in the morning i woke up and there was something's wrong and this "something's wrong"woke up too

es jūtu enerģijas jūru sevī. Nu tad beidzot! Jā, nu mēnesi te neesmu iegriezusies, bet mana pasaule gan ir turpinājusi griezties :) Ir gājis visādi,kā pa celmiem (Robertiem) un interesanti jau nu ļoti.
Pat nezinu kā lai raksturo to visu,kas starp mani un viņu notiek.Attiecības? Ja mēs uzskatām,ka attiecības ir A romantic or sexual involvement, tad sanāk,ka jā,mums ir attiecības. BET, ja mēs uzskatām tā,kā uzskatu es,ka attiecības ir kopīga vērtību sistēma, dzīves (vai vismaz tās daļas) pavadīšana kopā, regulāra kontaktēšanās (nē, nu arī nedēļā reizi ir regulāri,vai ne?) un satikšanās (ja godīgi grūti formulēt,kas vēl ir nepieciešams tām), tad nezinu vai man ir attiecības. Mēs kontaktējamies divas reizes nedēļā, tikušies esam divas reizes, plānojam trešo (bērnu) reizi, par viņa vērtību sistēmu zinu gandrīz neko. Kaut kad lasīju par to,ka viņš tevi no sirds mīl tad,ja 50% no sava brīvā laika pavada kopā ar tevi, 40 % no saviem ienākumiem viņš dala ar tevi un tu pazīsti 50% no viņa draugiem. Saprotu,ka viņš mani nemīl. Un vai tad ir par ko? Ir gan. Viņam patīk mans ķermenis,mani mati, es viņam liekos skaista. Dzirdi? Skaista! Mani neviens 20 gadu laikā nav nosaucis par skaistu. Pat mamma nē. Skumīgi,jā. Nē,nav skumīgi - beidzot es kādam liekos skaista un tas ir pavisam jauki,nevis skumīgi. Tā sarakste pēc mūsu tikšanās bija pavisam atklāta. Es nebaidos būt atklāta pret viņu,jo laikam zemapziņā saprotu,ka viņš ir nobriedis,nesmiesies par mani (vismaz atklāti) un iespējams viņš tāds arī ir pret mani. Bet ar viņu neko nevar zināt. Viņš man raksta lietas,kuras raksta tikai cilvēkam,kas patiešām kko nozīmē. Es tik ļoti vēlētos viņam pajautāt,bet es zinu,ka nevajag. Tagad ir tā viegli. Kā lasot Ziedoņa dzeju. Stulbi,bet mēs esam friends with benefits. Jā,es zinu arī kā tā filma beidzās,bet cerēt,ka tā tiešām notiks,ir muļķīgi.
Pirms pāris mēnešiem (aprīlī) teicu "Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" un voilā! dabūju un kā vēl. Plus viņš ir seksīgs kā elle, neatvairāms, saka lietas,kuras gribu dzirdēt un ir pilnīgs mans vēlmju atspoguļojums.Un, lai arī tā tas paliek,labi?
Satiku Tenoru. Redzēju un izbaudīju kā viņš dzied. Un atkal viss no sākuma. Un vienreiz es iedomājos,kas notiktu,ja man būtu jāizvēlas starp viņiem abiem. Mission impossible. Cerēsim,ka man nebūs jāizvēlas.
Tagad ir plkst 2:00 naktī un visa šodiena ir pavadīta netā,tāpēc sameklēšu skaistu bildi un will go chace the rabbit in the wonderland.
Ā,jā. Šodien atkal noskatījos The back-up plan un pamanīju,ka galvenais aktieris ir līdzīgs manam vīrietim. Jā,es nudien ceru,ka mums viss būs kā filmā un vispār viss būs :)
2:33 joprojām meklēju
nevaru pievienot 2:42
Mīlu,bučas

i like me so much better when you're naked.

Rakstīšu īsi un neizplūdīšu sīkumos,jo vēlos pasargāt savu mazo pasaulīti no sliktām, svešām, man nepiederošām domām.
Mans vīrietis tiešām atbauca :) Es tam neticēju, līdz 4dien viņš man atsūtīja sms,ka tiešām ir Latvijā. Aiii, es biju tik satraukusies,ka bija grūti koncentrēties kkam citam, izņemot viņu. Vakarā satikāmies pie hotel motel, aizgājām paēst, nē, pierīties uz Lido. Viņam ļoti garšo latviešu ēdiens :) Čalojām un apspriedām visu ko, dzērām un smējām. Viņš ir tik lielisks un,un,un,un,un seksīgs,nudien. Nē,es nejūku prātā viņa dēļ,bet viņš man sagādāja lieliskas brīvdienas, lieliskus rītus, lieliskus vakarus un lieliskas atvadas. Es joprojām smaidu un staigāju centimetrus 11,5 virs zemes,pat nevelkot augstpapēžu apavus. And we were spooning without our clothes on. Un tā sajūta,ka tiešām kādam interesē un patīk tas,kāda esi ir vienreizēji. Paldies, Visum! Tikai lūdzu,neliec man krist, ļauj man lidināties un tikt aplidotai, jo es patiešām jūtos laimīga. Nezinu,kad pēdējo reizi jutos TIK labi. Es jūtos pilnīga. Beidzot es jūtos pabeigta un īpaša. Viens cilvēks var izmainīt tik daudz,ka pat bail iedomāties. Es tiešām ceru,ka neliku viņam vilties un arī viņam bija ļoti labas brīvdienas. Un man nudien pie kājas,ko par mani domā māsas vai kāds cits,jo es neko nenožēloju. Manī gan nav parādījusies lielāka skaidrība par to, kas notiks tālāk, kā būs kā nē, bet pārliecība,ka viss, kas notiek,notiek uz labu, gan ir saglabājusies :)
Es nezinu, vai viņš vēl kādreiz atbrauks. Un pat ja atbrauks, tad vai atbrauks vēlreiz pēc tam. Un cik ilgi tas viss turpināsies? To tik zina es un viņš, es un viņš un vēl mēnestiņš :)) Būs labi, runčuk! Ar mani viss būs labi :)

A girl like me need somethin' real

It's a dick in a box :D
Pēdējais ieraksts tiešām nebija no tiem pozitīvākajiem,bet tagad vismaz daļēji ir labāk. Nē,ir daudz labāk,nudien. Jau nākamajā dienā pēc dzimšanas dienas bija sajūta,ka kkas manī ir mainījies. Uz labu. Cilvēki tā savādāk ar mani sāka runāt. Pat bija pirmā trolejbusa saruna  ar svešinieku,bijušo nhl spēlētāju, par hokeju :) Nezinu, vai tā bija 20gadnieku krīze vai kas,bet esmu mainījusi skatījumu uz dzīvi. Nē,spriedumi nav kļuvuši nobriedušāki un arī domu gājiens tāds kreisais. Es raudu daudz un kkā pat par to nekaunos,kas jau vien ir diagnozes cienīgs fakts. Arī par seksu varu runāt gandrīz nesarkstot. UN pat nepaies mēnesis,līdz mans vācietis atbrauks. Protams,var jau viss kas gadīties un viņš vai es var pārdomāt šo soli,BET man tiešām šoreiz šķiet,ka viņš atbrauks. Man gan bail iedomāties,kas un kā notiksies,bet jautri būs,par to es varu galvot. Un tad vēl es iedomājos,kas notiks,ja ejot pa Vecrīgu, Pulkvedi or smth es satikšu kādu pazīstamu. Tas būtu vēl jautrāk,noteikti. Iztēlojos atsevišķu cilvēku sejas izteiksmes, redzot mani kopā... ar vispār kādu. Jo neviens jau nav mani redzējis ejot pa ielu ar vīriešu dzimuma pārstāvi kopā. Tas man pašai šķiet nedaudz savādi. Bet nu iespējams labāk,ka neviens neko neredz un nedzird un domā,ka esmu vientuļa un izmisusi un vāja. Kas arī es pašlaik esmu,bet tas ir tikai pagaidām. Drīz es jutīšos pavisam labi,ar mani notiks kkas vienreizējs un spēcīgs, par ko nav šaubu. Man nudien negribas sacerēties,bet es tiešām ceru,ka viss būs tik labi,cik pat es neesmu uzdrošinājusies domāt un sapņot. Visus šos gadus,kad esmu bijusi viena,kad esmu jutusies vientuļa un vienīgo mīlestību esmu saņēmusi no kaķiem un suņiem, pieņemu,ka liktenis mani ir gatavojis kam grandiozam. Un vientulība būs mans ierocis,jo es zināšu kā izdzīvot,ja blakus nav mīļotais vai ģimenes atbalsts. Zini, Visum, esmu gatava saņemt savas balvas un prieciņus,bet dod man tos,kad uzskati,ka ir pienācis īstais laiks,jo es jau esmu maziņa un nesaprotu,kas ir labi un kas nē :)
Mmm, gribējās man parunāt ar manas sievietes vīrieti,bet kkā nesanāca. Gribēju pajautāt vīrieša viedokli par to, kādu iespaidu es atstāju uz viņiem. Jo es tiešām nezinu. Sanāca man padejot ar vienu īpatni un sarunas aizgāja līdz līgavaiņa meklējumiem,un viņš izmeta,ka visi jau tāpat skatās uz mani. Jā,nu tā viņi skatīsies tik ilgi,kamēr redzēs,ka es apprecos. Tikai nezin ar ko gan es varētu precēties,ja viņi ir tik bailīgi,ka nesāk sarunu. Nē,nu pārdomas manī raisās nepārtraukti, tas gan nav mainījies.
Šodien laicīgi izmazgāju matus, savedos kārtībā un veltīju laiku sev. Man tā patīk. Es mīlu sevi tik ļoti :*

