvu stūri un sanesa mani tā,ka iebraucu grāvī normālā šķērē un ar purnu pretējā braukšanas virzienā. Karoč neslikti :D
Vakarā gāju Natašā uz dz.d. Dzērām, pīpējām ūdenspīpi un vnk čiliņā.
Vakar biju Zanītei uz izlaidumu. 17os aizbraucām,nopirkām puķes un maucām uz TVĢ. Pēc pasākuma devāmies uz Rimi, sagaidījām Zanīti un braucām uz Stenderu ēst. tur skanēja tik labas dziesmas, ka nevarējām nebraukt uz ballīti. Gribējām jau braukt,bet nebija kā tikt,jo man mašīnu nedeva uz nakti. Sarunājām ar Elvi un ap 23iem braucām uz Pasķika pirti. Tur bija TIK labi. Nenormāl. Dzērām, ēdām, pīpējām ūdenspīpi, dejojām, jautrojāmies un mmmmmm. Bija arī Guna, Dārta, Pavasars, Uldis un Raimonds. Tas ir tāds sēne:D Aizgāja gulēt mašīnā,bet mēs ar Zanīti neļāvām gulēt,jo jūsmojām par viņa muskuļiem:D Pavasars mums mācīja koļīt džekus un jauca man šmigu. Es laidu ar džeku,kurš par sevi saka: esmu aidzis no laidzes un man garšo kliņģeri no tiņģeres:D tāds Vīrietis. muskuļots, smaidīgs, maigs,nepiekāpīgs, spēcīgs. Aizgāju gulēt galīgi no rīta ap 4/5iem laikam. Tiku gulēt gultā:D Bija karsts. No rīta ar Dabiņu un Zanīti pārsmējāmies - kārtīga smaidu un smieklu deva. Arnis arī labs. Prasa Aigaram rādot uz mani: "Šitā ir tā, ar ko tu laidi?" Aigars:"Kā tu zini?" Un tad vēl par tošelu atrēca mani:D Bet Zanītes: "Mani appisa!" nestāv tam blakus:D (Mazs info: Aigars ir ar kārtas nr.9 manā draudziņu listē - skills nepazūd:D)
Ak,jēl. Man tik ļoti patīk lustēt,lustēt (mm) My life is so gorgeous.
P.S. Es zinu,kāpēc es tik ļoti visiem džekiem patīku. Es māku sevi seksuāli pievilcīgi uzlādēt+mani mati+augstpapēžu kurpes+manas gurnu kustības=valdzinātāja(mm)

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

nope/jap

There's always a little truth behind every "just kidding",

a little knowledge behind every "i don' t know",

a little emotion behind every "i don't care",

and a little pain behind "it's ok".

Tev gadījumā nav POHUJ?


Besī. Konkrēti. Un vairākas lietas. (es jau iepriekš atvainojos, ka te būs nepierasti daudz lamuvārdi. Es nevaru bez tiem. Piedod krāsas, tā teikt.)
Pirmā no tām. Šitā bezdarbība. Aizej gulēt 1os naktī, no rīta celies 11os, ēd un guli, ej paskrien labākajā gadījumā, paēd un ej gulēt 1os naktī. Tad labāk negulēt un neēst, lai kkādas pārmaiņas.
Otrā no tām. Tas, kurš sākas ar I un beidzas ar gors. Pimpis un neko vairāk i negribu teikt. Viņš vienkārši nav pelnījis. Sapis man dzīvi un smadzenes un pēc tam vēl pats par cietēju uztaisās. Dirst gribas. Zini, es pēdējo piecu mēnešu laikā esmu laidusi ar hmmm......DAHUJA. Gribi, es nosaukšu pat vārdus! Pirmais bija H. - pēc kora balles Krūziņos. Otrais - N., skolas ballītē. Trešais - VIŅŠ, Krūziņos atkal un atkal(aih, un vēljoprojām). Ceturtais - kkāds Edgars Baumgartners, Žetonvakars. Piektais - Jānis, in da Krūziņi. Sestais - Madžens - jā, tieši tas pats. Septītais - pimpis Diego, kuram manā dzīvē ir nulles vērtība. P.S. Ir vēl viens, kuru zināmu apsvērumu dēļ neminēšu.
Trešā no tām. Telefons sapisās.
Ceturtā no tām. Vajag mazāk dzert.
Piektā no tām. Ej nahuj.

