piektdiena, 2010. gada 24. septembris

one tequila, two tequila, three tequila, floor.

Tagad jau esmu nomierinājusies, bet pirms divām stundām biju gatava eksplodēt, uzsprāgt, ārdīties, nu vienvārdsakot - puņķi, asinis un pakaļas pa gaisu (noskaties Majoru Peinu un sapratīsi). Mani appisa. TRĪSREIZ. Tas pat ir vēl nepiedodamāk par to,ka man otrdienās 8os ir jāklausās bioloģijas lekcija. Bet par visu pēc kārtas.
Pēc 6dienas pirts Madžiņš man mašīnā teica,lai piezvanu viņam. 2dien zvanu un viņš saka,ka brauks uz Arēnu hokeju skatīties. man tāds nu jā,jā,jo gribēju braukt pie viņa. Bet tad sarunājām tikties 3dien un es nolēmu,ka tā būs labāk, jo pamācīšos anatomiju. Pienāk 3diena, esmu bijusi Olimpijā, nopirkusi tēju, citronu un diļļu čipsus, stāvēju kasē un atnāk sms no viņa, ka tiekamies 4dien,jo viņš ar kolēģiem brauc peintbolu spēlēt. Vēl sasmējos,ka viņš, nabadziņš, tik aizņemts vīrietis. Šodien,4dien, sēžu angļu valodā un viņš atsūts sms, ka mājās viņš būs ap 19iem. Pēc lekcijām aiztraucos uzkojām, paēdu, iztaisnoju matus un braucu uz cetru. autobusā iekāpusi zvanu viņam vai viņš ir mājās (pulkstens bija 19.25 apmēram). Atbilde: "Nē, mājās būšu ap 22iem, es skatos hokeju.." Ieie nikna un nosarkusi stāv autobusā un nezina ko darīt. It kā jau mana vaina vien ir- vajadzēja aizsūtīt sms un visu sarunāt iepriekš, nevis taisīt suprise, pappy. un es vienlaga esmu nikna. Izkāpu no autobusa, piezvanīju Zanītei, izkratīju sirdi, aizgāju uz Rimīti,nopirku cigaretes, sedēju pie Operas un pīpēju. Viņš laikam nesaprot,ko viņš palaižgarām :D Iespējams, ka tagad nāk atpakaļ visas tās reizes,kad appisu Diego, bet tā tas vīrietis neceļ līmeni manās acīs. Itin nemaz. Tagad ēdu čipsus, kurus pirku viņam un pat nedaudz ierēcu par esošo situāciju. Es nezinu vai tas no lielā sāls daudzuma, kas atrodas čipsos vai niknuma, bet man beidzot nesalst. Rīt ir studentu paradīze, tur kārtīgi izballēšos :)
Anatomijā dabuju 5 un 7, kas nav spīdoši,bet pirmajai reizei ir piedodami.
Un vēl - 6dien ir salidojums. Gribēsies redzēt viņa attieksmi,jo manējā būs tikpat silta kā atdzesēts šampanieties - būšu auksta, dzirkstoša,neatvairāma un apburoša. Kā vienmēr. Un lai tikai viņš atrod piemērotu un ticamu iemeslu, kāpēc man vajadzētu iet ar viņu dejot, kaut gan es šaubos vai viņš vispār piedāvās. Un labi,ka tā!!!
Es mīīīlu sevīīī, tīīīk ļotii:*

