trešdiena, 2010. gada 28. aprīlis

dilemma.


Es ņēēzin. Man ir divas iespējas - doties uz Jauniešu dienu, tusēt ar Zanīti, talsiniekiem, jauniem cilvēkiem, ar jauku mūziku un iespējams pat ar jauko tenoru, vai arī doties uz Krūziņiem ar Didī, pieliet acis, izdejoties, nedomājot par sekām un vienkārši jauki pavadīt laiku. Bet tur iespējams nebūs viņš. Āk, kā man nepatīk domāt par kādu TIK ļoti daudz un bieži. Man nebūtu pretī domāt, ja zinātu, ka arī viņš domā un cer(nevis dzer :D), bet tā kā es nezinu, tad FUCK OFF un lai pi* tevi cits :D
Šodien bija korim skate. Kārtējā haļavīgā diena un rezultātā otrās pakāpes diploms.
Negribas mācīties, bet esmu labiņa un pieslēdzos krievu valodas prezentācijai. Wish me luck :)

svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

run nigga run

īss ieskats šodienā:
+ No rīta mācāmies
+ Gossip (dievinū)
+ Kora mēģinājums, pilnīgs sviests, jēga īsti nekāda, pilns ar pohainiem feisiem un Viņš nebija,tātad nebija labi.
+ Atbraucu pati ar mašīnu mājās, mamma nedaudz stresoja (sievietei pirmā reize man blakus), bet kopumā gūd.
+ Suns
+ Skrēju. Mani pavadīja konvojs - Elvis un Jānītis. Atrēca mani,bet vismaz man jautrāk skrējās :D
+ Cik veselīgi ir skriet un pīpēt? Laikam labāk, kā neskriet un kurīt. Aizskrēju gabaliņu, uzpīpēju, apdolbījusies skrēju tālāk :D
+ vakariņas (dievinuēst)
+ gossip
= saldus sapnīšus :*


Vēl nē. Man ir sāpīte. Man nav neviens ar ko parunāt. Mazās man ir līdz kaklam, jo viņas ir tik nenobriedušas, tik iedomīgas un uz sevi tendētas, ka gribas pateikt: "eu, nu izaudz beidzot" bet tas mazajām nepatīk. Mazās loses :D Zanīte ir zanīte. Īsti nešķiet, ka viņai mani baigi vajadzētu. Par sevi varu teikt to pašu. Dd vienīgā ir Didī, bet es nezinu vai viņa saprastu un vai vispār gribētu saprast. Lonely feelings.

sestdiena, 2010. gada 24. aprīlis

mhm

Vakardiena nebija laba. Sākās ar to, ka manai jaciņai noplīsa pakaramais, es nokritu pa trepēm, skatoties uz skolas seksīgo saimnieku (šis jālasa ar pamatīgu ironiju :D), mans lietussargs nepildīja savas funkcijas un apmetās uz otru pusi vairākkārt un visam kronis, cepure vai vienkārši vāks, bija tas, ka nenoliku eksāmenu. Smieklīgu to visu padara fakts, ka mans eksāmens ilga 11 minūtes, jo izkritu figūrā. Shame on me. Vakars nebija labāks. Ienīdu sevi un pārējos, bet šodien ir muuuuuch better. Neaizgāju uz talku, jo tīrīju sevi. ārā ir auksts, bet vēlme skriet ir lielāka, tā kā būs vien vakarā jāpaskrien ;)
Un šodien pat liekas nesvarīgs fakts, ka netiku uzaicināta uz Šnaikpārtiju. Rīt korī no manis viņš tāpat dabūs buču:)

ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

atdod sevi man!