ceturtdiena, 2010. gada 24. jūnijs

"Viņa bija gudra meitene, bet tad iemīlējās" (Sex and the City)



Tik trāpīgi un tieši kā Grīvānes komentārs par jebko, kas notiek viņai ne pa prātam. Cik gan daudz tā sasodītā mīlestība (droši vien šī vārda priekšā būtu jāklanās un tas jāraksta ar lielo burtu. Vismaz.)/love/ ļobov/ manpiekājaskas nodara cilvēkiem? Visi kari un nebūšanas ir sākušās tieši mīlestības dēļ. Viens gribēja palielīties ar to, ka var dabūt lielāku..khm.. zemes gabalu un iešāva otram pierē vai zemāk. Mutē. Un tad nabaga bālā aristokrātu vai barbaru jaunava metās pie kājām un saldsērīgā balsī (tādā, kādā dzied vecais kaķu koris t.i. ansamblis "Īve") solīja mūžīgu mīlestību un uzticību, vārot ēst, gludinot kreklus (bruņas/gurnautus/or whatever) un audzinot veselu futbolkomandu ar tēvā atsitušiem bērneļiem, kuri nevar savākt zeķes/pastalas/lapas,kas kalpoja apavu vietā. Fuck love. Noskatījos Sex and the City un beigās pat asaras bija acīs. Es uzsveru vārdu pat, jo manās acīs šis sekrēts parādās ļoti reti, skatoties filmas.
VIenā vārdā sakot, nav ko trakot. Ir Jāņi. Nu labi, tulīt beigsies,jo ir 23.35. Šie ir bijuši visnožēlojamākie un reizē visbrīnišķīgākie Jāņi ever. Visnožēlojamākie, jo aizgāju gulēt 23.30, klausoties Latvijas Radio 2, pilnīgi skaidrā un pilnīgā vientulībā. Es biju slima. Arī tagad neesmu vesela, bet tāda jau laikam nekad neesmu bijusi. Visbrīnišķīgākie, jo sapratu tik daudzas lietas.
1.)Es māku palikt viena un svinēt, jo zinu,ka tā tam jābūt. Es neraujos uz ballītēm, kādas ir bijušas un būs vēl dahuja (atvainojos par izteicienu, bet nevienu precīzāku nezinu.), ja esmu slima, jo zinu, ka nekur nav tik labi kā mājās un neviens mani nemīlēs un nesaudzēs kā to daru es pati.
2.) Ir tik forši piecelties Jāņu rītā 9.00 un saprast, ka tev nekaltē un, pie velna, saprast kko, jo iepriekšējā naktī neko neesi lietojusi un jūties lāāāābīīīī :)
3.) Sapratu, kas ir īsti draugi, kuri par tevi interesējas.
Man šoreiz sanāca rakstīt notikumus atpakaļgaitā sākot ar nesenāko, tā arī turpināšu.
2dien biju uz dd. Lasīju Jāņzāles kopā ar didī, šnaiku un agnesi :) Arī vakar es mājās lasīju puķītes - centos svētkus sevī modināt.
1dien arī biju dd. Iztīrījām zāli no izlaiduma paliekām. Ilgi sēdējām klasē un ar skolotāju tērgājām. Ejot no skolas ārā nevarēju neraudāt. Smāg.
7dien vakarā atbrauca meinardes un viņi noskrēja pusmaratonu. Es arī gribu kuldīgā skriet.
6dien bija lielā diena. No rīta pie friziera sataisīju matus, atbraucu mājās, paēdām un vēlāk braucām uz dd. Pats svinīgais bija garš un skaists. Visiem nesa ziedus un man un pārējiem par pārsteigumu arī Diego bija viens no tiem. Viņš man uzdāvināja 19 tumši sarkanas rozes caurspīdīgā papīrā, kas aptīts ar metriem sarkanas atlasa lentītes (kā filmās), Martini un auskarus. Kitija teica, ka visas meitenes bijušas šokētas par viņa rozēm. Mamma un tētis gan neko nav prasījuši par viņu. Bija arī Ģirts un Sindža. Balle bija forša, bet visi mani ātri pameta un tā nu es attapos pus7os no rīta Dundagas centrā ar saplēstām zeķubiksēm,sāpošām kājām un salstošu miesiņu. Nebija, kas sasilda. Un laikam i nevajag. Ballīte uz 10 minūtēm atsauca Krūziņu laikus. mmmm. Tenora apskāvieni un elpa. And fuck love again. Ir jābeidz cerēt un jāsāk rīkoties? Es mēģināju. Man nesanāca. Es beidzu cerēt un mēģināt. Viss, kas ar mums notiek, notiek tāpēc, jo tam tā jānotiek. Un es pieņemu šos spēles noteikumus un necentīšos tos mainīt. Ja mums būs lemts smaidīt viens otram, sadoties rokās, just otra elpu sev uz kakla ik mīļu brīdi, tad būs. Bet ja nē... tad es mīlu sevi vienalga un es nemiršu savas iegribas dēļ. Ir ir, nav nav, tā teikt.

