Run, nigga, run!

Es aizmirsu pateikt- ja 4dien,kad skrēju, visi skatījās uz mani,tad vakar mani pat fočēja Skrēju gar māras dīķi un tur džeks ar meiteni fočēja pīles, džeks ieraudzīja mani un pateica tai meitenei kko, viņa pagriezās un nofočēja mani. Sajutos kā Parisa vai Sončika,kuras vajā paparaci. Es ritīgi sadusmojos, pieskrēju klāt, centos atņemt fotoaparātu, kas nebija viegli,jo tai blondīnei baigais spēks, tad sāku plēst viņu aiz pieaudzētajiem matiem, viņa man kost rokā, džeks ritīgi laimīgais lēkāja apkārt, sita plaukstiņas un bļāva: "Chicks fight!!" Tas novērsa tai cūkai uzmanību,es atņēmu fotoaparātu, nometu zemē izrautos matus, fočiku iemetu pīļu barā (tās laikam nodomāja,ka paika, un viss bars salidoja virsū), iepisu vēl tam idiotam,kas nevarēja beigt priecāties par maniem tehniskajiem sitieniem, un skrēju tālāk. Ceru,ka nākamreiz zinās kā fočēt nopietnus sportistus.
Nu labi,nē. Visa patiesība beidzās pie "viņa pagriezās un nofočēja mani" un "skrēju tālāk"

Vienā vārdā sakot esmu sagaidījusi siltāku laiku un tagad eju skriet. Ir forši,jā. Pirmajā dienā jutos tāda nedaudz confused and embarassed,jo īsti nezināju kur lai skrien. Mājās skrienot,es biju izmērījusi savu maršrutu un varēju skriet cik daudz man patīk, bet te īsti nesapratu,cik daudz līdz tam līkumam, cik līdz parkam un atpakaļ, jo man nav tāda ierīce kā soļu skaitītājs. Bet tad pār mani nāca apgaismība Rīgas kartes izskatā. Tur es uzzīmēju savu maršrutiņu, sanāca,ka skrienu apmēram 3,5km, kas ir ekvivalents manam mazajam māju maršrutiņam,  un sapriecājos par to. Garākais sapņu maršruts ir 8km, bet to pēc pāris nedēļām centīšos noskriet. Nevar jau sevi nodzīt pirmajā nedēļā. Paklau, tev nav aizķēries kāds lieks,labs un ejoš pulsometrs? Dikti liela vajadzība :)