atdod sevi man, kā nevienam, nekad. Vai tad tas tiešām ir tik daudz - ļauties? Kā nu kuram. Es vēlos kādu kuram ļauties pilnībā. Manī kaut kā ir par maz vai par daudz. Es jūku prātā. She was mad and sad and feelin bad thinking about the things that she never had. Es jūtos nomākta un bēdīga, man trūkst enerģijas un dzīvesprieka. vienīgais, ko man pašlaik gribas, ir atrast krājumos nolikto cigareti, satīties šallē, aiziet uz kādu klusu vietiņu un izbaudīt to vilnīti, kas pilda prātu,iekšas un dvēseli. Es šodien sāku domāt, kur man bija tā enerģija pagājušajā gadā. Es gan skrēju, gan labi mācījos,gan biju labā noskaņojumā, gan uz Vēsmām gāju - es visu paspēju,izdarīju, jutos labi. Kur tas viss ir tagad? tieši tagad, kad līdz skolas beigām ir gandrīz necik, kad vēl ir palicis nedaudz, lai ielīstu Nicetei un vēl pāris skolotājiem. Nekā no tā. Es nonācu pie secinājuma, ka man tika izpildītas visas iespējamās vajadzības. Man bija (man nepatīk runāt pagātnes formā par to. Jārunā, ka ir un ka būs) vīrietis un visas no tā izrietošās sekas, man bija skriešanas rituāli, man bija vēlme patikt, man bija mērķis dabūt vidējo atzīmi 7,5, ko arī galu galā izdarīju, taču tagad? Man pie manas skaistās kājiņas viss, kas ar mani notiek. ellīgi. gribas ballīti. un šmigu, daudz šmigas. Lai tek,tek,tek,tek,tek,tek :) Bet vispirms es rīt nolikšu tiesības un tad mēs vēl parunāsim.
vakar agate man teica,ka redzējusi kā aizbrauc igors. Un tad es atcerējos visu,kas ar mums noticis. Tik skaisti un skumji, tik dziļi, bet nenopietni. Lasīju skype saraksti un nezināju ko domāt. Cik nopietni tas viss bija? Kā tas būtu beidzies un vai būtu beidzies, ja mana attieksme būtu bijusi savādāka? ir galīgi neforši kavēties kaut kādās atmiņās. ir jādzīvo uz priekšu, uz jauniem sapņiem. Un kas būs, ja mana vienmērpārimalāmplūstošā enerģija neatgriezīsies? Es jūtu, ka es sabrūku. Lēnām no manas dvēseles mājas atdalās gabali. Sapņi noveļas, tad ilūzijas un tad arī realitāte. A ko man darīt? Piedzeršanās nepalīdz. Vajag vīrieti. Tieši tagad. Atdosi sevi man, kā nevienam, nekad?

pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

kaut kur it kā..

..kaut kā pietrūkst. Pavisam nedaudz. Nē, viņš ir daudz. Jā, pietrūkst VIŅŠ un es nemaz par to nekaunos, un es pat savā ziņā lepojos ar to. 5dien bija ballīte. Sākums tāds, nekāds. Es, Didī, viņas brālis un vēl daži. Pārsteidza fakts, ka Didī saka, viņai zvanot Šnaiks. Pirms ballītes satikām Šnaiku un Viņu topiņā. prasīja vai mēs būsim Krūziņos. Viņš zvanīja, lai noskaidrotu, kur esam. Sarunas laikā mums tika piedāvāts braukt uz Talsiem un pēc tam pavēlēts, ka mums jāierodas Krūziņos. Pēc sarunas Didī aizgāja: "Es sapratu, kāpēc viņam mūs vajag. Tur taču ir arī Viņš". Āleluja :D jauki kaut kā, bet laikam viņam mani vajag tāpat, kā man vajag viņu. So what's a problem? Es nezinu. Šmigā ir vieglāk visu bīdīt un es neesmu pārliecināta vai viņam ir vēlme kko bīdīt, kad viņš nav šmigā. Šodien ir smāg. Arī braukšanā galīgā pī + stopēšanā neveicās, neviens neņēma vairākus kilometrus + skola dziļi,dziļi hmm.. nu tā teikt ausī + fizikā 2 + kkāda nelāgā sejas diena + vēl un vēl, un vēl = kā ir tā ir, es neraudu, bet pasmaidu, ka rīt būs labāka diena,jo zinu krievu valodas kontroldarbam atbildes un tas nozīmē, ka VISS IR TIEŠI TĀ KĀ TU VĒLIES.

otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis

taisam change?