*esmu lēna un tagad jau ir 00.18.
** domāju iet gulēt, bet miegs nenāk.
*** rīt būs atkal jauna diena, ķirbīt :*

svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

"mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg, neslīkt, ja dziļumā ved...


...un negulēt, ja nāk miegs." To pēdējo es tagad cenšos mācīties :D Vakar bija meitenītēm izlaidums. So cool. Tātad atmiņas par vecajiem, labajiem laikiem. Nostaļģija. Visas tik skaistas bija. Burvība, kuru neizdzēsīs neviens. Tajās pils sienās ir ierakstīts kas tāds, kas vilks atpakaļ mūžīgi mūžos.
Man beidzot ir sākusies vasara. Bioloģijas eksāmens ir uzrakstīts, tagad tikai jālūdz dievs/staņislavs/kāds cits visu varenais, lai mani rezultāti būtu piedienīgi un graujoši labi.
5dien biju uz Rigacity. Nopirku kleitu un noberzu kājas. Braucot mājās autobusā stāvēju kājās, jo bija piebāzts autobuss. Gandrīz noģību. Ceru, ka tas bija no neēšanas un noguruma, nevis no tā, kas saucas par rīta nelabumu.
Tātad vakrdienas ballīte. Forši padejoju un parunāju ar Igoru. Nebiju viņu satikusi, kopš viņa atgriešanās. Tas vīrietis mani kapā iedzīs ar savu nezinukālaitonosauc. Vīrišķību? Neatlaidību? Vīrišķīgo neatlaidību. Mēs viens otram esam piemēroti, jo esam tik nesaderīgi, ka ārprāts. Ir grūti, bet es joprojām esmu četri F: F-sone, Fun, Fearless, Female.

otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs

(rock)

