bet tik un tā jau nesapratīs.

Tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu.
Joprojām ļoti,ļoti..

Katrs zin kā labāk vajag.

Man tā pa īstam nav ko teikt, ja nu vienīgi to,ka pati sev kaut kā nepatīku. Esmu palikusi par ņauduli. Un nevis par jauku mincīti, bet par čīkstuli. 6dien un 7dien noskatījos trīs romantiskās komedijas un visās raudāju. Es nekad (izņemot ļoooti retus gadījumus) neraudu filmās, kur  nu vēl komēdijās. Nu, Johan, kas tas ir? Kas ellē ar mani notiek? Sist vajag. Mani un man kādu. Skriet arī neaizgāju šodien/vakar, jo slinkums un salīdzinot ar dzimtajām ārēm, te ir fakin stulbi skriet.
And that's what you get when you let your heart win.
Nō, nō, nō. Es dzīvošu tālāk. Tā taču nevar sevi mocīt - jau gadu!Es nevaru, man besī, āāāā, zb. Manī notiek tāda plosīšanās. Pie kuiļiem pat tā nav. Domas jaucās, maisās kā saldējuma kokteilis blenderī, bet labāk nepaliek. Tikai sliktāk. Arvien neciešamāk un grūtāk. Viss jau būtu bijis daudz maz labi, ja Viņš būtu turpinājis mani ignorēt, izliktos,ka manis nav, bet, nē! Viņam vajadzēja paskatīties uz mani draugos un tad uzreiz ir tā sajūta,ka VARBŪT nav vienalga. Es atkal smilkstu. Cik var? Pietiek. Viss. Finitō. Esmu galīgi hepī, esmu forša, man viss izdodas, man ir laba āda, skaisti mati, mikrobioloģijā 7, visur citur arī viss bumbās un tā (es te cenšos nodarboties ar pozitīvo domāšanu :D ).
Es pievēršos fizioloģijai vai mikrobioloģijai, jo everything's fine(:

Trešdienas bilance.

Kā jau ļoti gudrs, apķērīgs un iznesīgs bērns (jā, labi), vakar anatomijā dabuju 8 (skatītāji šajā brīdī,ja mana dzīve būtu filma, lektu kājās no savām mīkstajām sēdvietām, skaļi gavilētu, aplaudētu un lielākie fanāti pat sajūsmā lauztu krēslus). Kā tev šķiet, tā bija augstākā atzīme? Nu kā tad!
Pēc tam, protams, iegriezos Olimpijā pēc dienišķās paprikas, tad galīgi hepī devos uz kojām, jo zināju,ka ar to diena ir galā, jo kā vienmēr nenotika klīniskā aprūpe. Nedaudz paskatījos mikrobus, lai šodien varētu samācīties. Tad gāju skriet. Kā jau konkrēts topogrāfiskais idioto aizskrēju ne tā,kā vajadzēja :D Bet galamērķi, Spici, sasniedzu(: Tā bija pirmā reize, kad biju veikalā "Spice Home" un uzreiz jau biju melnās treniņbiksēs ar divām baltām svītrām:D Nopirku izstādes biļeti un jozu atpakaļ. Tagad nedaudz kājeles sāp, bet tas mani neatturēs skriet arī šodien. Vakarā aizbraucu uz Vecrīgu, māsa uzdāvināja rozīti, sajutos forši, jo man patīk, ka dāvina ziedus bez iemesla. Gājām abas uz Maķīti, likvidējām neveselīgo pārtiku, pļāpājām un smējām. Šodienas pagaidu bilance - neaizbraucu uz bioķīmiju, paēdu un domāju sākt mācīties.
P.S. Vakar lasīju visos žurnālos horoskopus un vienā bija, kas mani aizķēra. Teksts apmēram tāds: "Negaidi,ka pats nokārtosies no sevis, tev jāmaina stratēģija - jāņem groži savās rokās, jāizrāda iniciatīva, jo tikai tad kkas notiks." Varbūt tiešām piezvanīt?
* Kaut būtu tā,ka uz priekšu lēnāk laiks ietu. Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, es pie tevis glābdamies skrietu.

