dienas sāpe.

Nē, šeit nebūs raudulīgs ieraksts par mazajiem bērniņiem,kuri neredz, nedzird or smth, par nabaga Lembīti, kuru atkal apbižo, par to,ka Caines cigaretes palikušas dārgākas (es nesmēķēju, tikai intereses pēc sekoju līdz, kā dilst ne tikai pīpētāju plaušas, bet arī maciņa saturs). Tas būs par mani un pilnīgo absurdu.
Ir tik stulbi,ka tev zvana trīs nedēļas nogales mēneša laikā, aicina tevi ballēties, drāzties kā pundurtrusīšiem un pieliet acis kā kaimiņam Geņam, bet tu ņem un atsaki. Tu droši vien esi iepletis acis, veries ar pilnīgu apstulbumu ekrānā un lasi vārdus,kurus tu nekā, nu pilnīgi nekā nevari salīmēt kopā. Es arī tāda būtu,ja pati to nebūtu izdarījusi. TRĪSREIZ. Trīsreiz atteikt tam jaukajam, smaržīgajam, nenoliegšu - prasmīgajam un vispār visādi apburošam vīrietim. Kāda ir varbūtība, ka pienāks ceturtā reize,kad tikšu aicināta trakulībās? Un viss tikai tādēļ, ka man ir skola. Sasodītā skola. Jā,es esmu tik apzinīga,ka nevaru nodzert divas dienas, trešajā, kad jābūt skolā, neierasties un ceturtajā kārtot eksāmenu. Es tāda neesmu. Es patiešām gribu nolikt ļoooti veiksmīgi sesiju,lai saglabātu stipendiju, lai mamma priecīga un pati varu sist ar pakaviņu pa pleciņu un priekā purināt krēpītes. Ļoti vēlos! Bet reizēm uznāk tāda pagalam sūdīga sajūta,ka neesi redzējusi draudzeni nedēļu, vecākus divas nedēļas, parādi līdz ausīm, mati izskatās kā no gultas apakšas izvilkti, un vispār pē. Kā tad lai rod to prieka stīdziņu,kas vada cauri grūtībām? Kā lai nesajūk prātā? Un tad vēl tā prakse. Nejēdzības kalngals. Iespējams, ka man vēl pēc Jāņiem būs jāmācās,jo visu nepaspēsim līdz tam laikam savilkt kopā. Man bija ideālais plāniņš visu nolikt līdz svēkiem un tad atlaist tā pa ritīgo. Jā,kā tad! Sēdēšu pie ugunskura un deklamēšu mikrobus, ibio.Un kas būs pēc tam, kad viss būs nolikts? Dārzs jāravē, malka jāved, remonts, skrējieni un viss - it's the end of summer. Kad es varēšu sākt baudīt dzīvi? Tā pa īstam. Šie četri gadi laikam ir norakstīti. Bet kā būs, būs. Ir labiniekā, es zinu un jūtu.
Mums ir stress, bet,ja kas, mums ir zālītes. Tādas zālītes,ka ej tu nost!
And nice ass in the end, cause it doesn't even matter(:

rollin'

Šodien noliku pirmo eksāmenu un tagad neko nedaru.  Esmu pelnījusi gulšņāt un priecāties :)
Man ir dators. Jauks un sarkans. Lauris ir smieklīgs. Runcis tāds. Misters M. krīt uz nerva un Laura tāpat. Rīt braukšu mājās.vīīīī :)
Noskrējām pusmaratonu - rezultāts viduvējs, bet es ir lepna tik un tā.
Un zini kā? Viss būs :*

Lai, mazgājot, balti krekli atkal kļūtu viegli rozā, sekss,lai vienmēr ir vienā pozā![01.05.2011]