Kā tu, sieviete, lai neizkūsti, redzot ko tādu? (:

with every heartbeat

Nu ja,nu ja. Ir mana dzimumdiena vēl pusstundu,bet ko es daru? Dzeru? Nē. Svinos un ālējos? Nē. Sēžu savā necilajā koju istabiņā, pasēdēju draugos, izdzēru rīta kafiju, kuru nepaspēju izdzert no rīta, salstu un nejūtos labi. Es jūtos nožēlojami. Biju ar savu foršo meiteni uz Safari iedzert pa kokteilītim. Viņa laikam man ir vienīgais prieka stariņš :)
Vajadzētu jau uztaisīt lielo rezumē par 20 nodzīvotajiem gadiem, bet sajuta,ka nav jēgas. Kam tad tas reāli interesē? Tiem dažiem cilvēkiem? Es, protams, to spēju novērtēt un cienu,mīlu un apbrīnoju viņus, bet.. bet,bet,bet. Un tā vienmēr. Nekad jau nav labi. Vajag vairāk un vairāk. Bet NAV labi. Es tiešām neesmu pelnījusi, lai man ir labi,esmu laimīga un apmierināta vismaz lielos vilcienos? Kāpēc man nepārtraukti ir sajūta,ka nekam neesmu derīga, neesmu gudra,kur nu vēl skaista? Laikam tam ir iemesls - es patiešām tāda esmu. Laikam ir pienācis pēdējais laiks apzināties.
This is your life, this is your time.  <-- jūtos tik miserable,ka raudu pie šīs dziesmas.
And it hurts with every heartbeat .

es drīkstu panīdēt?

Nu ja nē, tad es vienalga to darīšu.
Kaut kādi debīlie žurnāli (Cosmopolitain or smth ) stāsta,ka sievietēm jābūt skaistām, koptām, labsirdīgām, dodošām, maigām un blā blā visādi citādi jaukām būtnēm visu laiku jeb 24/7. How can I do that, ja man ir noberztas pēdas, uz kāju pirkstiem normālas tulznas,muskuļi sāp ne tikai kājās, bet arī vēderā un plecos, ir sliktā sejas un matu diena?Nē, nu tiešām KĀ?
Pastāstīšu par savu vakardienu. No rīta piecēlos ap 8iem, ap 10iem izbraucu uz Valmieru, jo bija jāskrien pusmaratons. Ap 15:30 izbraucām uz Rīgu. Sajūta bija vnk fakina, jo kājas sāpēja nu ļoti,ļoti + tulznas uz kājām. Ap 20iem biju pāedusi vakariņas pie draugiem un mani aizveda uz kojām. Pēc 21iem biju aizlīdusi uz dušu un atlīdusi atpakaļ. Piedod, bet man nebija spēks mazgāt savus ļoti biezos matus, likt uz sejas maskas un ķermeni skrubēt ar dažnedažādākajiem skrubīšiem. Vienīgais,ko man izdevās izdarīt, bija iztīrīt zobus, uzlikt sejas krēmu un ķermeņa krēmu. Bet no skaistuma man ir tik tālu šodien,kā no zvaigznēm līdz Teikai. Nejūtos skaista un arī neizskatos. Kaut gan neizskatos nekad tā. Mans draugs vienmēr mani uzrunā ar 'Hi, beautiful', bet es viņam neticu, jo es nejūtos skaista.Jā, saki man, ka man ir mazvērtības kompleksi, bet es tiešām neesmu skaista. Man pat mamma bērnībā nav teikusi,ka esmu skaista, jo viņa nekad neliekuļo un nemelo. Viņa saka tikai to,ko domā. Un te nu mēs varam izdarīt secinājumus. Iespējams, ka tieši tas,ka man neviens nav teicis,ka esmu skaista, ir iemesls, kāpēc es jūtos neglīta. Nē, neglīta es nejūtos, es nejūtos skaista. Spogulī skatoties, man nudien reizēm šķiet,ka izskatos labi un glīti, bet skatoties fotogrāfijās vai web kamerā, tad riebumā novēršos,jo nezinu,kur var piedzimt tik nesimetrisks cilvēks kā es. Šodien es tiešām visu laiku nīdu un tā kā velk uz raudienu un ir viena no retajām dienām, kad jūtos sasodīti slikti.
Arivederči amore, tev gan jauku dienu :)

I’m just a regular everyday normal muthafucka

Uzliekam dziesmiņas noskaņai, radam noskaņu sevī un AIZIET! Radam pozitīvas domas galviņā (kaķis tikko ieleca klēpī un murrā pilnā balsī,kas jau vien norāda manu labvēlīgo attieksmi pret pasauli), smaidam, izskatāmies labi un veselīgi un, pie velna, tā arī jūtos. Tiklīdz sāku domāt,ka pajāt, nāks citi, viss ir pupu mizas, tā viņš ņem un atraksta. Bet,lai saglabātu intrigu, pastāstīšu kā iet in my daily life.
Esmu atpakaļ Rīgā (nu ne tagad, bet globāli), ir skola un kojas un ēst taisīšana un pie datora dīkā sēdēšana un šopings un vēl visādas labas lietas (zinu,ka aiz tiem un vajag komma). Pēc otrdienas nodarbības Psihosociālajās vajadzībās uzzināju,ka esmu homoseksuāla (!) sadomazohiste (!!!) un ar vispār ar mani ir gandrīz ir čau. Tiešām, man bija bail pajautāt,kas ir,ja ļoti garšo banāni. Bija bail uzzināt skarbo patiesību par savu neveselo prātu. Bet tā jau ritīgi inčīgi :) Un vēl man ir sportiņš trešdienu rītos un pagaidām šķiet,ka ļooti laba pasniedzēja histoloģijā. Veiksmes taifūns? Again?No way!
Un māsa dabūja dzīvokli. 1dien biju palīdzēt tīrīt un paliku pa nakti un nopelnīju 3 ļitrus ar ābolu sulu :) Un viņa man jautāja vai es sarakstoties ar Alex. Protams,ka teicu nē un galu galā izrādījās,ka viņš ir teicis,ka neesot tik ļauns un man rakstot. Vienkārši whaaaaaat? Ur serious? Bija neliela dusma iekšā,jo tiešām es neraudu spilvenā viņa dēļ un nelūdzu, lai viņš raksta vai, pasarg dies, brauc uz LV. Nē, no tā esmu izaugusi. Un tajā vakarā viņš man atsūtīja sms. Izlasīju, saņēmu sevi rokās, aizvēru telefonu, noliku malā, aizmigu. Nākamajā vakarā gribējās jau sakliegties, bet atkal saņēmu sevi rokās (ņemu pats savu rokās, sviežu pats sevi smieklos) un tikai vakar padirsinājos. Nevar viņam ticēt, nu nevar! Nedrīkst!!Nezinu,nezinu, kas notiks,ja viņš tiešām atbrauks. Interese jau protams ir, un kā vēl ir. It kā jau manu galvu, pēcpusi vai citu orgānu neplēš,lai jau izklaidējas puisietis,es darīšu to pašu, bet es jau labāk tevi brīdinu,ka ir iespējamas negācijas un asaras no manas puses. Un pēc tam nesaki,ka tevi nebrīdināju.