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

manis pietiks vēl diviem Pavasariem :D

Tas laiīks tā paskrien. Nemanot. Gribas patēlot omceni un teikt, nē, dziedāt "Gadi skiren kā stirnas" :Dbet tiešām ir jau 4 nedeļa, kuru pavadu in da Rigacty. Liekas, ka vēl aizvakar bija sporta svētki, bet pirms nedēļas izlaidums. Kur tā vasara palika, es nezinu. Izkusa laikam.
Mums istabiņā ir dators (party). Es jūtu,ka atgriežos sociālajā pasaulē :D nē, es būšu inteleģentāka un teikšu,ka tagad esmu ieguvusi iespēju meklēt mātē googlē papildliteratūru par bioloģiju vai antomiju. Kā tad :D
Pagājušajā 6dienā rakstījos ar Agati un viņa man pajautāja, kā ar Madžiņu. Atbildēju,ka nekā,jo tā jau arī ir - abpusējs ignors 2 nedēļu garumā. Šo laiku veiksmīgi aizpildīja Diego,bet tas jau ir cits stāsts. Pirmdienā eju no Anatomikuma uz Origo un tunelī nāk pretī neviens cits kā Burnevica jaunskungs ar Kārklevalka jaunskungu. Pagāju viņiem garām, čau nepateicu, jo viņi mani pat nepamanīja. Iedomājos,ka tāāds liktenis - satikt kādu,kuru pat negaidīju ieraudzit.Nu labi - cerēju. Pēc sarakstes ar Agati, iedomājos cik jauki būtu saņemt no viņa kādu ziņu. Un ziņa nāca. Pavisam negaidīta, kā tukšs 21. maršruta autobuss 8os no rīta. Ar wtf sejas izteiksmi atveru sms un lasu,ka man jāņem labs garastāvoklis un draudzenes un jābrauc uz pirti. Pēc trīs stundu ilgas šaubīšanās, bremzēšanas un neizlēmības, Pavasars mūs abas ar Zanīti pierunāja braukt. Aizgājām līz piečai un jau pēc dažām minūtēm klāt bija arī Madžīņš. Aizbraucam uz pirti, tur tik daudz puikas - SIMTS :D un tikai divas meitenes - Ineš un Dīna. Puikas bija sākot ar Pauļuku, Čūbiju, Šnaiku, Boldriku un beidzot ar Eizīti(brīnums, ka viņš neatplīsa), Dainako, gavaru, Pavasaru, Aivaru ( viņš no manis nevarēja atraut acis visu vakaru), Bērzu (varen uzmācīgs un smecerīgs vīrišķis), Kārklevalkreini, janovu (pirts saimnieks+dartas patēvs). Viss sākās ar kāršu spēlēšanu un palēnu iedzeršanu un beidzās ar dejām un Madžiņu (mm). Jauks vīrietis. Mājās bijām 6os un diezgan lielā šmidziņā. Zanītei patīk DD,jo viņa laida ar pavasaru un tāpēc arī ierakstam tads nosaukums :D. Kārtējā lieliskā ballīte:)
ā, laikam manā dzīvē pastāv arī skola:D. 2dien bija pirmais kd anatomijā. Es ceru(ļoti ceru un lūdzu tos tur augšā) uz sekmīgu.
Anatomija man patīk un Brūvers ir foršs, bioloģijās var gulēt vai lasīt Joy un smieties ar terēzi, Terēze ir jauka un līdzīga Dārtai, angļu valodas pasniedzēja man nepatīk,jo pēc Grīvānes, viņas visas sucks un es šaubos par Circeņa orientāciju. Kojās man salst kājas,kafija jādzer melna,jo nepaņēmu pienu, ēdu ceptus kartupeļus,ābolus un kotletes.
Tagad jāsāk ģērbties un jābrauc uz anatomikumu.
Man ir mamma un gudra ir tā. Tas nevar būt :D

*Ieraksts tapa uz lapas jau 1dien,bet šeit pārrakstu tikai 4dienā. Ja Taņa neatņems datoru, tad taps vēl viens ieraksts :))

sestdiena, 2010. gada 11. septembris

mana mēle raisies vaļā.

Ir pagājušas divas nedēļas jaunajā školā un dzīvē un varu teikt, ka tas laiks ir pagājis ahujenna ātri :D bet no otras puses, pēc notikušā spriežot, laiks, kas pavadīts in da Riga, ir bijis aptuveni mēnesis vismaz, jo notikumi tur mainās tikpat ātri,kā manas domas par vīriešiem. Zibenīgi tā teikt.
Kojas. Istabiņa ir ok, ēst taisu daudz, garlaicībai lieku 7 balles no 10, kas ir diezgan garlaicīgi,jo nav ne tv,ne dators. Meitenes arī +/- ir ok, un šonedēļ vēl Taņa nebija,tad vispār tāds jūhū :D
Skola. Patīk + tās meitenes arī normālas.
Rīgas dzīve. Patīkpatīkpatīk <3. Nē, čist. Nauda iet griezdamies, bet tā jābūt. Lai dzīvo studenti un viņu parādi,jo kas gan students ir bez parādiem :))
Vīrieši. Madžiņš no sporta svētkiem nav devis ziņu (viņš, Pavasrs, čūbijs, Dīna un Eizītis (:D) bija sporta svētkos), kaut gan arī tajā dienā viņš neizrādīja īpašu vēlmi ar mani komunicēt. Ar Diego,kā jau ar Diego. Bijām pastaigā un vienu vakaru biljardu spēlēt. Jā,kaisle jau ir, bet es nevēlos vairs kaisli,ja nav augstākas un svētākas jūtas.
Kā vienmēr Ievī ir ponijā (rock)

svētdiena, 2010. gada 5. septembris

You know why!

Es klausos tās happy dziesmiņas tagad un sāku lēnām gruzīties, kaut gan zinu,ka tā nevajag darīt. Man negribas to fakino skolu un kojas, man gribas palikt tepat un maziņai, kad mamma taisa garšīgas vakariņas un svarīgākais pienākums ir sanest malku vai darīt kko tikpat nenozīmīgu. Jā, es zinu,ka pēdējais laiks pierast pie domas,ka bērni izaug (iedomājies, Jirgiņam šogad paliek 30!!!). Nav viegli. Un ir palikušas tikai divas dienas, kuras tāpat nepavadīšu mājās - rīt pirts, 6dien sporta svētki. Jāsaka "Adios, bērnība!" un jākļūst par pieaugušu cilvēku. Divas nesavienojamas lietas - es un pieaudzis, vai ne? Gribas nokrist ceļos un prasīt debesīm: "Why?" un tās pavērsies un atbildēs: "You know why." -  tā kā What happens in vegas filmā, lūk šeit ---> http://www.youtube.com/watch?v=cPJAEbOe5kU&feature=player_embedded
Bet tagad man ir jāpabeidz skatīties filma Yes men un jāprasa dzīvei nevis why, bet why not? (gun)