Vakar noliku teorijas eksāmenu. Skills bija uzkačāts līdz divām kļūdām :D Ai,bet vismaz ir nolikts un punkts. Jānim bija astoņas kļūdas, tātad esmu 4reizes gudrāka par viņu :D Viņš ir smieklīgs un jauks.
Man ir bailīte. Es nevēlos pazaudēt visu to, ko jau esmu puslīdz ieguvusi un izbaudījusi. Negribu pazaudēt savas neapdomības, uzmanības un kkā cita trūkuma organismā dēļ, kā arī, ka esmu tik pilna jautrības, alko un vieglprātības. Gribas to izbaudīt tieši ar lielisko tenoru (mm). es negribu fall in love with him. man tiešām bailīte aplauzties.


pastāstīsi man vakara pasaciņu,mincīt? :)

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

sarkansbaltszilzaļš un divi dzelteni

Esmu iegrimusi ķīmijā. Līdz skolas beigām un, kaut kā liela, jaudīga, mazliet nezināma, bet pilnīgi noteikti interesanta, jautra un krāsaina sākumam atlikuši tikai DIVI mēneši, soo I need to get very deep in teachers ass. Tīri teorētiski tas ir galīgi easy - ķīmijas skolotājai pakaļa tā kā pus Sibīrija jau nu noteikti. Un viņa mani tāpat jau mīl. Līdz astoņniekam tikai 0,75 balles. To sasniegt būs tikpat viegli kā apčurāt rokas :D 

dienas dziesma ir Andis Grīva - vadiņi.
man te kkas misējas (es drīzāk nemāku tā kā vajag), tā kā ---> http://www.youtube.com/watch?v=0Epz41vBfsQ

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

ar dievu skaidrais saprāts, lai dzīvo neprāts!



Es gaidu zvanu par ballīti. Ar nepacietību gaidu,ja tā var teikt. Ir Lieldienas, sooo priecīgas olas,maziņie :* un tieši šos svētkus vēlos svinēt,kaut gan man nekad nav bijis vajadzīgs iemesls,lai kko svinētu :p es svinu dzīvi. Jau šodien ap trijiem sāku svinēt :D Iedomājies skatu - parks+viena cigarete( bond, ja nemaldos) + divi Lucky dog + dubļi + netīras kedas = kārtējā jautrība :D un pēc tam + vēl trīs cigaretes + točka + kkāda sarūgusi sula = ō, kā man patīk būt pālī :D Nu tu iedomājies? :)

Bet es negribu, lai manas tikko iesākušās brīvdienas beidzas. Ni un ni. Tāpēc man vajag. Tagad un tūlīt. Atkarīga no šmigas? atkarīga no jautrības? atkarīga no dzīves īstās garšas un sevis pašas. Control yourself.

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

rudens kā rudens.


Pilnīgi nepilnīga diena. Līst, pūš auksts vējš un sajūta kā oktobra vidū. Fak. Gribu atpakaļ sauli un tos stulbos, pārlaimīgos ģīmīšus (savu neatvairāmo ieskaitot). 

Vakar gan bija diena. Ar auto-auto-autombīli pabraukājos un nespēju sagaidīt, kad man pašai būs savējais. Bet būs. Un pavisam drīz (devil)

Vakarā uznāca vēlme tusēties(ar plato ē) un meklējām variantus kā tikt līdz Cherītim. sooo, nekas nesanāca. Vakars noslēdzās, kad nākot mājās ar 200g kandžu, kas bija ietriekta ribās, smejoties ar Zanīti. Piekodiena :D

Vakardienu neforšu darīja zvans no tā, kam pie*irsu dvēselīti. Jūtos kā maita. Bet vajadzētu jau arī.

Tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu. Varbūt tomēr mazliet vairāk kā mazliet. dzīves realitāte: viens uz otru skatās, viens par otru domā, bet pirmo soli nesper! Kapēc man atkal šķiet, ka tas ir par mani un par... nu tu jau zini. Un tad vēl mans sapnis, kas joprojām neliek mieru. Sapnī man kāds(vai kāda?) teica:"Tev ir jāsper pirmais solis," un es uzreiz sapratu, ka runa ir par mums. Ak, dievs, kā es gribētu, lai ir tādi "mēs". Es un viņš. Es tiešām spēju iztēloties kā tas būs. Es zinu, ka tā būs. Pavisam drīz. Nopietni ;)