I don't care if it hurts
I want to have control
I want a perfect body
I want a perfect soul
I want you to notice when I'm not around
You're so fucking special
I wish I was special

cold play Vs cruel intentions

Filma Smita kungs un kundze ir very inspirational. Indeed. Man vajag tik asas izjūtas, boksa mačus, lauztus kaulus (tikai ne sejas,kāju, roku un ne manējos), sagrautus tiltus,  degošas mājas, melus, sāpes sirdī, neparedzamību, kvēlas jūtas un vēl kvēlāku seksu. Vajag kustību, jo kā Gustiņš saka:"Stāvēt uz vietas ir tas pats, kas atpakaļ iet." Pašlaik jūtos tāda kā nedaudz iesūnojusi, iesērējusi. Esi kādreiz bijis pie vecām durvīm, kur slēdzene ir sarūsējusi, bet tajā neatlaidīgi turas atslēga. Grozīt tu vari šurp un turp, bet ne izvilkt to un paņemt rokā. Nu tā, lūk, ir ar mani. Nedaudz uz vienu, nedaudz uz otru pusi, bet nepavisam ne ārā un prom.
Bet tas mainīsies. Es nezinu vai tas būs tā,kā vēlos, bet būs labi. Ja iesprūdīšu pavisam un punkts, arī labi, jo punkts vienmēr ir labāks par jautājuma zīmi, jo tad nevar sadrūmis ieritināties zem sedziņas, bet ir jāmeklē kaut kāda atbilde. A man patīk atrast, nevis meklēt.

Un german guy būs LV. Nedaudz prieciņš, nedaudz vienalga, nedaudz dzeršu, nedaudz pucēšos. Just another random guy (:

pārdomas uz pohām.

tieši tik ļoti es domāju pēdējā laikā. necik. Apnicis šis pavisam ne vasarīgais laiks, īgnie vecāki un sliktās sejas un matu dienas. A kas ta man, es šito daru 4 fun.

ja tu esi mans prezidents.

Ir,ir,ir - viss ir tieši tā,kā es vēlos! Un kā es vēlos? Ir vasara, skan Brainstorm, smaržo piparmētru tēja, vijas izmazgāti mati un mieriņš mājās. Jā, ir lietas, nē,ne lietas, bet cilvēki,kuri pietrūkst pilnai laimei, bet visu jau nevar gribēt. Var gribēt, bet nevajag dabūt. Tāda, lūk, atklāsme.
Runājot par lietām,kuras gribu. Gribu savu dzīvokli. Lai arī kopā ar māsu, vienalga tās nebūs kojas. Dzīvoklī esošo podu dalīs lielākais 4 dibeni un tas ir forši. Ja agrāk man šķita,ka nevēlos bērnus, pie velna - es tos vēlos. Nākotnē. Bet es iedomājos,cik nožēlojama dzīve ir tiem,kam nav bērnu. Jā,labi, nav jāuztraucas par pamperiem,auklītēm, netīro drēbju kalniem,skaļajām naktīm un pārējiem šitīgajiem mīnusiem, bet,ja tev nav bērni,tev nav arī turpinājuma, nākotnes un prieka galu galā. Šodien saklausījos par sūdīgo demogrāfiju Latvijā un, lai latvieši kā tauta neizmirtu,katrai ģimenei vajag vismaz 3 bērnus ģimenē. A es gribēšu četrus. Vismaz :)
Pašlaik es diezgan ļoti vēlos, lai mans German guy atbrauc uz Latviju. Jā, viņš solīja un teica,ka brauks, bet ar tiem vīriešiem kā ar bitēm. Ir taču vasara un ir taču labi.
Jā, ir vieglāk.

un viņa atkal drāzās ar mani uz trepēm.

Dzeru citronlaimūdeni un apceru dzīvi. Patīkams rūgtums paliek uz mēles un lūpām un jūtu,ka sajūtas manī nebūt nav rimušas. Es kūsāju no enerģijas,pozitīvām emocijām un prieka. Ir tik labi un mierīgi,ka šķiet laiks pat ir apstājies, visi dara tā, kā to vajag man, visa pasaule ir sadevusies rokās un kaut ko tur dara pēc Koelju domām :D Es nezinu cik ilgi tas tā vēl turpināsies, bet pašlaik es to konkrēti izbaudu. Ir puslīdz normāla seja, nesašķelti mati, brūnums kkāds uz bodija un tā. Bet iekšā ir pilnīgs miers, prieks, laime, pašpārliecinātība un apziņa,ka ir tik labi,cik vispār labi var labi būt. Nē,protams, vienmēr var labāk, bet man pašlaik ir sajūta,ka šis ir mans brīdis, mana vasara, mana mīlestība un manas sajūtas maksimums. Negribu neko mainīt, vismaz pagaidām.
Mana vasara ir pagalam piepildīta. Sākumā bija skola, tad Ventspils pusmaratons, tad Jāņi, tad kāzas, tad pie Didī, tad Liepājas pusmaratons, Summer sound un vēl vairāk par mēnesi ir vasara. Pat bail iedomāties,cik jaudīgi tas būs :)
German guy arī tāds interesants. Viņš teica,ka brauks uz Latviju. Negribas jau pārlieku sacerēties, bet ja viņš patiešām atbrauks...es būšu beigta un šī pagalam :)
Man ir labi,man ir labi tā (:

Alex!Alex! Who the fuck is Alex?

He is nice, sexual, good looking German guy. It's too complicated, you know? Vakar saņēmu pirmo vēstuli no viņa. Likās tik skaisti, bet no otras puses - kāpēc viņš to nepateica šeit? Iespējams varēja būt citādāk. Viņš rakstīja,ka būtu vēlējies pavadīt vairāk laika ar mani. Isn't this nice? Of course it is! Mēs runājāmies par ģimeni, par plāniem, par pagātni. Viņš ir interesants. Māsa prasīja vai man latvju bāleliņi šķiet pārāk bērnišķīgi. Jā, varbūt. Bet es nezinu. Nezinu,nezinu,nezinu. Tas ir visfakinākais vārds,kurš pār manām lūpām veļas pārāk bieži. Es prasīju, kā viņš jūtas un viņš atbildēja,ka labāk, bet vienalga iekšā esot savāda sajūta. Pasaki,ko tas nozīmē? Man šķiet,ka nav tik viegli satracināt 30gadīga vīrieša pasauli un sagrozīt galvu. Bet es tiešām kļūdos? Kad jautāju par to,kāpēc viņam nav draudzene, Alex atbildēja,ka visām ir problēma ar to,ka viņš tik daudz strādā un ceļo un,ka iespējams viņš nav saticis to īsto meiteni. Visā tajā,ko viņš teica,es saskatīju kkādu sakaru ar mani, bet tikpat labi ir iespējams,ka es to visu sapratu tā,kā to gribēju saprast. Ir jau labi. Ja nav īsti labi,tad es zinu,ka būs. Viņš ir burvis - viņš pamodināja tauriņus manā vēderā (:

genoveva.

Tagad gulšņāju Mazsalacā, pilnīgs atslābums un prieks par paveikto. Kāzas izdevās! Visiem bija prieks, īpaši jau jaunajam pārim un tas ir galvenais. 5dien bija tāāāāāāāda skriešana un steiga. Tik daudz vēl bija jāpaveic,ka visi no stresa sāka strīdēties :D Gulēt pa to nedēļu sanāca kkādas 5as stundas naktī. Sajūtas katrā ziņā bija labākas par sesijas negulētajām naktīm. 6dien no rīta bija jāaizbrauc uz Valmieru pakaļ grimētājai, pēc tam bija jāsaprintē dziesmu grāmatas un vēl viss kas. Tad sataisījos pati un kāzas sākās. Ceremonija bija ļoti skaista-apradājos arī es. Pēc tam visur kur braukājāmies un fīrējāmies. Tad braucu uz viesu māju, iztaisnoju vēlreiz matus,jo lietus dēļ tie nebija taisni un drīz ieradās arī jaunais pāris. Es sāku dzert neilgi pirms 24iem,jo manā galā sēdošie bija švaki dzērāji un nebija ar ko sadzert. Pēc tam aizgāju sēdēt pie jaunajiem radiem - dzērām šņabīti un tērgājām gan savā starpā, gan ar Kristianu. Spēlējām ellīgas spēles (no Genovevas vēl joprojām sāp kājas) un ālējāmies. Pēc 4iem,kad muzikanti beidza spēlēt, sākām dziedāt mēs.Stāvējām zem jaunlaulāto loga un aurojām :D Pēc tam Jānim ienāca ģeniāla doma galvā - naked swim. Tik dzērušiem cilvēkiem divreiz nav jāsaka. Jau stāvot zem loga, sāku runāties ar Alex. Viņu pamanīju jau vakara sākumā. Nemāku teikt kas tieši, bet kkas mistisks mani pievilka pie viņa. Kopā novilkām drēbes, kopā ielecām ūdenī, peldējāmies, kopā saģērbāmies un aizskrējām uz viesu māju. Tā kā mans vārds nebija sarakstā,kurā viesi bija sadalīti pa guļvietām, nekas cits neatlika kā gulēt ar Alex :D It was really crazy,but very awsome! Mūs nāca modināt, lēja ar ūdeni, bet mums bija labāki plāni par celšanos un brokastu ēšanu. +/- visu svētdienu pavadījām kopā - tērgājām, braucām ar katamarānu,gulējām un dzērām ūdeni, jo tas bija dikti garšīgs :D 16os visi ārzemnieki brauca prom, bet Alex palika. It kā viņš teica,ka nejūtas īsti gatavs ceļam un baidās,ka pievems visu busiņu, bet man jau gribas ticēt,ka es biju iemesls,kāpēc viņš palika. Atbraucot mājās, gājām gulēt. Es tik ļoti vēlējos,lai viņš guļ ar mani, bet viņš izvēlējās palikt lejā, jo laikam saprata,ka tas nebūs īsti prāta darbs. No rīta piecēlos, nokāpu lejā un viņš vairs nebija. Man bija doma,ka viņš ar kko jau ir aizbraucis, nav atvadījies un es nezinu kāpēc tik ļoti to pārdzīvoju. Vēlāk es pamanīju,ka viņa mantas joprojām stāv un tad nomierinājos,ka viņš tepat kkur ir. Jā, viņš bija izgājis pastaigāties. Vēlāk patērgājām, pasauļojāmies, bet drīz viņš brauca prom. Iedeva man savu epastu, noskūpstīja uz atvadām un aizbrauca. No vienas puses skumīgi,ka tas tik ātri beidzās, jo man viņš patiešām patīk, bet no otras puses - tas bija skaisti un neviens jau nav teicis,ka viss ir beidzies :) Tā,kā pieņemu,ka viss būs :*
Take care,darling!