Kurzemē osta āliņģus + have no pets or cigarettes + FAKtiski

Pagājušā nedēļa bija kkas fui un pē. 1dien bija anatomija + mikrobioloģija. Vakarā sanāca kkāds gaļaks un nevarēju piespiest sevi mācīties. 2dien bija bioķīmija, un tad mikrobioloģijā jāraksta mazais kd. Sēdēju un mācījos pirms tā, vispār nekas negāja pierītē, tāpēc devos meklēt Terēzi, lai smeltos atbalstu, bet ko es saņēmu? Pavedināšanu uz projām braukšanu. Tad nu paņēmām pēdu/nobastojām/aizlaidāmies un vienā vārdā sakot, nebijam uz mikrobiem + neaizbraucu uz angļu valodu, jo upurējos un mācījos anatomiju. Cik forši ir tas? Diezgan neforši, jo es 3dien anatomijā nezināju arteria carotis interna. Fui, nu! Pēc anatomijas atbraucu uz kojām,protams neko nedarīju, zvanīja Terēze, teica,lai turpinu neko nedarīt, jo nebūs klīniskā un es, kā jau paklausīga un tikla būtne būdama, darīju tā. Visu vakaru darīju šo un to neko, 4dien biju viena no tām spēcīgajām trijām meitenēm, kas apmeklēja bioķīmiju, pēc tam kojās mācījos fizioloģiju, bet neko prātīgu neiemācījos, tāpēc biju hepī,ka viņš 5dien uzdeva trīs jautājumus un neviens no tiem negadījās man(: Es pirmo reizi paliku kojās šajā nedēļas nogalē. Palikšanas mērķis bija mācīties bioķīmijas un mikrobioloģijas kolokvijiem, bet no tā visa izdevās tas,ka esmu labi atpūtusies un izskatos pēc maza,laimīga un pufīga ponija^-^
3dien bija Vīriešu diena un tad nu es apsveicu savu vīrieti. Tēti. Viņš bija ļoti laimīgs :) Un, protams, es nevarēju savaldīt savus trakojošos hormonus un pirkstus (tāpēc metos virsū pirmajam garāmgājējam un izdrā..khm...izjautāju viņu par ziedputekšņu ietekmi uz cilvēka organismu alkohola reibuma stāvoklī) un aiztekstoju Viņam apsveikumu. Es panācu to,ko gribēju. Viņš apsolījās mani neaizmirst 8.martā, bet es par visiem simts zinu,ka varēšu gaidīt līdz 2067. gadam to apsveikumu :D Ā, pag, saka jau,ka šitas ir pirmspēdējais gads, tad jau apsveikumu sagaidīšu....nekad? :D Neziņa ir ellīgi kaitinoša. Pirmo soli (arī otro un trešo),manuprāt, esmu spērusi, tagad atliek cerēt, ka viņš nesāks polkā lekt prom vai ar izklupieniem izvairīties no manis. Who knows? Not me. Bet vienu gan es zinu - nekas nav beidzies, steidzies, steidzies. Un zini,kas ir pats kaitinošākais šajā visā? Apkārtējo komentāri. Runāju ar didī (gandrīz katru dienu,jo man ir Ō nedēļa)par ballīti un viņa teica,ka Elīna bija prasījusi par mums (jā, nav tāda "mēs". Pagaidām.). Izskatoties,ka mēs esam ilgi kopā un,ka ļoti mīlīgi esam. Tas nepalīdz. Tas man vēl vairāk liek gribēt šķaidīt galvas un cirst durvis aiz netaisnības. Stulbi,nu. Bet es zinu,ka šis ir tikai pats sākums, viss labākais, foršākais un interesantākais mūs vēl sagaida, draudziņ(: Tu vari paturēt to auskaru,jo tas otrs,kas pie manis ir, izskatās drausmīgi. Es tādu vairs nelikšu.

Man kā topošajam mediķim tā neklātos teikt, bet 5to trolejbusu, virzienā Daugavas stadions - Klīniskā slimnīca, vajadzētu pārdēvēt par "kropļi". Ir divu veidu kropļi šajā maršrutā. Tie,kam tiešām ir veselības problēmas un kas pilnīgi noteikti brauks līdz pēdējai pieturai (morgam Slimnīcai) un tie, kas ir morālie kropļi. Stāsts par pirmajiem. Iedomājies, ka tikko esi nosēdējis anatomijas lekcijā, kurā stāsta par plexus un ganglion tādā tempā kā Useins Bolts ēd ķiršu/putukrējuma saldo un pusi lekciju tu esi skatījies  blakussēdētāja zibenzeļļa kladē, lai norakstītu, ko tikko ir teikusi pasniedzēja ("kolēgas" un "orginals" es dzirdu vienmēr), pirms lekcijas iespiedis aizmugurē sēdošā kolēģa kāju krēslā (es nezinu,kā man tas tik izveicīgi sanāca), tad savā nodabā satiekot māsu un dzirdot no tās,ka labi izskaties (kā vienmēr) aizdejot līdz pieturai, sagaidīt savu troļļuku un TAD, iekāpjot tajā, saproti,ka viens klepo, otrs cenšas saturēt izdalījumus no rokā esoša augoņa/karbunkuļa/furunkuļa (īsti nezinu,kas tieši tas bija, bet es paņēmu uztriepi, lai rīt to mikrobioloģijā iebāztu kapu tantei (pasniedzējai) degunā), lai tas neappludinātu trolejbusu, trešais sēž ar respiratoru,jo tas taču ir "Kropļu" maršruts un sazin ko no tiem pasažieriem var saķert, ceturtais vienkārši knapi elpo un tad ir jābaidās vai šis uz vietas neatliks karoti un tas nebūtu glīti,manuprāt (zini kā -  man jau tāds instinkts,ka roka automātiski sameklē kabatā(blakusstāvētāja) telefonu, uzspiež 112, nepārbaudot vai cietušais elpo, metos klāt lūpām un sāku mākslīgo ventilēšanu (nevar jau zināt, ko šis pirms pusstundas pie Zinas būs ēdis, mošk ķiplokus - tas piedod papildus intrigu - pirms ventilēšanas nekad nezini pēc kā tas garšos), tad kamēr atbrauc ātrie, laiks nočakarēts, visi nikni, pats neizgulējies..). Neaizmirsīsim vecās krodas ar saviem staiguļiem (izrādās to verķi tā sauc) vai diviem kruķiem, kas rambājas uz priekšu tik ātri,ka liekas ātrāk pienāks Ziemassvētki, nekā viņas būs tikušas līdz durvīm. Bet, lai jau tiek tas prieciņš visiem šiem braucēji, jo kas zin - varbūt tas ir viņu pēdējais brauciens, tāpēc es turpināšu būt tikpat iecietīga kā līdz šim,jo zinu,ka mūžīgi nevarēšu būt jauna un skaista, kādreiz pienāks diena,kad būšu tikai...būšu.
Pret otrās grupas kropļiem gan man nekad nebūs iecietība. Otrās grupas kropļus var sastapt ne tikai 5. maršruta trolejbusā. Tie ir morālie kropļi jeb vienkāršāk runājot krievi. Man šķiet,ka ir pietiekami daudz dzirdēts par viņiem un manu blogu ar tiem smerdeļiem pieķēpāt negribas, tāpēc pateikšu tikai pāris teikumus. 1. viņi nerespektē un neciena nevienu, izņemot Staļinu un Uzvaras parku, 2. viņi patiešām smird, spļaudās un ir neglīti 3. man ir viens ieteikums - чемодан, вокзал , рогина. 
Man ir galīgi maz laiks palicis, lai novīlētu nagus, atkārtotu mikrobioloģiju un varbūt pat paēstu. Tāpēc dzīvo prātīgi. Es arī centīšos(:
Un nobeigumam nedaudz retro pieskaņa ar patīkamām un siltām  sajūtām (mm)