Like I've never seen the sky before.

Ir labāk. Nedaudz, bet labāk, un tas jau ir daudz. Un labāk palika tieši mikrobioloģijā. Ironiski? Jā. Nu, labi, uzzinot,ka man ir DIVAS nesekmīgas atzīmes, es nelecu apkārt klasei, sparīgi vicinot rociņas un ar pārlaimīgu ģīmīti. Visu nosaka attieksme. Kapu tante man mierīgi (ieķērās manos matos, dauzīja galvu pret galdu un kliedza) paskaidroja kā un kad varu savus neglītos trijniekus pārlabot par kaut ko pieklājīgāku. Jā, es nojaušu, ka arī šodien neko sekmīgu nenopelnīju, bet es nejūtos kā neveiksminiece. Un es zinu,ka mani rīt anatomijā sagaida kas ļoti,ļoti labs un tāpēc esmu vēl iepriecinātāka. Un arī english šodien nebija neizturams. Pirms divām minūtēm man šķita,ka varētu paskriet, bet tagad atkal negribas. Labāk palasīšu par medulla spinalis vai barotnēm.
Un šodien man bija foršas pusdienas. Glazētas baranciņas (maximā uz atlaidi, bet es tās pirku, jo man tās garšo un sen nebija ēstas, nevis tāpēc,ka uz atlaidi), ananāsu sula un banāni (mm). Es tev kādreiz esmu teikusi, ka es mīlu banānus? Nē? Tā tiešām ir, un kā vēl ir! Mani pārņem mazā svētlaime, ēdot banānus. Tā garša ir tik neizsakāmi garšīga, tāda saldi forša, tie smaržo tāpat kā garšo, no tiem var labi paēst, tie izskatās pēc (perversais, ne jau pēc tā!) līkām saulītēm un tos var izmantot (perversais, ne jau tam!).. nē, tomēr es nevaru izdomāt nevienu procesu, izņemot TO. Kaut gan var izmantot kā auksto ieroci, pašaizsardzības nolūkos. Nē, nudien, tas ir viens varens auglis. Šī iemesla dēļ vien es apskaužu mūsu orangutānu brāļus. Viņi var ēst bananas, cik daudz vien vēlas. Es tikko notiesāju savu atlikušo pusdienu banānu and I feel so goood.
Kā būtu,ja es Viņam piezvanītu? Un teiktu, ka vēlos ar viņu (vai,ka vēlos viņu:D) rīt iet kaut kur skatīties hokeju un to,ka atteikumu nepieņemu. Kā būtu? Nepierasti, satraucoši un forši. Jā, bet nē. Manī nav tāds alko daudzums, lai kaut ko tādu izdarītu. Es apsolu - rīt,ja Viņu satikšu, tad gan es saņemšu rokās visu savu necilo gribasspēku, sapurināšu un speršu ārā. Nopietni. Bet, ja nesatikšu...tad droši vien turpināšu zīmēt sirsniņas un zvaigznītes, turpināšu dziedāt salkanas dziesmiņas un kā vienmēr centīšos sevi uzmudrināt ar stulbiem attaisnojumiem (liktenis bija lēmis savādāk, nāks cits, būs labi, bla bla), jo es jau tāpat zinu,ka būs labi. IR labi.Tikai tagad ir laiks sākt vai nu mācīties, vai rakstīt grāmatu par Didī un Cunami(:

Par mailītēm murdā.