zivs vēro.

Laikam šie bija pirmie Jāņi,kuros tik daudz smējos. Sākot ar dažādu radību skatieniem,eeeeej diiiiirst un beidzot ar "nāk nakts,yo" un "la,la,la,la,la,la,la,la,la,la, lāāā" :D Paldies viņiem par to - diezgan neaizmirstams pasākums. šodien tāds nogurums, īsti nevar saprast vai kko vajag,kko uzrakstīt, kko pateikt? Laikam nav jau jēga. Tā nogurt var tikai no svētkiem.

es i beigts un šī pagalam.

man jebal skan skaļāk (gacho). ir tik fakin. labi laikam :D ai nu jā,jā,jā. Ir palicis tikai viens eksāmens. Anatomija. Jā,ir elle,Indija un vēl Varakļāni,bet nekas,nekas. Ir vēl 48h,lai iemācītos kko,tā kā būs bomba. Pārējie eksāmeni ir nolikti,arī mikrobi,kas man ir mīlzīgs prieks un lepnums. Tik daudz negulētu nakšu un izlietu sviedru. Būs labi, es zinu.
Un man kkas sāk bīdīties. Ar šo te. Tiku uzaicināta uz Jāņiem,bet tad jau redzēs. Neskriesim laikam pa priekšu un nesāksim iztēloties,cik skaisti bērni mums būs :D
Bija tik daudz,ko teikt, bet tagad skan Gustiņš un viņam nelikās,un viņam nelikās,zin,ka vēl ir kāds cits variants(:
Gustavs Krauja "Ja arī izrādītos". Gaiss ir tīrs kā tikko cepta maize, pavasarīga un salda tvan. Šobrīd jūtu - vairs nekādas raizes, kāju priekšā aizlikt nespēj man. Viss,ko daru, brīnumviegli sokas - tāds man bijis mūža brīdis rets. Šķiet,ka laime pati kritīs rokās, vieglums pats labi klēpī lec. Un pēc tik daudz nekonkrētiem gadiem, cenšos atkal spēkus kopā vākt. Bezdelīgas, sēdušās uz vadiem, gaida startu - lidojumu sākt. Un,ja beidzot arī izrādītos, ka tas viss ir pārejošs un māns, vēl arvien es pēc laimes dzītos, tā kā zivij pakaļ pelikāns.

pliki pupi!

Paliek labāk. Nū,pavisam nedaudz, bet man arī nedaudz ir daudz. 6dien/7dien biju mājās. Tur ir tik forši - es zinu,ka esmu kā bērns,kas nevar atvadīties no bērnības,mājām, mammas azotes un tēta sargājošā pleca. Man i pat prātā nenāk neko tādu darīt. Tās smaržas,garšas un aiii,es atkal gribu mājās. 1dien bija pēdējā prakses diena - atnācu uz kojām un biju galīgi slima. Šodien ir piektdiena,bet vēl joprojām deguns ciet. šodien noliku bioķīmiju uz 7. Pilnīgs vīīīī :)) Pasniedzēja laikam nepamanīja,ka man pēdējais uzdevums vispār nav :D
Šodien visi tā savādi uz mani skatās. Sāk jau šķist,ka man no pieres dūre sāk augt. Ja runājam par augšanu, pa nakti pamanīju,ka man sāk parādīties krūtis. Nopietni! Vairs nav uz iekšu iedobītes (es parasti guļot un skatoties tv,izmantoju par bļodiņām - sabēru popkornu vai semkas). Un ejot ir jaušama tāda kā cilāšanās, kā kustība, bet tas ir tā:"Ja nepateiktu - nepamanītu". Varbūt tāpēc lifta operators paskatījās uz mani un teica,ka mani nav pazinis. :D Es laikam aizeju ciet :D Divu stundu miegs un mācīšanās non-stopā nenāk par labu manam veselajam saprātam :D

dienas sāpe.

Nē, šeit nebūs raudulīgs ieraksts par mazajiem bērniņiem,kuri neredz, nedzird or smth, par nabaga Lembīti, kuru atkal apbižo, par to,ka Caines cigaretes palikušas dārgākas (es nesmēķēju, tikai intereses pēc sekoju līdz, kā dilst ne tikai pīpētāju plaušas, bet arī maciņa saturs). Tas būs par mani un pilnīgo absurdu.
Ir tik stulbi,ka tev zvana trīs nedēļas nogales mēneša laikā, aicina tevi ballēties, drāzties kā pundurtrusīšiem un pieliet acis kā kaimiņam Geņam, bet tu ņem un atsaki. Tu droši vien esi iepletis acis, veries ar pilnīgu apstulbumu ekrānā un lasi vārdus,kurus tu nekā, nu pilnīgi nekā nevari salīmēt kopā. Es arī tāda būtu,ja pati to nebūtu izdarījusi. TRĪSREIZ. Trīsreiz atteikt tam jaukajam, smaržīgajam, nenoliegšu - prasmīgajam un vispār visādi apburošam vīrietim. Kāda ir varbūtība, ka pienāks ceturtā reize,kad tikšu aicināta trakulībās? Un viss tikai tādēļ, ka man ir skola. Sasodītā skola. Jā,es esmu tik apzinīga,ka nevaru nodzert divas dienas, trešajā, kad jābūt skolā, neierasties un ceturtajā kārtot eksāmenu. Es tāda neesmu. Es patiešām gribu nolikt ļoooti veiksmīgi sesiju,lai saglabātu stipendiju, lai mamma priecīga un pati varu sist ar pakaviņu pa pleciņu un priekā purināt krēpītes. Ļoti vēlos! Bet reizēm uznāk tāda pagalam sūdīga sajūta,ka neesi redzējusi draudzeni nedēļu, vecākus divas nedēļas, parādi līdz ausīm, mati izskatās kā no gultas apakšas izvilkti, un vispār pē. Kā tad lai rod to prieka stīdziņu,kas vada cauri grūtībām? Kā lai nesajūk prātā? Un tad vēl tā prakse. Nejēdzības kalngals. Iespējams, ka man vēl pēc Jāņiem būs jāmācās,jo visu nepaspēsim līdz tam laikam savilkt kopā. Man bija ideālais plāniņš visu nolikt līdz svēkiem un tad atlaist tā pa ritīgo. Jā,kā tad! Sēdēšu pie ugunskura un deklamēšu mikrobus, ibio.Un kas būs pēc tam, kad viss būs nolikts? Dārzs jāravē, malka jāved, remonts, skrējieni un viss - it's the end of summer. Kad es varēšu sākt baudīt dzīvi? Tā pa īstam. Šie četri gadi laikam ir norakstīti. Bet kā būs, būs. Ir labiniekā, es zinu un jūtu.
Mums ir stress, bet,ja kas, mums ir zālītes. Tādas zālītes,ka ej tu nost!
And nice ass in the end, cause it doesn't even matter(:

rollin'

