otrdiena, 2012. gada 29. maijs

11

tieši tik minūtes cilvēki nodarbojas ar seksu. pliku seksu, bez pieklājīgām sarunām, drēbju nostīvēšanas un saspīlētas priekšspēles. Un man šīs 11 minūtes sāk pietrūkt. ir pagājuši +/- 4 mēneši, kopš neesmu pavadījusi kaisles pilnu nakti. un tas sak nepatikt. ā, nē, es sadirsu, nevis sāk nepatikt, bet jau kādu laiku konkrēti nomāc. un tad nu ir pienācis laiks šo problēmu risināt.
stāsts būs par diviem indivīdiem, kas ir krustojuši manu dzīves ceļu un ir atstājuši neizdzēšamas pēdas tajā. sākšu ar otro. vecais, labais alejandro. bezgala gudrs, seksīgs un prasmīgs. viņa tuvumā es kļūstu pavisam pakļāvīga un..jā, laimīga. viņš patiešām māk kiss away my pain, kā to dara varonis enrique iglasias dziesmā hero. viņš iedveš ticību, ka viss būs kārtībā, un galu galā izrādās, ka arī viss ir kārtībā. ar viņu patiešām ir sajūta, ka VISS BŪS, bet reāli apzinoties esošo situāciju, es saprotu,ka diez vai šis stāsts turpināsies ilgi. bet es dzīvošu ar pozitīvu skatu nākotnē,jo zinu,ka viņš jau pēc mēneša atkal būs lv. un satraukties varēšu par saviem bērniem, kad man tie būs, tāpēc, lai tagad mamma uztraucas par mani :)) bet vai es viņu mīlu? vai tad es vispār zinu, kas ir mīlēt? man viņš patīk. ļoti patīk. es tiešām turu sevi grožos, lai neiemīlētos. nebūtu tad viegli ne man, ne viņam. bet ar katru reizi, kad viņu redzu, ir grūtāk šķirties. un katru reizi es ceru,ka ieraudzīšu viņu vismaz vēl reizi. un pēc tam es norobežojos - cenšos nerakstīt, nedomāt, nejust, lai neiemīlētos. jā, man viņš pietrūkst, bet man šķiet,ka es viņam ne tik ļoti. pēc 3 nedēļu klusēšanas, es neizturēju un uzrakstīju. man vajag komunikāciju, sarunas, saskarsmi. es nezinu, ko vajag viņam. man ir bail jautāt, kaut gan zinu,ka vajag. es virzīšu savu pozitīvo enerģiju uz viņu, lai viņam,man un mums viss izdodas :)
stāsts par pirmo. diego.. mana pirmā mīla, mans pirmais vīrietis. joprojām viņa klātbūtnē jūtos kā maza meitene - mulstu, sarkstu un nezinu ko teikt. viņš ir seksuāli pievilcīgs un, atzīšos, esmu par viņu fantazējusi. pēdējā mēneša laikā, viņš man ir atsūtījis daudz vairāk savas patiesās domas, nekā pēdējo 3 gadu laikā kopā. un tās sms ir tik patiesas, dziļas un intīmas. manuprāt, viņš beidzot sāk atklāt savu būtību, viņš izģērbjas kails manā priekšā. un es izjūtu patiesu žēlumu pret viņu - viņš raksta, ka mīl mani,ka viss notiek manis dēļ, bet es nespēju atbildēt ar to pašu. jā, es baidos. baidos no tā,ka es jūtu to pašu. es gribu tikai seksuāla rakstura izpriecas ar viņu, neko vairāk, bet vispirms man ir jānoskaidro, vai viņš tā būs ar mieru. es vēlos tās sasodītās 11 minūtes!
un lielākā atšķirība starp vīrieti nr1 un nr2 ir tā, ka nr2 man liek justies labi un mierīgi, bet vīrietim nr1 tā lieku justies es.
Bet es jau mīlu sevi tik ļoti, kā vienmēr. VISS BŪS :*