Tik trāpīgi un tieši kā Grīvānes komentārs par jebko, kas notiek viņai ne pa prātam. Cik gan daudz tā sasodītā mīlestība (droši vien šī vārda priekšā būtu jāklanās un tas jāraksta ar lielo burtu. Vismaz.)/love/ ļobov/ manpiekājaskas nodara cilvēkiem? Visi kari un nebūšanas ir sākušās tieši mīlestības dēļ. Viens gribēja palielīties ar to, ka var dabūt lielāku..khm.. zemes gabalu un iešāva otram pierē vai zemāk. Mutē. Un tad nabaga bālā aristokrātu vai barbaru jaunava metās pie kājām un saldsērīgā balsī (tādā, kādā dzied vecais kaķu koris t.i. ansamblis "Īve") solīja mūžīgu mīlestību un uzticību, vārot ēst, gludinot kreklus (bruņas/gurnautus/or whatever) un audzinot veselu futbolkomandu ar tēvā atsitušiem bērneļiem, kuri nevar savākt zeķes/pastalas/lapas,kas kalpoja apavu vietā. Fuck love. Noskatījos Sex and the City un beigās pat asaras bija acīs. Es uzsveru vārdu pat, jo manās acīs šis sekrēts parādās ļoti reti, skatoties filmas.
VIenā vārdā sakot, nav ko trakot. Ir Jāņi. Nu labi, tulīt beigsies,jo ir 23.35. Šie ir bijuši visnožēlojamākie un reizē visbrīnišķīgākie Jāņi ever. Visnožēlojamākie, jo aizgāju gulēt 23.30, klausoties Latvijas Radio 2, pilnīgi skaidrā un pilnīgā vientulībā. Es biju slima. Arī tagad neesmu vesela, bet tāda jau laikam nekad neesmu bijusi. Visbrīnišķīgākie, jo sapratu tik daudzas lietas.
1.)Es māku palikt viena un svinēt, jo zinu,ka tā tam jābūt. Es neraujos uz ballītēm, kādas ir bijušas un būs vēl dahuja (atvainojos par izteicienu, bet nevienu precīzāku nezinu.), ja esmu slima, jo zinu, ka nekur nav tik labi kā mājās un neviens mani nemīlēs un nesaudzēs kā to daru es pati.
2.) Ir tik forši piecelties Jāņu rītā 9.00 un saprast, ka tev nekaltē un, pie velna, saprast kko, jo iepriekšējā naktī neko neesi lietojusi un jūties lāāāābīīīī :)
3.) Sapratu, kas ir īsti draugi, kuri par tevi interesējas.
Man šoreiz sanāca rakstīt notikumus atpakaļgaitā sākot ar nesenāko, tā arī turpināšu.
2dien biju uz dd. Lasīju Jāņzāles kopā ar didī, šnaiku un agnesi :) Arī vakar es mājās lasīju puķītes - centos svētkus sevī modināt.
1dien arī biju dd. Iztīrījām zāli no izlaiduma paliekām. Ilgi sēdējām klasē un ar skolotāju tērgājām. Ejot no skolas ārā nevarēju neraudāt. Smāg.
7dien vakarā atbrauca meinardes un viņi noskrēja pusmaratonu. Es arī gribu kuldīgā skriet.
6dien bija lielā diena. No rīta pie friziera sataisīju matus, atbraucu mājās, paēdām un vēlāk braucām uz dd. Pats svinīgais bija garš un skaists. Visiem nesa ziedus un man un pārējiem par pārsteigumu arī Diego bija viens no tiem. Viņš man uzdāvināja 19 tumši sarkanas rozes caurspīdīgā papīrā, kas aptīts ar metriem sarkanas atlasa lentītes (kā filmās), Martini un auskarus. Kitija teica, ka visas meitenes bijušas šokētas par viņa rozēm. Mamma un tētis gan neko nav prasījuši par viņu. Bija arī Ģirts un Sindža. Balle bija forša, bet visi mani ātri pameta un tā nu es attapos pus7os no rīta Dundagas centrā ar saplēstām zeķubiksēm,sāpošām kājām un salstošu miesiņu. Nebija, kas sasilda. Un laikam i nevajag. Ballīte uz 10 minūtēm atsauca Krūziņu laikus. mmmm. Tenora apskāvieni un elpa. And fuck love again. Ir jābeidz cerēt un jāsāk rīkoties? Es mēģināju. Man nesanāca. Es beidzu cerēt un mēģināt. Viss, kas ar mums notiek, notiek tāpēc, jo tam tā jānotiek. Un es pieņemu šos spēles noteikumus un necentīšos tos mainīt. Ja mums būs lemts smaidīt viens otram, sadoties rokās, just otra elpu sev uz kakla ik mīļu brīdi, tad būs. Bet ja nē... tad es mīlu sevi vienalga un es nemiršu savas iegribas dēļ. Ir ir, nav nav, tā teikt.
*esmu lēna un tagad jau ir 00.18.
** domāju iet gulēt, bet miegs nenāk.
*** rīt būs atkal jauna diena, ķirbīt :*