Šodien noliku pirmo eksāmenu un tagad neko nedaru.  Esmu pelnījusi gulšņāt un priecāties :)
Man ir dators. Jauks un sarkans. Lauris ir smieklīgs. Runcis tāds. Misters M. krīt uz nerva un Laura tāpat. Rīt braukšu mājās.vīīīī :)
Noskrējām pusmaratonu - rezultāts viduvējs, bet es ir lepna tik un tā.
Un zini kā? Viss būs :*

Lai, mazgājot, balti krekli atkal kļūtu viegli rozā, sekss,lai vienmēr ir vienā pozā![01.05.2011]

Nē, veiksmes taifūns, cunami, vilnis vai dajebkas tāds mani nav skāris. Man tik tā dziesma patīk. Gustavs nav sen dzirdēts,jo mans Mp3 palika mājās (skumīgsseja).
5diena bija fakina, cik vispār fakina var būt. Ar lauru bijām praksē un zini ko es no tā ieguvu? Tieši neko! Sapratu,ka tā ir vistīrākā laika izniekošana. Es uzskaitīšu, ko vērienīgu es paveicu: izlasīju Privāto dzīvi, palīdzēju atrisināt ntās krustvārdu mīklas, palīdzēju izdalīt brokastis/pusdienas, vadāju pacientus, uzpildīju ūdens pudeli, nomazgāju divus statīvus, sienas un skapīšus divās telpās, sienas vienā telpā, sarakstīju temperatūras un paēdu, bļad! Un to visu paveicu 10 stundās. Čakla,ne? Dirst gribas! Jutos tik morāli iztukšota un izbesījusies kā nekad. Rīt un parīt man no 8.00 līdz 23.00 šitā  jāčakarējas. Laime pilnīga! Kāds hokejs, skriešana, sekss vai šopings? Huiņa!
Mājās neaizbraucu. Vakar biju skriet ap dīķi un sapratu,ka tik īsi gabali nav domāti man.Vakarā cerēju,ka būs kāds, kas uzaicinās iet dzert vai skatīties hokeju,bet nekā. 5dien Misters M. atsūtīja uzaicinājumu uz pirti,bet tā kā nebraucu mājās, viņš saskuma,ka nebūs ņaukas. Nākamnedēļ iespējams kko sabīdīsim. Man jau gan ne pārāk gribas, bet tad jau redzēs. Ja piedāvās skatīties filmu, būšu spiesta beidzot noskūt kājas :D
Nākamnedēļ mājās braukšu noteikti, uz krekliem un hokeju iešu noteikti, bet vai 7dien skriešu, ļoti šaubos. But it's still possible.

Let's get retarded! [28.04.2011]

Viņa dzer kefīru, bet viņa ice cold beer. Viņa ēd šprotes, bet viņa - garneles. Viņa grauž semkas, bet viņa - dateles. Uzmini, kura no viņām esmu es :D Es jūtos labi, nu tik labi,ka sāku gaidīt drūmo periodu. Pff, kāds drūmums,ja ārā +20, viss zaļš, drīz arī ziedošs, pati ziedoša un fire with fire.Kaķi drāžas, dārgumiņ!
Lieldienas bija jaukas. 6dien karinājos un pīpēju pīpi,7dien karinājos un dzēru pirtiņā, 1dien braucu uz Rīgu, sēžot uz autobusa trepītēm, un domāju par to,ka nevajag domāt. VISS BŪS! Pašlaik ir sajūta,ka viss ir tik tuvu - ballītes, mīlestība, darbs, vasara, eksāmeni, laime, dārziņš (Lauris :D), suns utt. BŪS LABINIEKĀ! Bet pats jaukākais jau ir tas,ka mēs nezinām, kas notiks tālāk. Vismaz es nezinu. Lapsas stiprā īpašība ir nevis intuīcija vai pareģošanas spējas, bet vērība un izcila atmiņa. Lūdzu nejaukt šīs lietas.
Prakse ir sūds. Pavisam noteikti. Boring un no action. Čū? Mulķis! Nav nekādu ziņu, nav arī redzēts simts, pati ziņu nedodu un acīs nerādos. Nezinu kā būtu,ja satiktu, bet tagad šķiet,ka tas ir pārsāpēts, pārdzīvots, pārsmaidīts, pārkņudināts. Esmu augusi un sapratusi,ka viņš ir foršs, bet laikam ne man. Es laikam laiku jūtu. No satisfaction, you know? Skrējusi ar' sen neesmu, absintu un zāli vispār neesmu lietojusi. Nezinu vai rīt braukt mājs, vai iet skriet ap Māras dīķi, meklēt ballīšu biedrus un iet vakarā dzert. Un tad mācīties un gulšņāt? Mana neizlēmība noved pie tā,ka nezinu vai krāmēt somu :D Katrā ziņā, neatkarīgi no tā,ko izlemšu - būs real fun and cool, and so on, barbie!

Lielā diena!

Nē, manī tas neizsauc nekādu emociju, vienīgi es pilnīgi esmu bez balss. Nav nemaz smieklīgi. Es pat nezinu kā tā varēja gadīties, bet nu kā ir, tā ir.

Enjoy the silence,draudziņ ^-^

12.04.2011.

Vakar galīgi sapriecājos - rīt ir tikai 3diena, bet es jau varu doties mājās! Šodien es jau nedaudz vairāk māku noraksturot savu situāciju. Es it kā piedalos, bet neiesaistos. Apeju ar līkumu. Šodien, ejot pa Vecrīgu un ieskatoties skatlogos, redzu,ka,jā, mati taisni, gaita stalta, apģērbs ir ok, bet kaut kas trūkst. Smaids? Mirdzums acīs? Degsme!
Kaut kādā intervijā lasīju,ka,ja tev nav interesanti ar sevi,tad kāpēc,lai vīrietim būtu? Tas ir kā?Interesanti ar sevi sarunāties vai spēlēt ķērājus? Man ir interesanti,ja lasu grāmatu, dipselēju ar suni, vāru rīsus vai grābju lapas. It kā neviens cits cilvēks tur neiesaistās, bet tur es neesmu viena. Ir grāmatas autors ar savām domām, ir mans ūberforšais suns, ir grābeklis un rīsi un es nedomāju,ka esmu viena. Bet ir iespēja vispār būt pilnīgi vienam?
Brīvdienās mums sanāca saruna par izglītību. Māsa, kura mācās maģistrantūrā, teica,ka neredz jēgu un iespējams neturpinās mācīties, otra māsa ar bakalauru kabatā jau sen nemācās. Un mamma pēkšņi paziņo:"Ja tev nākamgad nebūs stipendija, tad būs jāiet prom no skolas!" Whaaaaat? Kāds sakars? Ja man nepiešķirs stipendiju, tad tas vispār nebūs bijis atkarīgs no manis, jo viņiem ir tiesības iedot stipendiju jaunajiem studentiem, nevis man. Mamma gan apgalvo,ka esmu stulba un nemācos, tikai viņa laikam ir aizmirsusi,ka esmu visgudrākais viņas bērns. Vai arī nav aizmirsusi un lolo lielākas cerības pret mani,kā pret jaunāko bērnu. Abas vecākās vidusskolā vai nu dzēra vai arī nespēja dabūt normālas sekmes. Bet,ja būs jāaiziet, tad aiziešu no mājām, meklēšu darbu, turpināšu mācīties, jo es nedomāju padoties, ibe :D
Bučiņš un eju skriet :) Nē, vēl kas. Ir jāmācās formulēt savas domas un  vēlmes. Ja saka "es gribu kaut ko foršu, bet īsti nezinu ko", tad tu dabūsi foršas formas mākoni un tu nevarēsi sūdzēties,ka tas nav forši. Tāpēc es saku:"Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" Pietiekami konkrēti?(:

Cilvēki vienmēr nokļūst īstajā laikā tur,kur tos tik tiešām gaida. (Paulu Koelju.)