Edit: šodien aizbraucu uz mikrobiem, uzrakstīju parādu, uz lekciju nepaliku, atbraucu uz kojām, sagaidīju,kad manā kontā ieripo stipendija, aizbraucu uz olimpiju,sapirku paiciņu, atbraucu atpakaļ, uztaisīju rīsus ar vistas filejas gabaliņiem,kas cepti kopā ar burkāniem (tie man vienmēr piedeg), papriku,krējumu un vegetu (mm)
Pirms tā visa es iegriezos piekoju veikalā Mego un centos nopirkt batoniņu Twix. No tā visa sanāca nekas, jo man pietrūka tieši viens santīms. Tad nolēmu pirkt Bounty. Paņēmu vienu, bet divi laikam centās ielekt man rokās, tas nesanāca un tie nokrita uz grīdas. Apsargs nedaudz pasmīnēja, es pacēlu un devos maksāt. Un tad pierādījās,ka mans otrais vārds nav Izveicība vai Veiklība,jo viss maka saturs (atlaižu un klientu kartes) izbira pa grīdu. Apsarga acīs nevarēja neredzēt neviltotu izsmieklu un ļaunumu. Bet es jau ļaunu prātu uz viņu neturu - es arī būtu neapmierināta ar dzīvi,ja būtu impotenta. Bet tas vēl nav viss. Es aizbraucu uz skolu STUNDU par ātru. Kko biju saputrojusies un nevis nokavēju,kā tas biežāk gadās, bet ierados par agru. 
Esmu forša un man istabiņā beidzot vāvere nesalst :)

sirds vietā spoguļbumba griežas.