Karoče tā. 6dien bija ballīte, summerfeeling tā teikt. Vakars sākās ar Didī un Agnesi, kā arī ar "Kalnlauku saldā" likvidēšanu :D Turpinājumā tika likvidēta glāze brāļu latgaļu izmaksātā šņabīša, tika pieskatīta Gita, tērgāts ar brāļiem latgaļiem un tā :D Vēlāk tika iegriezta ballīte (jau diezgan skaidrā prātā)ar Lindu un mazajiem Lindas brāļa draudziņiem. Smieklus (vismaz viltīgu smīniņu sejā) izsauca Zadiņa dejas ap mani un vēl citu indivīdu skatieni, kā arī Grīnberga izmisušie cenieni dabūt manu nr. un dejas ar Henriju - viņš bija tik jauks, ka iedeva man savus cimdus, kurus atdevu viņam tikai šodien :) Beigas bija diezgan negaidītas - mani bildināja Eizenbergs,ar Didī, Eizenbergu un brāļiem latgaļiem gāju uz treileri, bet šeku reku to bija aizņēmis pavasars ar dārtu, pēc tam ar Didī sēdējām uz estrādes ar kkādiem pāķiem un suni, ejot uz centru tiku saukta par lapsiņu (kāds brīnums, ka mani salīdzina tieši ar šo dzīvnieku) un bija tik vēls, ka jau agrs (pulkstens 7.00), tāpēc gājām uz dzīvokli un snaudām līdz 9iem.
7dien beidzot gulēju saulītē, mācījos bioloģiju un smaidīju, jo dzīve taču ir tik forša un kas gan man tagad nekaiš? Pēc gadiem būs bērni un problēmas, a tagad pajāt.
Vakar un šodien biju skolā, jo bioloģijā konsultācijas. Galīgs doch, šķiet, ka neko nesaprotu, bet es zinu, ka šķiet nepareizi.
Zini, cik forši ir patikt? Nu tik ļoti forši. Tā pašapziņa aug augumā un tāpēc tie vīrieši pievērš vēl lielāku uzmanību un man levels kačājas :D
I love myself :*

sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

I'm gonna dance with somebody.

vai arī


Alors on danse(:

otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Viss būs :D


27., 28., un 29.ajā maijā biju uz latv. val. konsultācijām, mēģināju korī un katrā ziņā diezgan boring. 29ajā uz skolu biju ar auto auto autombili :D No Kristas dabuju pīpi (mm). Vakarā bija parkā pirmā ballīte un tad nu pirms tam pīpējām, dzērām un jautrojāmies. Vēlāk gājām uz ballīti un atbrauca arī talsenieki, so bija diezgan gūd. Visas meitenes ātri aizgāja mājās, palikām divatā ar Zanīti. Dzērām ar Madženu un Ralfiņu un tā sanāca, ka viņi bija arī mūsu vakara nagla :D Madžena dejas apkārt man nevarēja nepamanīt. Vakars beidzās Vēsmās (šoreiz tās nebija Vēsmas 6, bet vienu stāvu augstāk) 5os no rīta ar zilumiem uz kakla un smaidu sejā :D Es jau teicu, ka viss būs :D Ievīte joprojām ponijā (party):D No rīta gan sakašķējos ar mammu, bet pohuj - mana dzīve, ko gribu, to daru.
30ajā biju uz starpnovadu dziesmusvētkiem. Vienkārši mmmmm. Tikai miegs nāca un pohas, bet tas ir nesvarīgi. 31ajā bija latv. val. eksāmens. Pakaļā.
šodien bioloģijas un matemātikas konsultācijas. Rīt matemātikas konsultācijas.
Stāsts par Madženu. Vakar džeks uz mani draugos skatījās, laikam cerēja, ka es skatīšos uz viņu/rakstīšu kko/or whatever, bet man taču galīgi pohuj. Vēlāk nomainīja profila bildi, kur viņš redzams ar suni, uz bildi ar Danu. Es rēc':D Abiem labi, tā teikt :)

trešdiena, 2010. gada 26. maijs

Esmu mierā ar sevi, savu apkārtējo vidi un cilvēkiem. Ar to pēdējo laikam tā mazāk, bet ai, nav jau mana misija šajā pasaulē salikt visu pa plauktiņiem.
7dien biju savā tripā ar kuģi. Bij lāb.
Vakar noliku angļu valodu un šodien normāli atlaidu,neko nedarot :D
Noskatījos gossipa pēdējo sēriju un tagad jūtos kruta :D Nē, tač, laba filma.
iešu gulēt.
Nav tāda sajūta, ka gribas nīdēt par savu matu nestāvīgumu, sejas neglītumu, kāju/cisku resnumu, nevienam nepatikšanu. pastulbumu and stuff, tā kā ---> go fuck yourself, jo EEEESS MĪLU SEVI TIK ĻOTI (love)