Tikko izlasīju burvja piezīmes. Ļoti reliģiska un kaut kā.. pārāk reliģioza. Bet ja grāmatu var izlasīt divās dienās (nē,pat diena nepagāja,ja skaita stundas), tad tur kaut kas bija. Alalalalalalife is wonderful! Viss ir tik saprotams, tik sarežģīts un greizs. Neko nesaprotu. Vakar izlasīju horoskopā to,ko biju pirms pāris stundām biju teikusi pati sev: "Ir jāizdzīvo šis posms, tas padarīs mani stiprāku un ļaus kļūt pieaugušākai." Šis mēnesis ir bijis kā klusums pirms vētras. Liels klusums pirms lielas vētras. Labas, spēcīgas, satraucošas un pozitīvas prāta, gara un ķermeņa pacēluma vētras. Es, šķiet, esmu to pārstājusi gaidīt, jo zinu,ka tā nāk, tikai ar ļoti maziem solīšiem. Savu pēdējo mēnesi es varu salīdzināt ar kalnu ceļu. Ja visu laiku tas ir vedis augšā un lejā, no lejas atkal augšā, tad jau kādu laiku mans ceļš ved lejā un vēl lejāk, tad nedaudz augšā, bet, salīdzinot ar augšā, tas joprojām ir lejā. Konstanti dirsā. Bet es pieņemu savu stāvokli un klusēju. Es daudz klusēju. Klausos kā klusums spēj skanēt. Tagad nedzirdu klusumu, skan Star FM - foršas dziesmas, lietus līst, atgādina vasaru, smeldzi un veldzi. Jauki,jauki. Būs labiniekā- es zinu,jūtu un ticu.
Nav svarīgi tas vai tev pieder veikals vai banka, vai pirts, svarīgi - vai tev ir otra puse no sirds.
P.S. 11.04.2011

purpur

Tā  lūk man iet. IR kkā labāk, jo šodien neaizbraucu uz skolu, biju skriet un tā. Mācīties gan nevarēju,jo vnk zajebala :D
6dien biju skriet. Tas izvērtās jautrāk, nekā plānots. Man pieklīda suns un pavadīja mani līdz pašām mājām, jo nezināju no kurienes viņš ir. Tāds gudrs un mīļš, līdzīgs Reksim.Ar viņa (uzzināju, ka viņa vārds ir Antons) palīdzību sajutos labāk un nejutos vientuļi. Un tas kkā nostrādāja,jo vakarā man zvanīja Mr. K. un rakstīja Diego. Elle un Indija :D
Bet mikrobus es ienīstu un eju gulēt.

Ar šo es pielieku punktu  un ceru,ka visa Mikrobioloģijas katedra tiks izdezinficēta.

Virzamies uz priekšu caur darbu un kļūdām.

Viss notiek uz labu, vismaz tā mēs to jūtam.Tikko autobusā stāvēju blakus džekam, kurš klausījās PV.
Biju pie Zān's. Viņa ir forša un viņai ir draudziņš. Beidzot! Patiešām prieks par viņu un vēlu visu to labāko. Un Didī vispār jau kā sieva. Gaida savu jūrnieku mājās. Arī viņai novēlu foršu dzīvi. Manām abām meitenēm ir lielā laime - pavasaris un mīlestības(:
Kā man? Atkal (nē, joprojām) slikti. Šodien nopirku vitamīnus un glikozamīnu. Gan jau kļūs labāk. Mazais spring depression bubulis aizies un hihināmais nāks vietā. Bet pagaidām gribas nomirt (vai piedzerties). Jā, bet man pat nav ar ko piedzerties, jo abas manas draudzenes ir sapuišojušās (:D) un man nav ar ko iet ballēties. Būs jāsāk meklēt jauni ballīšu biedri. Bet, Johan, kā? Neviens cits nesapratīs to,ka man nav simts. Viņas abas arī tādas puslīdz ar putniem, tāpēc mums tā saskanēja. Nu vēl jau ir viens, kam ar smadzenēm tā pašvakāk, bet es beigšu par viņu domāt, runāt, rakstīt, jūsmot, jo, ja nav lemts, tad nav. Jaunajā gadā, kad Viņam tā puslīdz atzinos, Viņš teica,ka parasti pats pirmais sāk runāt par jūtām. Līdz šai dienai (jā,ir pagājuši trīs mēneši) un man nav ticis dots mājiens par to,ka tādu jūtu vispār būtu. Tad nu, draudziņ, tavs laiks ir beidzies. Šoreiz pa visam. Ļauj man dzīvot tālāk un būt laimīgai, sarunāts?
Es varu gaidīt kādu, kas nāks mani savaldīt.

bet tik un tā jau nesapratīs.

Tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu.
Joprojām ļoti,ļoti..

Katrs zin kā labāk vajag.

Man tā pa īstam nav ko teikt, ja nu vienīgi to,ka pati sev kaut kā nepatīku. Esmu palikusi par ņauduli. Un nevis par jauku mincīti, bet par čīkstuli. 6dien un 7dien noskatījos trīs romantiskās komedijas un visās raudāju. Es nekad (izņemot ļoooti retus gadījumus) neraudu filmās, kur  nu vēl komēdijās. Nu, Johan, kas tas ir? Kas ellē ar mani notiek? Sist vajag. Mani un man kādu. Skriet arī neaizgāju šodien/vakar, jo slinkums un salīdzinot ar dzimtajām ārēm, te ir fakin stulbi skriet.
And that's what you get when you let your heart win.
Nō, nō, nō. Es dzīvošu tālāk. Tā taču nevar sevi mocīt - jau gadu!Es nevaru, man besī, āāāā, zb. Manī notiek tāda plosīšanās. Pie kuiļiem pat tā nav. Domas jaucās, maisās kā saldējuma kokteilis blenderī, bet labāk nepaliek. Tikai sliktāk. Arvien neciešamāk un grūtāk. Viss jau būtu bijis daudz maz labi, ja Viņš būtu turpinājis mani ignorēt, izliktos,ka manis nav, bet, nē! Viņam vajadzēja paskatīties uz mani draugos un tad uzreiz ir tā sajūta,ka VARBŪT nav vienalga. Es atkal smilkstu. Cik var? Pietiek. Viss. Finitō. Esmu galīgi hepī, esmu forša, man viss izdodas, man ir laba āda, skaisti mati, mikrobioloģijā 7, visur citur arī viss bumbās un tā (es te cenšos nodarboties ar pozitīvo domāšanu :D ).
Es pievēršos fizioloģijai vai mikrobioloģijai, jo everything's fine(:

Trešdienas bilance.

Kā jau ļoti gudrs, apķērīgs un iznesīgs bērns (jā, labi), vakar anatomijā dabuju 8 (skatītāji šajā brīdī,ja mana dzīve būtu filma, lektu kājās no savām mīkstajām sēdvietām, skaļi gavilētu, aplaudētu un lielākie fanāti pat sajūsmā lauztu krēslus). Kā tev šķiet, tā bija augstākā atzīme? Nu kā tad!
Pēc tam, protams, iegriezos Olimpijā pēc dienišķās paprikas, tad galīgi hepī devos uz kojām, jo zināju,ka ar to diena ir galā, jo kā vienmēr nenotika klīniskā aprūpe. Nedaudz paskatījos mikrobus, lai šodien varētu samācīties. Tad gāju skriet. Kā jau konkrēts topogrāfiskais idioto aizskrēju ne tā,kā vajadzēja :D Bet galamērķi, Spici, sasniedzu(: Tā bija pirmā reize, kad biju veikalā "Spice Home" un uzreiz jau biju melnās treniņbiksēs ar divām baltām svītrām:D Nopirku izstādes biļeti un jozu atpakaļ. Tagad nedaudz kājeles sāp, bet tas mani neatturēs skriet arī šodien. Vakarā aizbraucu uz Vecrīgu, māsa uzdāvināja rozīti, sajutos forši, jo man patīk, ka dāvina ziedus bez iemesla. Gājām abas uz Maķīti, likvidējām neveselīgo pārtiku, pļāpājām un smējām. Šodienas pagaidu bilance - neaizbraucu uz bioķīmiju, paēdu un domāju sākt mācīties.
P.S. Vakar lasīju visos žurnālos horoskopus un vienā bija, kas mani aizķēra. Teksts apmēram tāds: "Negaidi,ka pats nokārtosies no sevis, tev jāmaina stratēģija - jāņem groži savās rokās, jāizrāda iniciatīva, jo tikai tad kkas notiks." Varbūt tiešām piezvanīt?
* Kaut būtu tā,ka uz priekšu lēnāk laiks ietu. Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, es pie tevis glābdamies skrietu.

Like I've never seen the sky before.