Hei, dīdžej!Uzliksi šito? Šodien man ir tik ļoti labi. Nu ļoti,ļoti. Iemesls? Vakar bija manām meitenēm lielais 20. gadu kodiens. Uz dd tiku ar tanti un dzīvoklī pabeidzu saiņot dāvanas, kad, man par lielu pārsteigumu un neizpratni, telefona displejā iemirdzējās zvans no boldrika. Izrādījās,ka zvanītājs bija neviens cits kā Viņš. Mī šokā, es i beigts un šī pagalam :D Tika izteikts piedāvājums braukt uz kkādu pirti, bet tā kā man bija citi plāni, tad piedāvāju vēlāk pievienoties man. un pusvienos Viņš ar vēl trīs purniņiem bija klāt. Viss, kā vienmēr, sākās ar dejām, kas pārauga par krekla likšanu biksēs, šampja attaisīšanu un tukšošanu, skūpstiem, smaidiem, kodieniem, jokiem un, lai cik slimi tas neizklausītos, ar sejas laizīšanu :D cūkojāmies ar dipī mērcīti :D Beigas bija tādas aprautas, jo viņš man piedāvāja braukt uz pirti, es atteicos, viņi aizbrauca. Ai, bet pajāt! Bija forši. Šodien autobusā smaids līdz uzacīm un nabiņai :)
Bet ballīte kopumā bija ellīgi forša vairāku iemeslu dēļ. Ne tikai tāpēc,ka bija Viņš. Tur bija Didī, kas vien jau ir nenormāli labi, ar savām E meitenēm, kas ir nenormālīgi smieklīgi, viņas mamma, kas ir caurcaurēm forša,bija pat nierliņš, kuru laikam nebiju satikusi kopš izlaiduma, Mārcis un Lindas draudziņi, Lindai brālis, kam bija kauns par māsas izdarībām, tad vēl "ja tikai uz mani tu paskatītos", daudz dipī mērcītes ar dārzeņiem, banāni, rosols un šmīīīgāāā. Vot tādas ballītes man patīk (:
Esmu gulējusi tikai trīs stundas, tāpēc baidos,ka ir pienākusi piedziedājuma vieta un es došos, nē bet traukšos pie miera:*
P.S. Esmu tik ļoti piedūrusies Gustavo dziesmām. Tie teksti ir tik labi. Man ar tiem pietiks gadam - profila tekstus varēšu mainīt bieži. Par ko es runāju? Nu, piemēram, man ļoti patīk šis: "līdz beigām tikpat tālu kā no zvaigznēm līdz Teikai"'un šis: "Nu kurš tad nezin to,ka viņš ir optimists un viņam iet no rokas arī jobtvai - VISS", tad vēl viss veiksmes taifūns ("izprast šādu veiksmes taifūnu ir kā omai apgūt, teiksim iphonu", "lai mazgājot balti krekli, atkal kļūtu viegli rozā, sekss lai vienmēr ir vienā pozā" u.c.), arī "nē, nu naiss - viņam neesot svinamais" un "sēžu uz palodzes, čaloju ar minkām", un vēl daudzi, kas manās smadzeņu krokās nav iespiedušies tik dziļi, lai tagad varētu atreferēt.
P.P.S. "Bet diez vai Visumam uz to sacelsies"(Gustavo.)
P.P.P.S. Vakar uzrakstīju mesidžu Tenoram. Viņš ilgi neatbildēja, bet vēlāk, kad jau domāju par gulētiešanu, saņēmu ilgi gaidīto atbildi. Īsumā ---> ieie ir galīgi sapriecājusies(:
P.P.P.P.S. Man vajag iemīlēties! Endorfīnu un citu vielu ietekmē, kas izdalās, kad cilvēkam ir iemīlēšanās stadija, dod man tāāāādu enerģiju, ka esmu gatava darīt daudz un esmu spējīga izarīt daudz. Bet šīs vielas mani nav skārušas jau pusotru gadu, tāpēc nevaru pateikt, kā es reaģētu tagad. Varbūt tēlotu orangutānu?:D
Man pārāk fakini daudz jāmācās, bet nāk miegs un nevaru sakoncentrēt savu domu uz mācīšanās procesu. Redzi? Es jau rakstu kuro P.S., lai nebūtu jāmācās par spirohetām un aktinomīcēm. Mirsti, mikrobioloģija!
P.P.P.P.P.S.
NEKAD:
*nekutini mani
*nedejo ar citiem
*nedejo tāāā
*nekod man

Ko tad es drīkstu darīt? (:

Viskijs - izsaka vairāk vārdu kā rafaello.