Bet vakar balles tūrē opjat izdzēru jūru,jā. Bija tā,kā vēl nekad nebija bijis. Stāvēju gaitenī pie loga (oho - pirmo reizi gaitenī pie loga) un runāju pa telefonu, kad no apartamentiem iznāca Aivars. Viņš aicināja uz glāzi šampja un tā jau nebūtu es, ja nebūtu piekritusi. Ieeju istabiņā, bet kas tad tur? Brālis Latgalis :D un vēl suns Sisī, un vēl viens pavisam neslikts indivīds. Sēdējām četratā, malkojām šampanieti, klausījāmies "Mailītes", smējāmies un runājāmies par Kreņķi. Tā,manuprāt, bija pati labākā vakara daļa. Pie tās pieder arī suņa staidzināšana ("Izvedīsi Sisī ārā?" kas izklausījās pēc "Kur tev ir miskaste? Man vajag Huba - Bubu izmest. - ārā un pie viena vari manu suni izvest":D),  mīļošana un apbrīnošana, jo vienkārši mīlīga viņa bija. Tā sēžot, mums pievienojās Linda un Agnese, tad džeki. Arī Viņš. Sasveicinājāmies, bet viss pārējais - no emotion. Pēc tam ieradās kkādas kuces, man tur palika neomolīgi, tāpēc salasīju savas mantiņas (t.s. pudeles) un devos uz Didī apartamentiem. Vienīgais,kas uztraucās par manu promiešanu bija latgalietis. Forši kaut kā. Dzērām Didī kabinetā un tad devāmies dejot (vienīgā reize,kad biju zālē), bet labāk nebūtu nebūtu gājusi,jo Viņš ļoti aizrautīgi dancināja Alisi. Nav jau tā,ka nepatīk, vai ne? Pēc tam dzēru vēl , aizgāja meitenes, paliku tā kā viena un man sagribējās būt galīgi vienai. Aizgāju uz virtuvi, iesitu pa ledusskapi (manuprāt, bukte nepalika, bet roka ir zila), apsēdos uz palodzes un sēdēju. Ilgi. Līdz sāka līt asaras un vēlme doties prom bija gandrīz nepārvarama. Pēdējo reizi TĀ raudāju pirms pusotra gada Diego dēļ. Vēlāk mani atrada Cunami un nodeva Didī gādīgajās rokās. Pēc tam tās kuces izrāva sprostu ugunsdzēšamajam aparātam, viss bija ar kodīgiem putekļiem, pēc tam tie nosēdās un mēs to visu vācām (vairāk jau Didī, bet es stāvēju un labi izskatījos). Pa starpam sanāca Franču skūpsts ar Pavasari(: Vakara noslēgumā bija forši - atkal sāku dzert un Misters M. atsūtīja sms,ka viņš cerot, ka viņi neesot par skaļu. Atbildēju, ka man poh,jo es dzeru. Un tad sanāca tā (pilnīgi nejauši:D),ka gāju ar viņiem dzert. Kristapa joki ir ļoti līdzīgi Viņa jokiem (laikam tāpēc Viņš Kristapu tik ļoti mīl), mistera M. prātulas bija neciešamas, Pavasars kā vienmēr jauks un Eizītis atplīsa (neticami,ne?). Ap kādiem 6iem man apnika un gāju gulēt. Tas gan ir apbrīnojami - es un nepaliku ar kkādiem, kurus es nevēlos, lai pierādītu sev un arī Viņam (jo domāju,ka Kristaps nevarēs nepateikt), ka neesmu neuzticama, jo kaut kas tāds, ar mani notiek pirmo reizi. Tā ir elle! Bet forši anyway, jo man ļoti gribas ticēt,ka arī šīs nav beigas.
Pašā vakara sākumā Aivaram bija laba atklāsme: "Pirms gada, tepat ballē es uzzināju,ka Tiņģerē dzīvo tik skaistas meitenes". Skills nepazūd 
Labam vakaram, ļoti laba dziesma. Veltījums Kristapam.

ieraksts kā vienmēr tapis pāris dienas (precīzi 09.03) atpakaļ rokrakstā.