Ir labāk. Nedaudz, bet labāk, un tas jau ir daudz. Un labāk palika tieši mikrobioloģijā. Ironiski? Jā. Nu, labi, uzzinot,ka man ir DIVAS nesekmīgas atzīmes, es nelecu apkārt klasei, sparīgi vicinot rociņas un ar pārlaimīgu ģīmīti. Visu nosaka attieksme. Kapu tante man mierīgi (ieķērās manos matos, dauzīja galvu pret galdu un kliedza) paskaidroja kā un kad varu savus neglītos trijniekus pārlabot par kaut ko pieklājīgāku. Jā, es nojaušu, ka arī šodien neko sekmīgu nenopelnīju, bet es nejūtos kā neveiksminiece. Un es zinu,ka mani rīt anatomijā sagaida kas ļoti,ļoti labs un tāpēc esmu vēl iepriecinātāka. Un arī english šodien nebija neizturams. Pirms divām minūtēm man šķita,ka varētu paskriet, bet tagad atkal negribas. Labāk palasīšu par medulla spinalis vai barotnēm.
Un šodien man bija foršas pusdienas. Glazētas baranciņas (maximā uz atlaidi, bet es tās pirku, jo man tās garšo un sen nebija ēstas, nevis tāpēc,ka uz atlaidi), ananāsu sula un banāni (mm). Es tev kādreiz esmu teikusi, ka es mīlu banānus? Nē? Tā tiešām ir, un kā vēl ir! Mani pārņem mazā svētlaime, ēdot banānus. Tā garša ir tik neizsakāmi garšīga, tāda saldi forša, tie smaržo tāpat kā garšo, no tiem var labi paēst, tie izskatās pēc (perversais, ne jau pēc tā!) līkām saulītēm un tos var izmantot (perversais, ne jau tam!).. nē, tomēr es nevaru izdomāt nevienu procesu, izņemot TO. Kaut gan var izmantot kā auksto ieroci, pašaizsardzības nolūkos. Nē, nudien, tas ir viens varens auglis. Šī iemesla dēļ vien es apskaužu mūsu orangutānu brāļus. Viņi var ēst bananas, cik daudz vien vēlas. Es tikko notiesāju savu atlikušo pusdienu banānu and I feel so goood.
Kā būtu,ja es Viņam piezvanītu? Un teiktu, ka vēlos ar viņu (vai,ka vēlos viņu:D) rīt iet kaut kur skatīties hokeju un to,ka atteikumu nepieņemu. Kā būtu? Nepierasti, satraucoši un forši. Jā, bet nē. Manī nav tāds alko daudzums, lai kaut ko tādu izdarītu. Es apsolu - rīt,ja Viņu satikšu, tad gan es saņemšu rokās visu savu necilo gribasspēku, sapurināšu un speršu ārā. Nopietni. Bet, ja nesatikšu...tad droši vien turpināšu zīmēt sirsniņas un zvaigznītes, turpināšu dziedāt salkanas dziesmiņas un kā vienmēr centīšos sevi uzmudrināt ar stulbiem attaisnojumiem (liktenis bija lēmis savādāk, nāks cits, būs labi, bla bla), jo es jau tāpat zinu,ka būs labi. IR labi.Tikai tagad ir laiks sākt vai nu mācīties, vai rakstīt grāmatu par Didī un Cunami(:

Par mailītēm murdā.

Bet vakar balles tūrē opjat izdzēru jūru,jā. Bija tā,kā vēl nekad nebija bijis. Stāvēju gaitenī pie loga (oho - pirmo reizi gaitenī pie loga) un runāju pa telefonu, kad no apartamentiem iznāca Aivars. Viņš aicināja uz glāzi šampja un tā jau nebūtu es, ja nebūtu piekritusi. Ieeju istabiņā, bet kas tad tur? Brālis Latgalis :D un vēl suns Sisī, un vēl viens pavisam neslikts indivīds. Sēdējām četratā, malkojām šampanieti, klausījāmies "Mailītes", smējāmies un runājāmies par Kreņķi. Tā,manuprāt, bija pati labākā vakara daļa. Pie tās pieder arī suņa staidzināšana ("Izvedīsi Sisī ārā?" kas izklausījās pēc "Kur tev ir miskaste? Man vajag Huba - Bubu izmest. - ārā un pie viena vari manu suni izvest":D),  mīļošana un apbrīnošana, jo vienkārši mīlīga viņa bija. Tā sēžot, mums pievienojās Linda un Agnese, tad džeki. Arī Viņš. Sasveicinājāmies, bet viss pārējais - no emotion. Pēc tam ieradās kkādas kuces, man tur palika neomolīgi, tāpēc salasīju savas mantiņas (t.s. pudeles) un devos uz Didī apartamentiem. Vienīgais,kas uztraucās par manu promiešanu bija latgalietis. Forši kaut kā. Dzērām Didī kabinetā un tad devāmies dejot (vienīgā reize,kad biju zālē), bet labāk nebūtu nebūtu gājusi,jo Viņš ļoti aizrautīgi dancināja Alisi. Nav jau tā,ka nepatīk, vai ne? Pēc tam dzēru vēl , aizgāja meitenes, paliku tā kā viena un man sagribējās būt galīgi vienai. Aizgāju uz virtuvi, iesitu pa ledusskapi (manuprāt, bukte nepalika, bet roka ir zila), apsēdos uz palodzes un sēdēju. Ilgi. Līdz sāka līt asaras un vēlme doties prom bija gandrīz nepārvarama. Pēdējo reizi TĀ raudāju pirms pusotra gada Diego dēļ. Vēlāk mani atrada Cunami un nodeva Didī gādīgajās rokās. Pēc tam tās kuces izrāva sprostu ugunsdzēšamajam aparātam, viss bija ar kodīgiem putekļiem, pēc tam tie nosēdās un mēs to visu vācām (vairāk jau Didī, bet es stāvēju un labi izskatījos). Pa starpam sanāca Franču skūpsts ar Pavasari(: Vakara noslēgumā bija forši - atkal sāku dzert un Misters M. atsūtīja sms,ka viņš cerot, ka viņi neesot par skaļu. Atbildēju, ka man poh,jo es dzeru. Un tad sanāca tā (pilnīgi nejauši:D),ka gāju ar viņiem dzert. Kristapa joki ir ļoti līdzīgi Viņa jokiem (laikam tāpēc Viņš Kristapu tik ļoti mīl), mistera M. prātulas bija neciešamas, Pavasars kā vienmēr jauks un Eizītis atplīsa (neticami,ne?). Ap kādiem 6iem man apnika un gāju gulēt. Tas gan ir apbrīnojami - es un nepaliku ar kkādiem, kurus es nevēlos, lai pierādītu sev un arī Viņam (jo domāju,ka Kristaps nevarēs nepateikt), ka neesmu neuzticama, jo kaut kas tāds, ar mani notiek pirmo reizi. Tā ir elle! Bet forši anyway, jo man ļoti gribas ticēt,ka arī šīs nav beigas.
Pašā vakara sākumā Aivaram bija laba atklāsme: "Pirms gada, tepat ballē es uzzināju,ka Tiņģerē dzīvo tik skaistas meitenes". Skills nepazūd 
Labam vakaram, ļoti laba dziesma. Veltījums Kristapam.

ieraksts kā vienmēr tapis pāris dienas (precīzi 09.03) atpakaļ rokrakstā.

Vakar kkā forši bija. No rīta pamodos, iztaisnoju matus,lai radītu sev svētkus, iesmaržojos (jā, es to nedaru bieži, jo man smaržu nav. Ja vēlies mani redzēt smaržu mākonī ieskautu - lūdzu! Apdāvini mani ar jaunajām Escada smaržām(:), uzvilku kleitu un jutos kā īstens sievišķis. Pat uzvilku divus polsterētus krūšturus, lai vismaz Sieviešu dienā mani nesajauc ar noaugušu vīrieti. Diena izdevās, ja neņem vērā mikrobioloģiju, jo mums nebija angļu val. + saņēmu sveicienus pat no Granta :D vakarā ar Zān' braucām uz Vecrīgu. Sēdējām safari, dzērām pina colada bez lietussardziņa un ķiršiem, pēc tam Frančos paņēmām pa šotam, jautrā prātā apgājām apkārt Mildai un devāmies mājs. Arī misters K. mani apsveica un vēlējās piebiedroties, bet tā kā nedevu viņam ziņu, mēs netikāmies. Man negribējās. Viņš. Man tiešām viņu nevajag. Man nevienu nevajag..izņemot.. nu, tu jau zini... Vakarā atsūtīja man  sms sveicienu. Es atbildēju ļoti izsmeļoši, jo sanāca dusma. Pēc tam uznāca vēl lielāka dusma, jo varēju taču paturpināt saraksti, bet tad sāku uzjautrināties par Zanīti un nomierinājos. Pēc 10min atnāca sms. Tas, protams, lika smaidīt. Tikko runāju ar Didī un viņa teica,ka redzējusi viņu. Tātad viņš ir mājās, muļķis tāds :D

Šodien anatomijā bija kolokvijs, liekas,ka būs labais + biju paskriet, tagad tāds labs doch(:
P.S. Esmu mājās un skatos Mārtiņa Freimaņa piemiņas koncertu.Paldies, SWH!