sestdiena, 2010. gada 22. maijs

Tagad ir labāk. Manu dzīvesprieku man atdeva sauļošanās, suns, skrējiens un duša, kam sekoja vakariņas (mm)
Tagad varu arī izsmeļošāk aprakstīt savus pēdējā laika notikumus :) Rallija ballīte bija tiešām graujoša, jo tas, ka uzstājās Dzelzs vilks, jau vien ir kruta :D Mēs dejojām, dzērām, smējāmiem par "I'm in Tiņģere bitch" and stuff. Pat uz čerīti aizbraucām un Andrīša skatieni bija tik cieši piekalti man, ka sapratu - Ievīte joprojām ir ponijā (rock):D
4dien bija Rabarbernakts :) Pa dienu laistījāmies un staigāju kailu, seksīgu vēderu un slapjiem matiem (lick) Vakarā braucām pie skolotājiem, izpušķotām mašīnām un smieklīgiem tērpiem. Es abas klases tiešām mīlu un mēs esam galīgi forši :))
Man laikam viņi pietrūkst un negribas tagad šķirties, bet dzīve ir tāda, kāda tā ir.
Vakar bija pēdējais zvans (esmu aizmirsusi palielīties. Esmu baigais zvērs, jo noliku tiesības (rock). Pati pārlaimīga un forši,ka var ņemt mašīnu un braukt, kur vēlos.), aizbraucu uz skolu ar mašīnu :D Vakarā svinējām Zanītei 18. Bija arī talsinieki un vēlāk arī tiņģernieki atnāca, nogruzīja visus un aiztinās. Mani nogruzīja tas, ka biju skaidra, ka nevarēju būt dd pie Viņa, un arī miegs nāca un kopumā galīgi irsā vakars, bet kā i tā i. Es ticu liktenim un domāju,ka es biju tur, kur man bija vislabāk un ja būs lemts man laiks kopā ar viņu, tad būs. Es vairs nebūšu apsēsta ar viņu.
Drīz eju gulēt, tikai izžāvēšu matus un noskatīšos gossip :*

the end.


Paliek mazliet skumji. Vakar bija pēdējais zvans un tikai tad es reāli sapratu, ka tās ir beigas. Piezagušās pilnīgi nemanāmi un nenovēršami un sāk palikt tik ļoti skumji un nelāgi. Aihhh. http://www.youtube.com/watch?v=EReBlwPGECs&NR=1 šis lika sariesties asarām manās acīs angļu valodas stundā. Smāg.

Nav jau tā,ka viss ir slikts un skumjš. Man ir laba vidējā atzīme (neesmu pārliecināta vai 7,58 vai nedaudz zemāka, bet aptuveni apmēram tā), ārā ir vasara, rīt es braucu uz Rīgu. Uzvarēju konkursā un rīt man būs burvīga iespēja braukt ar NATO kuģi (rock):) Būs dievīgi, es zinu, jo blakus esoši vīrieši formā padara dienu lielisku :)

Pirms nedēļas biju uz rallija ballīti. Forši gāja, bet tagad kkā nav spēks atcerēties šmigas iedarbības aspektus, so never mind.

pirmdiena, 2010. gada 10. maijs

lauž sirdis tā kā zīmuļus (hihi)