Vakar kkā forši bija. No rīta pamodos, iztaisnoju matus,lai radītu sev svētkus, iesmaržojos (jā, es to nedaru bieži, jo man smaržu nav. Ja vēlies mani redzēt smaržu mākonī ieskautu - lūdzu! Apdāvini mani ar jaunajām Escada smaržām(:), uzvilku kleitu un jutos kā īstens sievišķis. Pat uzvilku divus polsterētus krūšturus, lai vismaz Sieviešu dienā mani nesajauc ar noaugušu vīrieti. Diena izdevās, ja neņem vērā mikrobioloģiju, jo mums nebija angļu val. + saņēmu sveicienus pat no Granta :D vakarā ar Zān' braucām uz Vecrīgu. Sēdējām safari, dzērām pina colada bez lietussardziņa un ķiršiem, pēc tam Frančos paņēmām pa šotam, jautrā prātā apgājām apkārt Mildai un devāmies mājs. Arī misters K. mani apsveica un vēlējās piebiedroties, bet tā kā nedevu viņam ziņu, mēs netikāmies. Man negribējās. Viņš. Man tiešām viņu nevajag. Man nevienu nevajag..izņemot.. nu, tu jau zini... Vakarā atsūtīja man  sms sveicienu. Es atbildēju ļoti izsmeļoši, jo sanāca dusma. Pēc tam uznāca vēl lielāka dusma, jo varēju taču paturpināt saraksti, bet tad sāku uzjautrināties par Zanīti un nomierinājos. Pēc 10min atnāca sms. Tas, protams, lika smaidīt. Tikko runāju ar Didī un viņa teica,ka redzējusi viņu. Tātad viņš ir mājās, muļķis tāds :D

Šodien anatomijā bija kolokvijs, liekas,ka būs labais + biju paskriet, tagad tāds labs doch(:
P.S. Esmu mājās un skatos Mārtiņa Freimaņa piemiņas koncertu.Paldies, SWH!

Sievietīte.

Kāda viņa ir? Drausmīgi vienkārša vai vienkārši drausmīga.Cik cilvēku,tik viedokļu. Viņa ir veiksmīga. Jā,labi, viņa netika tajā studiju programmā,kurā gribēja, viņai nav veiksmīgas attiecības, bet laikam jau liktenis labāk zin, kā vajag un kā ne. Bet tomēr nevar teikt, ka viņai neveicas, ja visur (pat mikrobioloģiju <--vjak un pē) ir vismaz četri (pirkstigaisā). Vienmēr jau var vēlēties vairāk, bet liktenis jau laikam labāk zin kā vajag un kā nē (es sāku atkārtoties?). Tā meitene ir daudzpusīga - labi mācās, labi ballējas, labi skrien, māk uzturēt labus kontaktus, labi dejo, labi izskatās, labi dejo, labi dzīvo, labi....labi? Precīzi - viņa nav kaut kas izcils vai kaut kas vājš un apmirinošs. Viņa ir laba. Viduvēja. Reizēm tiek izdarīts kaut kas pilnīgi lieks un nevajadzīgs un tas viņas dzīves dienasgrāmatā( vai e-klasē, es jau īsti neko vairs no dzīves nesaprotu) ieliek 3,tad nāk atkal vecā,labā Fortūna (autoskola nē), kas palīdz īstenot ko grandiozu un tas atkal tiek novērtēts uz 9, vai pat 10. Bet kopā ņemot tas pats viduvēji sanāk. Bet varbūt labāk turēties pie nemainigām vērtībām - pie labi.
Kāda vēl viņa ir? Neciešama. Okarte reklamē,ka pasūtot Onedēļu (kāsītis? Uz nedēļu?) var runāt cik vēlies. Bet viņa ņem un izrunā tās 1000 minūtes 6ās dienās. Kas tur neciešams? Viņas runu plūdi. Klausīties viņai patīk cilvēkos, kuriem viņa neuzticās līdz aknām, bet pati uztic savu sāpi un prieku tiem dažiem,kurus viņa sauc par labākajiem draugiem un ģimeni. Kopskaitā 6 cilvēki. Jokus gan stāsta visiem bez izņēmuma, tur nekāda uzticība nav vajadzīga. Arī viņas dzēlības ir necieš, bet nav mas. Neizlēmība un minstināšanās (čurāšana no dzīves) tāpat. Let me think about her! Godīga! Pret sevi noteikti, pret pārējiem pēc situācijas. Viņa māk saudzēt. Ir egoiste, bet nav iedomīga, kā to domā cilvēki,kas nepazīst viņu. Tā ir maska viņas kompleksiem un nedrošībai. Pozitīva? Tas,jā. Reizēj jau spēks pazūd, smaids izgaist, tiek uzmesta emoseja, bet tad zemapziņa sāk stāstīt pasaku par mazo, centīgo vilcieniņu un VISS nostājas vecajās sliedēs. Viņa ir sulīga. Un salīga. Bet galvenais - viņa IR. Mīlestības, pašpārliecinātības un lepnuma pilnu Sieviešu dienu, dāmas!