Nē, veiksmes taifūns, cunami, vilnis vai dajebkas tāds mani nav skāris. Man tik tā dziesma patīk. Gustavs nav sen dzirdēts,jo mans Mp3 palika mājās (skumīgsseja).
5diena bija fakina, cik vispār fakina var būt. Ar lauru bijām praksē un zini ko es no tā ieguvu? Tieši neko! Sapratu,ka tā ir vistīrākā laika izniekošana. Es uzskaitīšu, ko vērienīgu es paveicu: izlasīju Privāto dzīvi, palīdzēju atrisināt ntās krustvārdu mīklas, palīdzēju izdalīt brokastis/pusdienas, vadāju pacientus, uzpildīju ūdens pudeli, nomazgāju divus statīvus, sienas un skapīšus divās telpās, sienas vienā telpā, sarakstīju temperatūras un paēdu, bļad! Un to visu paveicu 10 stundās. Čakla,ne? Dirst gribas! Jutos tik morāli iztukšota un izbesījusies kā nekad. Rīt un parīt man no 8.00 līdz 23.00 šitā  jāčakarējas. Laime pilnīga! Kāds hokejs, skriešana, sekss vai šopings? Huiņa!
Mājās neaizbraucu. Vakar biju skriet ap dīķi un sapratu,ka tik īsi gabali nav domāti man.Vakarā cerēju,ka būs kāds, kas uzaicinās iet dzert vai skatīties hokeju,bet nekā. 5dien Misters M. atsūtīja uzaicinājumu uz pirti,bet tā kā nebraucu mājās, viņš saskuma,ka nebūs ņaukas. Nākamnedēļ iespējams kko sabīdīsim. Man jau gan ne pārāk gribas, bet tad jau redzēs. Ja piedāvās skatīties filmu, būšu spiesta beidzot noskūt kājas :D
Nākamnedēļ mājās braukšu noteikti, uz krekliem un hokeju iešu noteikti, bet vai 7dien skriešu, ļoti šaubos. But it's still possible.

Let's get retarded! [28.04.2011]

Viņa dzer kefīru, bet viņa ice cold beer. Viņa ēd šprotes, bet viņa - garneles. Viņa grauž semkas, bet viņa - dateles. Uzmini, kura no viņām esmu es :D Es jūtos labi, nu tik labi,ka sāku gaidīt drūmo periodu. Pff, kāds drūmums,ja ārā +20, viss zaļš, drīz arī ziedošs, pati ziedoša un fire with fire.Kaķi drāžas, dārgumiņ!
Lieldienas bija jaukas. 6dien karinājos un pīpēju pīpi,7dien karinājos un dzēru pirtiņā, 1dien braucu uz Rīgu, sēžot uz autobusa trepītēm, un domāju par to,ka nevajag domāt. VISS BŪS! Pašlaik ir sajūta,ka viss ir tik tuvu - ballītes, mīlestība, darbs, vasara, eksāmeni, laime, dārziņš (Lauris :D), suns utt. BŪS LABINIEKĀ! Bet pats jaukākais jau ir tas,ka mēs nezinām, kas notiks tālāk. Vismaz es nezinu. Lapsas stiprā īpašība ir nevis intuīcija vai pareģošanas spējas, bet vērība un izcila atmiņa. Lūdzu nejaukt šīs lietas.
Prakse ir sūds. Pavisam noteikti. Boring un no action. Čū? Mulķis! Nav nekādu ziņu, nav arī redzēts simts, pati ziņu nedodu un acīs nerādos. Nezinu kā būtu,ja satiktu, bet tagad šķiet,ka tas ir pārsāpēts, pārdzīvots, pārsmaidīts, pārkņudināts. Esmu augusi un sapratusi,ka viņš ir foršs, bet laikam ne man. Es laikam laiku jūtu. No satisfaction, you know? Skrējusi ar' sen neesmu, absintu un zāli vispār neesmu lietojusi. Nezinu vai rīt braukt mājs, vai iet skriet ap Māras dīķi, meklēt ballīšu biedrus un iet vakarā dzert. Un tad mācīties un gulšņāt? Mana neizlēmība noved pie tā,ka nezinu vai krāmēt somu :D Katrā ziņā, neatkarīgi no tā,ko izlemšu - būs real fun and cool, and so on, barbie!