Sēžu kojās, dzeru kapiju, bulkas gan nav, sēžu satinusies pledā, blakus guļ žurnāli "Ir" ar šķelmīgo Fredi uz vāka, slimais "Cosmopolitan", kuru lasu tikai tāpēc,ka māsa iedeva (pati tādu sekluma kalngalu neņemtu:D), "Lilit" - manuprāt, saturīgākais bābu žurnāls Latvijā, "Playboy" ir otrs labākais, bet vīriešus laikam par bābām nedrīkst saukt, bet reizēm šķiet, ka manī ir vairāk vīrišķības, džentelmeņa cienīgas uzvedības un drosmes, kā dažos labos testosterona pildītajos īpatņos.
 Atgriežoties laikā varu teikt, ka esmu dzērusi 5as nedēļas nogales no vietas, kas, manuprāt, ieņem pirmo vietu manā dzērājas karjerā ilguma ziņā (nepārproti - es nelielos). Nākamnedēļ būs 6tā, bet pēc tam gan nekādu ballīšu plānu man nav.Pagaidām.
5.02. bija Agates un tad nu nācās atzīmēt ar ūdenspīpi, salātiem, šampi un tērgāšanu. Sēžot un dzerot ar Zanīti nolēmām doties uz krūziņballīti - sarunāju naktsmājās, šoferi un devāmies lustēt. Lai ballīte būtu pavisam laba, bija vajadzīgs grādīgs stimulators. Piestājām tankā, bet tā kā bija 22:09 un mans purniņš nebija pazīstams, tad sūdi rallā palikām bez kārotā šampanieša, kas palika stāvot plauktā kā divi nosaluši naktstauriņi uz Čakmarijas ielas stūra ap 23:36 piektdienas vakarā. Aprobežojušās ar Orbit košļenēm un karstu kafiju, ar uzmestu lūpu gājām prom. Pēc tam bija doma zvanīt šnaikam, bet no dārtas uzzināju,ka viņš nav DD un tad ar vēl vairāk uzmestu lūpu devāmies uz dzīvokli. Dzīvoklī atradām tantes krājumos šampanieti "Bosca" un tika pieņemts lēmums to iztukšot, bet no rīta nolikt vietā citu. Iztaisnojušās un diezgan jautrā prātā devāmies iekarot vietējo ballētavu. Ārā lija, bet es ar savām kurpītēm diezgan veikli izlavierēju starp peļķēm. Tur paņēmām vēl pa diviem šotiem, sākām dejot, smiet un ālēties un bija tiiiik forši. Kad ieraudzīju,ka ir ieradies Misters M. no Tallinas ielas, sasmējos. Savu Tenoru nesagaidīju,jo arī viņš atradīs in capital city, bet es neskumu ne brīdi, jo Henrijs prata novērst domas ar dejošanu :) Mister M. visu vakaru pavadīja sēžot, dzerot aļākus un tērgājot, man veltot tikai čau un vienu saskandinājienu :)
Nedēļa pagāja kind a mierīgi. Eju uz savām jogām un pilatēm, ēdu salātus, cenšos mācīties, stāvu Narvesenā (Pjotram tas dikti patīk:D), vazājos pa veikaliem un tā. Kojās esmu ļoti maz, kas mani apmierina nu ļoti, jo šīs man nav nekādas mājas. 4dien visu dienu nosēdēju kojās,jo mācījos fizioloģiju. Kko jau samācījos, bet nezinu vai pasniedzēju mans sniegums apmierināja. 5dien braucu mājās ar Gati. Bija nenormāli saputināts un tāpēc viss notika ļoti lēni. Viņš prasīja Klāvam un Ilzītei vai viņi neprecēsies. Kad viņi pateica nē, tika izteikts piedāvājums man precēties ar viņu. Tas nebija kā klasisks bildinājums ar nomešanos uz ceļa un ar rokā izstieptu gredzenu samta kārbiņā, bet gan kā abpusēji izdevīgs piedāvājums. Aiz aprēķina, tā teikt. Uztaisītu pārāko piedzeršanos un izēšanos kāzās un nākamajā dienā pēc pohu izgulēšanas aizietu pie notāra un šķirtos kā draugi. Plāns ir labs, jā. Talsos tika nolemts braukt paārdīties ar bembi pa lidlauku, jo līdz autobusam bija stunda. Viss beidzās ar mašīnas stumšanu 40 minūšu garumā, nenormālā vējā un sniegputenī. Biju parsalusi un diezgan dusmīga:D Labi, ka vāvere vēl bija silta. Gatis nosprieda, ka es pie visa esmu vainīga, jo, kad braucām iekšā, es teicu,ka nestumšu viņu. Redz,ka stūmu gan :D