Demoralizējošie čigāni.

 Uzliec šito, lai vari iejusties raksta noskaņā.
Sagribējās izpaust savu domu par mūsu melnākajiem Latvijas iedzīvotājiem jeb Sabiles pilsētas okupantiem, sauktiem arī par čigāniem jeb romiem.
Čigāņiem grūta dzīve,manuprāt. Lūk, pieci čigāņu dzīves stūrakmeņi.
1. Visu laiku jārunā valodā,kas sastāv no 50% latviešu/krievu/vēl visādu valodu sajaukuma + 50% no lačusingidžasā skaņām.
2. Jāvelk īpaši drausmīga paskata apģērbi, kā piemēram, džinsa svārki līdz zemei, par kuru eksistenci ja zinātu pats Levi Strauss, tad viņš rotētu kapā. Tam visam apakšā (ne tik ļoti apakšā,tu perversais suņa bērns!) zābaki vismaz līdz gūžai, ar kādiem Oskars filmā "Zvejnieka dēls" gāja lašus ķert, blūzes dažādos interesantos krāsu salikumos, džemperi tām pa virsu ar uzrakstiem Adihash, Nice u.c. Neaizmirsīsim par melnu ādas jaku (obligāti melna. Ja būs cits tonis, tad tu vairs neesi cienīgs klausīties brāļus Ričus), kas izskatās kā atņemta Renegāta - par lielu, pēc smēķiem un sviedriem dvakojošas, panēsātas štātītes. Tad vajag lakatu ap galvu un
3. daudz, nē ļooooti daudz maisiņus, kas piebāzti ar sazin ko. Man jau gan šķiet,ka tajā maisu štellē svarīgākais ir nevis tas,kas tajos maisos iekšā, bet gan tas, kas uzrakstīts uz maisiņa. Visaugstāk kotējas veikalu "Cento" un "Super Netto" iepirkumu turzas, bet, ja tu esi savā taborā  noslēpis maisiņus no tādiem veikaliem, kas vairs nepastāv ("Leader price", "Rema 2000") tu vari saukt sevi par Čigāņu dievu. Maximas ir daudz sadzimušas un tāpēc tas vairs nav stiļņo, bļe.
4. Ir jābūt lietas kursā par lombardu sortimentu un jāmāk tas papildināt, lai
5. nonstopā varētu dzīvot zem ētera un apkrauties ar toņņiem zelta.
Bet tagad pietiek gvelzt par romu tautības īpatņiem. Let's talk about me. Pēdējā laikā ir fakin sūdīgi. Pietrūkst. Un kā vēl. Bet es negribu, lai šis ir kārtējais smilkstošais ieraksts. Es tikai iedomājos, kāda būtu viņa reakcija, ja Viņš lasītu visu šo. Labāk neiedomāties :D
It's anatomy time, so purniņu gaisā un būs labinieks(:

And I wonder if I ever cross your mind.

It's a quarter after one, 

I'm a little drunk and I need you now.

And I don't know how I can do without,

I just need you now.

For me it happens all the time.^-^