Sestdien biju uz braukšanu - Mārcis(mans instruktors, kurš smēķē Main, dievina hokeju un ralliju, divu bērnu tēvs) man lasīja visu stundu morāli,jo viņš tiešām bija šokā,ka neesmu nolikusi eksāmenu. Pēc tam braucu uz Līvu akvaparku. Tas bija wow,tik forši, tāds chill un mmmmmm dievīgīī (love). Silts ūdens & karsts gaiss ir paradīze. Un seksuāli vīrieši :D
Šodien bija otrā reize, kad ar Jānīti eju skriet :D Skriet ir forši, ar viņu ir arī smieklīgi,bet ir viens liels "BET" (tik liels,kā Tamāras pēcpuse). Viņš ir sacerējies,ka mani dabūs un cenšas pa visām varītēm mani savaldzināt, bet c'mon!!! attopies :D man viņš patika kkādā 8.klasītē, nevis tagad. Tagad pat par patikšanu nav pat runa. Nē, nav viņš slikts. Brūns, garš, muskuļots, smieklīgs. Maza dēka jau nevienam nav nākusi par ļaunu, bet no,no,no. Tas ir Jānītis. Jo garāks kāts, jo lielāks cirvis.
Stāsts par otru Jāni (Jāņi ir kā apsēsti ar mani :D). Viņš man zvanīja 5dien, 6dien, 7dien. 6dien ilgi rakstījāmies. Bet nē, arī viņu man nevajag. 7dien viņš pat uz manu ciematiņu bija atbraucis un pēc mana teksta: "Man ir slapji mati,es nevaru iziet ārā", kas nemaz nebija taisnība, viņš bija gatavs braukt vēlreiz pie manis. Neatlaidīgs kā nogribējusies ņauka. Par to nogribēšanos varētu vēl parunāt :D
Jā, es jau teicu,ka man viņus nevajag. Bet izklaidīte man nenāktu par ļaunu :) Viņi pārāk daudz mani vēlas. Galvenais, lai nepierod pie manis - salauzīšu sirdi tā kā zīmuli (devil)

piektdiena, 2010. gada 7. maijs

viņi dejoja vienu vasaru.


Gribas dejot. Izdejot savas šaubas un iegūt to burvību, kas rodas divu cilvēku gurnu kustībās, divu cilvēku acīs, kas neatlaidīgi vēro deju partneri un aizveras, lai ilgāk atcerētos šo neatkārtojamo mirkli. Deja ir vislieliskākais veids, kā iepazīt otru cilvēku, kā uzticēties un ļauties. Un rokas, kas glāsta muguru, dejas laikā ir vispatīkamākais, kas notiek. No sākuma rokas stingri turas uz muguras, tikai pirksti maigi spēlējas ar matiem. Tad rokas lēni no muguras vidusdaļas noslīd zemāk un tās pievelk mani klāt pie viņa siltā ķermeņa... "Lai tevi mazliet pārsteigtu, es pievilku sev klāt, un elpu ievilku, lai skūpsts būtu ilgs." Bet tas viss notiek tik nepiespiesti. Smiekli, dziedāšana, skūpsti, mazie jociņi un atkal skūpsti. Man viņu vajag. Esmu iztēlojusies kā tas būtu, tas būtu ŠIIIIITIK forši, jauki, vajadzīgi mums abiem. Kā divi kalni pretī stāvam, bet kādam taču jāsper pirmais solis. Vai ne? Es vēlos, lai man pietiktu drosmes spert šo soli. Šodien viņš runāja ar robiņu, es gāju garām un viņš skatījās uz mani. Man patīk viņa bēdīginopietnais skatiens, kurā var nolasīt, ka viņam neesmu pie kājas. Un viņš bieži skatās. Es jau arī. Tā kā tāda jauna meitene. Vēlos dejot vienu vasaru. Un pēc tam? Prasa kam tad bij' jābūt pēc tam.

otrdiena, 2010. gada 4. maijs

the drugs don't work.