6dien bija mana hūda ballīte. Ap 21iem gājām pie Natašā - skatījāmies titāniku un dzērām. Pēc tam gājām uz ballīti. Madžens jau noriebās pirmajās minūtēs, jo laikam uzskatīja,ka esmu viņa īpašums. Nē, runčuk, es nekad neesmu bijusi un nebūšu tava. Uz ballītes beigām sēdēju viena, dzēru ūdeni un pienāca Diego. Sēdējām, tērgājām par Rodrigo, Montu, dzīvi un Freimani. Tik silti.
Šodien ar Dī, Jirgu un ķazi devos uz talsiem, kur pārsēdos pie gata un turpināju ceļu uz Rīgu. Caur jelgavu. Bija kind a romantic - ledus skulptūru festivālā atrasties ar klāvu un gati :D. Es nezinu vai tas bija nopietni domāts, bet no gata dzirdēju tekstus, kā "Ieviņa gan būtu forša draudzene - nenīd, atļauj pīpēt mašīnā utt" , tad bija teksts par to,ka jāatrod skaista un gudra meitene, kas pelnīs vismaz štuku un tad būtu forši un pēc dažām minūtēm tiku nosaukta par skaisto un gudro. Sagadīšanās? I don't think so:D Jā, tagad man jāmeklē cits šoferis, jo viņš savu LU pabeidz, tagad dzīvos Talsos, bet mēs tiksimies tad, kad viņam būs slimi bērni, es strādāšu bērnu slimnīcā un viņš bērneļus nodos manās gādīgajās rokās:D Mans skills nepazūd (kachok) Un vēl tika uzsvērts, ka ja mēs nekad nebūtu tikušies es 1. kārt nebūtu stūmusi mašīnu, 2kārt es nebūtu bijusi uz ledus skulptūrām un 3kart es neuzzinātu, ka viņi abi ir kļūdas :D
Šovakar sapratu,ka mani visvairāk pasaulē kaitina Taņa, bet par viņu negribu rakstīt.
Skan Robijs un nevaru saprast - iet uz dušu, lasīt žurnālus or smth?
ā, rīt ir visusvēto mīlētāju (drāzēju) diena. Kādi ir mani plāni? No rīta anatomija, tad kojas, tad pilātes un visbeidzot mikrobioloģijas lekcija. Un tad? Ja nesaņemšu nevienu kaisles pilnu uzaicinājumu mīlēties kailiem pie Mildas kājām vai pavadīt vakaru nedaudz romantiskāk par sēdēšanu kojās, tad slīkšu mikrobioloģijas un angļu valodas skavās (sex) Domāju,ka neslikts plāns.
Un šitik garš ieraksts sen nav bijis, ja vispār ir bijis. Aiiiii, es taču atkal pīpēju johaidī. ko misters K. teiks? :D Un vakar es pamēģināju elektronisko cigareti, bet pamēģināšana nesakitās, vai ne? Bet vispār man tas ir jābeidz. Ir taču jābūt gudrai, mundrai, veselīgai, sportiskai, smieklīgai, ar mēru dzerošai, nesmēķējošai un visādi citādi foršiņai,mcā, kura turas rāmjos, māk pateikt nē, bet turpina valdzināt un kaitināt vīriešu (iz)dzimumu. Tas, kas tika ierakstīts iekavās, nav jāuztver nopietni. Vai arī ir. Es esmu svari,tāpēc mūždien svārstos, bet tā jau parasti esmu izlēmīga. Vai arī neesmu :D Jirga man nopirka auskarus - viens ir "yes" un otrs "no"  - tik ļoti patīk, jo atbilst manai būtībai (:
Lāb' i'. es dodos izmazgāties un tad gulēt (hug). Dzīvo prātīgi un pasveicini mammu no manis (:

i'm fine bitch, fuck you too.

* Kārtējo reizi ieraksts tapa uz lapas, vismaz pirms nedēļas, bet tagad tas ir arī šeit.
Man i' lāb'! Rītīgi, ritīgi :) 28ajā aizbraucu pie didī. Gājām 4km uz veikalu un tad atpakaļ. Ap 22iem sākām taisīt vakariņas un runājām, runājām, runājām. Viņa izkratīja man savu sāpi, es viņai savējo un palika labāk. Aizbraucu pie viņas un jau pa dienu sākām likvidēt tēva krājumus. Dienas veikums bija apmēram 1,5l uz 4iem (kachok) :D Galvā deva ne pa jokam un viena no mums korķēja (tā nebiju es:D) un tad nu nācās negulēt visu nakti, jo kādam vajadzēja viņu vākt, bet es kā laba (nenormālīgi labiņa, jaukiņa, gādīga un vispār... neņem galvā (ņem mutē), bet lasi tālāk, jo tu jau tāpat zini, cik forša es esmu, vai ne?) draudzene paliku nomodā. No tās kandžas nepaliekot slikti - jā, es redzēju :D Nākamajā rītā es devos mājs ar daba autobusu. Smirdēja kā nārai kājstarpē - pēc zivīm, bet es tiku pa velti gandrīz līdz mājām. *Tagad skan "don't say you love me, don't say you need me" - man patīk.
7dien man jau bija jābrauc uz Rīgu, tāpēc cēlos ātri augšā un sāku kravāt mantiņas, pus16os braucu un, iekāpjot autobusā, sašokējos, jo viss bija pilns :o Slimie studenti atraduši īsto laiku, kad braukt uz skolu :D Vakarā aizbraucu pie kitijas uz narvesenu, papļāpāju, nopirku paiciņu un tā. 1dien sadabūju visus parakstus ieskaišu grāmatiņā, biju uz anatomiju un mikrobioloģiju un sāku pamazām atgūties pēc pusotra mēneša ilga gaļaka :D 2dien pamodos ar sms no Mistera K. (sauksim viņu tā, jo esmu sākusi cenzēt savus ierakstus) - ko es darīšot vakarā un tā. Vārds pa vārdam un sarunājām tikties pus22os pie Radisson blue. Saposos un devos ar 5to trolejbusu piedzīvojumos. Atnāk sms,ka viņš tikšot tikai 22os. Tad nu braucu līdz briāna ielas pieturai un devos uz Arēnu, jo tur mans draudziņš strādā. Ārā lija, man nebija lietussargs un jutos tāda nedaudz appista :D Pēc 22iem viņš bija klāt, viņš mani noskūpstīja un tad es sapratu,ka būs labs vakars. Un tā arī bija! Paņēmām taksi, aizbraucām līdz veikalam nr1, nopirkām divas pudeles vīna, tad devāmies uz viesnīcu. Es biju vairāk sapriecājusies par iespēju pabūt tādos apartamentos, nekā būt kopā ar viņu :D Istabiņa bija 23. stāvā ar TĀĀĀDU skatu pa logu, ka tirpiņas joprojām skrien pāri mugurai. Visa Rīga pie manām slaidajām (nu vēl jau ir tādas stampiņas, bet, kad nopietnāk sākšu skriet, tad gan būs glītas) kājām. Un arī viņš pie kājām (mm) Dzērām vīnu,tērgājām, skatījāmies Knight and day (jā, to pašu, kuru kopā ar misteru M. Tallinas ielā:D), tad sākām līmēt kolāžas un spēlēt šarādes un ap 3iem gājām gulēt. It was so romantic (mm) Vienīgais mīnuss bija tas,ka man bija slinkums iet uz jogu un negribējās celties un anatomiju, jo viņš, svimpis, palika guļot. Šodien vakarā viņš man zvanīja un prasīja vai nevēlos atkārtot. It kā jā - ar viņu kopā ir daudzreiz (vismaz sešreiz) foršāk nekā kopā ar divām rudām topošām ārstēm, bet no otras puses - es gribu izgulēties un man vajag atpūtu no viņa siltajām rokām un brūnajām acīm + viņš nedrīkst pierast pie manis, jo tas labi nebeigtos (:
Jauks viņš ir, jā, nudien. Bet... es nevaru nedomāt par Tenoru. Viņš nav kopā ar to mazo... khm.. vārdā nesaukšu, tas ir par visiem 200%, bet ko viņš domā, grib, sapņo and so on, to es zinu tikpat daudz kā termodinamikas likumus (tātad nezinu).
Un Sintija šķiet iemīlējusies, jo viņa hihina un forši kkā:)
Šitā dziesma tāda laba šodienas dziesma. Es eju gulēt un tu sasedz savu vāveri, lai neapsaldējies :D