Sajūtu trulums. Fakins trulums un negribis. Sajūta, it kā atrastos kaut kur starp laiku, telpu, savām domām un realitāti. Nepiederu nevienā no nosauktajām vietām, svaidos no venas robežplaknes uz otru, nepieskaroties un neiejūkot starp tām. Vakuums galvā. NĒ,NĒ,NĒ. Ne galvā, bet sirdī. Jā, tieši tur. Tas no zālēm, iesnām vai noguruma?
Nepiederu nevienam un neviens nepieder man. Bet varbūt vajadzētu? Gribētos.
Ai, man pat vārdi nevirknējas loģiskos teikumos, no kā izriet pilnīgs apjukums lasītāja acīs un bloga aizvēršana. Ai nu lai! Tā pat ir labāk. Es rakstu, jo man gribas (gribējies ir no kādas 3ās klasītes, kad rakstīju dienasgrāmatas, kad ieraksti sākās ar "Mīļo dienasgrāmatiņ" un aprobežojās ar ierakstiem: "Stulbais Jānis ar mani nedejoja", "Mārim laikam patīk Zane, bet viņai viņš nepatīk" vai ar kko tikpat seklu un slimu. Ar šitādiem tekstiem pierakstīju 3 BIEZAS klades. Pārsvarā aprakstīju notikumus, nefiksējot savas sajūtas un emocijas. Pēc Jaunā gada pēdējā klade tika pierakstīta un tā arī nav sanācis nopirkt jaunu. Lai neaizmirstos sajūtas, sāku rakstīt blogu. Un labi, ka tā. Rokraksts man ar katru dienu paliek arvien nesalasāmāks un draņķīgāks, tā kā datorrakstā vismaz varu salasīt.) un ja man gribas, tad nekas mani nespēj atturēt. Tā lūk man iet. Skola dramatiski tuvojas beigām, cenšos savākt visus savus locekļus un prātu vienuviet, lai veikli darbs uz priekšu iet un varu līdz galam noturēt vidējo atzīmi 7,5. Bet tas viss i špick. Šie divpadsmit gadi bijuši iesildīšanās lielajai dzīvei, kas sāksies drīz. Pavisam drīz.
Tagad par kko patīkamāku. 01.05. ballīte Krūziņos. Diezgan bāla un nelāga. Sākās ar Didī un Agnesi, 0,5 un tirdzeni. Izdzērām un gājām uz centru. Viss mijās ar nopietnām sarunām. Sanāca misēklis un bijām līdz potītēm dubļos (manas jaukās kurpes joprojām izskatās diezgan awful :D). Vakars turpinājās ar kāju mazgāšanu Krūziņu izlietnē, dejām ar VMārīti, pīpēšanu, mazgadīgu puisīšu, kuri piedāvāja braukt uz Ģipku, atšūšanu, kā arī mazās skolas stadiona iepazīšanu. Didī piezvanīja Neatlaidīgajam un teica, ka man viņu vajagot (tālu no patiesības. Man vajadzēja šmigu). Vēlāk man viņš atzvanīja un teica,ka esot stadionā un lai aizejot. Es aizgāju. Viņš bija atplīsis uz soliņa :D Kā var būt tik divi līdzīgi cilvēki? Ne jau es un Neatlaidīgais. Diego un Neatlaidīgais. Abiem patīk plecu masāža, abi sevi nenovērtē, abiem esmu vajadzīga, abi sevi pataisa par cietējiem un tā var turpināt ilgi. Es neuzķeršos uz Diego kopijas. Un bučojoties ar viņu nebija sajūtas. Klikšķis, tā teikt. Un nevajag. Čist nē. Man nevajag nevienu, es tīri labi iztieku bez vīriešiem. Bet tomēr vēl nedaudz :D Jānītis :D Viņš piedāvāja sastādīt man kompāniju skrienot un es piekritu, bet tā kā esmu apslimusi, tad nav sanācis nodoties kopīgām skriešanas baudām :D Tie iespējams būs ļoti aizraujoši un jautri vakari, kas, cerams, aprobežosies tikai ar skriešanu un smiekliem. Šovakar biju braukt ar riteni. Kikiņš skrēja un es ar savu pienenīti braucu līdz. Ārā auksts un rociņas nosala,bet tas poh*j, jo galvenais ir kustēties. Es teicu kaut ko par sajūtu trulumu?