Sievietīte.

Kāda viņa ir? Drausmīgi vienkārša vai vienkārši drausmīga.Cik cilvēku,tik viedokļu. Viņa ir veiksmīga. Jā,labi, viņa netika tajā studiju programmā,kurā gribēja, viņai nav veiksmīgas attiecības, bet laikam jau liktenis labāk zin, kā vajag un kā ne. Bet tomēr nevar teikt, ka viņai neveicas, ja visur (pat mikrobioloģiju <--vjak un pē) ir vismaz četri (pirkstigaisā). Vienmēr jau var vēlēties vairāk, bet liktenis jau laikam labāk zin kā vajag un kā nē (es sāku atkārtoties?). Tā meitene ir daudzpusīga - labi mācās, labi ballējas, labi skrien, māk uzturēt labus kontaktus, labi dejo, labi izskatās, labi dejo, labi dzīvo, labi....labi? Precīzi - viņa nav kaut kas izcils vai kaut kas vājš un apmirinošs. Viņa ir laba. Viduvēja. Reizēm tiek izdarīts kaut kas pilnīgi lieks un nevajadzīgs un tas viņas dzīves dienasgrāmatā( vai e-klasē, es jau īsti neko vairs no dzīves nesaprotu) ieliek 3,tad nāk atkal vecā,labā Fortūna (autoskola nē), kas palīdz īstenot ko grandiozu un tas atkal tiek novērtēts uz 9, vai pat 10. Bet kopā ņemot tas pats viduvēji sanāk. Bet varbūt labāk turēties pie nemainigām vērtībām - pie labi.
Kāda vēl viņa ir? Neciešama. Okarte reklamē,ka pasūtot Onedēļu (kāsītis? Uz nedēļu?) var runāt cik vēlies. Bet viņa ņem un izrunā tās 1000 minūtes 6ās dienās. Kas tur neciešams? Viņas runu plūdi. Klausīties viņai patīk cilvēkos, kuriem viņa neuzticās līdz aknām, bet pati uztic savu sāpi un prieku tiem dažiem,kurus viņa sauc par labākajiem draugiem un ģimeni. Kopskaitā 6 cilvēki. Jokus gan stāsta visiem bez izņēmuma, tur nekāda uzticība nav vajadzīga. Arī viņas dzēlības ir necieš, bet nav mas. Neizlēmība un minstināšanās (čurāšana no dzīves) tāpat. Let me think about her! Godīga! Pret sevi noteikti, pret pārējiem pēc situācijas. Viņa māk saudzēt. Ir egoiste, bet nav iedomīga, kā to domā cilvēki,kas nepazīst viņu. Tā ir maska viņas kompleksiem un nedrošībai. Pozitīva? Tas,jā. Reizēj jau spēks pazūd, smaids izgaist, tiek uzmesta emoseja, bet tad zemapziņa sāk stāstīt pasaku par mazo, centīgo vilcieniņu un VISS nostājas vecajās sliedēs. Viņa ir sulīga. Un salīga. Bet galvenais - viņa IR. Mīlestības, pašpārliecinātības un lepnuma pilnu Sieviešu dienu, dāmas!

Demoralizējošie čigāni.

 Uzliec šito, lai vari iejusties raksta noskaņā.
Sagribējās izpaust savu domu par mūsu melnākajiem Latvijas iedzīvotājiem jeb Sabiles pilsētas okupantiem, sauktiem arī par čigāniem jeb romiem.
Čigāņiem grūta dzīve,manuprāt. Lūk, pieci čigāņu dzīves stūrakmeņi.
1. Visu laiku jārunā valodā,kas sastāv no 50% latviešu/krievu/vēl visādu valodu sajaukuma + 50% no lačusingidžasā skaņām.
2. Jāvelk īpaši drausmīga paskata apģērbi, kā piemēram, džinsa svārki līdz zemei, par kuru eksistenci ja zinātu pats Levi Strauss, tad viņš rotētu kapā. Tam visam apakšā (ne tik ļoti apakšā,tu perversais suņa bērns!) zābaki vismaz līdz gūžai, ar kādiem Oskars filmā "Zvejnieka dēls" gāja lašus ķert, blūzes dažādos interesantos krāsu salikumos, džemperi tām pa virsu ar uzrakstiem Adihash, Nice u.c. Neaizmirsīsim par melnu ādas jaku (obligāti melna. Ja būs cits tonis, tad tu vairs neesi cienīgs klausīties brāļus Ričus), kas izskatās kā atņemta Renegāta - par lielu, pēc smēķiem un sviedriem dvakojošas, panēsātas štātītes. Tad vajag lakatu ap galvu un
3. daudz, nē ļooooti daudz maisiņus, kas piebāzti ar sazin ko. Man jau gan šķiet,ka tajā maisu štellē svarīgākais ir nevis tas,kas tajos maisos iekšā, bet gan tas, kas uzrakstīts uz maisiņa. Visaugstāk kotējas veikalu "Cento" un "Super Netto" iepirkumu turzas, bet, ja tu esi savā taborā  noslēpis maisiņus no tādiem veikaliem, kas vairs nepastāv ("Leader price", "Rema 2000") tu vari saukt sevi par Čigāņu dievu. Maximas ir daudz sadzimušas un tāpēc tas vairs nav stiļņo, bļe.
4. Ir jābūt lietas kursā par lombardu sortimentu un jāmāk tas papildināt, lai
5. nonstopā varētu dzīvot zem ētera un apkrauties ar toņņiem zelta.
Bet tagad pietiek gvelzt par romu tautības īpatņiem. Let's talk about me. Pēdējā laikā ir fakin sūdīgi. Pietrūkst. Un kā vēl. Bet es negribu, lai šis ir kārtējais smilkstošais ieraksts. Es tikai iedomājos, kāda būtu viņa reakcija, ja Viņš lasītu visu šo. Labāk neiedomāties :D
It's anatomy time, so purniņu gaisā un būs labinieks(:

And I wonder if I ever cross your mind.

It's a quarter after one, 

I'm a little drunk and I need you now.

And I don't know how I can do without,

I just need you now.

For me it happens all the time.^-^


 

Run, nigga, run!

Es aizmirsu pateikt- ja 4dien,kad skrēju, visi skatījās uz mani,tad vakar mani pat fočēja Skrēju gar māras dīķi un tur džeks ar meiteni fočēja pīles, džeks ieraudzīja mani un pateica tai meitenei kko, viņa pagriezās un nofočēja mani. Sajutos kā Parisa vai Sončika,kuras vajā paparaci. Es ritīgi sadusmojos, pieskrēju klāt, centos atņemt fotoaparātu, kas nebija viegli,jo tai blondīnei baigais spēks, tad sāku plēst viņu aiz pieaudzētajiem matiem, viņa man kost rokā, džeks ritīgi laimīgais lēkāja apkārt, sita plaukstiņas un bļāva: "Chicks fight!!" Tas novērsa tai cūkai uzmanību,es atņēmu fotoaparātu, nometu zemē izrautos matus, fočiku iemetu pīļu barā (tās laikam nodomāja,ka paika, un viss bars salidoja virsū), iepisu vēl tam idiotam,kas nevarēja beigt priecāties par maniem tehniskajiem sitieniem, un skrēju tālāk. Ceru,ka nākamreiz zinās kā fočēt nopietnus sportistus.
Nu labi,nē. Visa patiesība beidzās pie "viņa pagriezās un nofočēja mani" un "skrēju tālāk"

Vienā vārdā sakot esmu sagaidījusi siltāku laiku un tagad eju skriet. Ir forši,jā. Pirmajā dienā jutos tāda nedaudz confused and embarassed,jo īsti nezināju kur lai skrien. Mājās skrienot,es biju izmērījusi savu maršrutu un varēju skriet cik daudz man patīk, bet te īsti nesapratu,cik daudz līdz tam līkumam, cik līdz parkam un atpakaļ, jo man nav tāda ierīce kā soļu skaitītājs. Bet tad pār mani nāca apgaismība Rīgas kartes izskatā. Tur es uzzīmēju savu maršrutiņu, sanāca,ka skrienu apmēram 3,5km, kas ir ekvivalents manam mazajam māju maršrutiņam,  un sapriecājos par to. Garākais sapņu maršruts ir 8km, bet to pēc pāris nedēļām centīšos noskriet. Nevar jau sevi nodzīt pirmajā nedēļā. Paklau, tev nav aizķēries kāds lieks,labs un ejoš pulsometrs? Dikti liela vajadzība :)

Kurzemē osta āliņģus + have no pets or cigarettes + FAKtiski

Pagājušā nedēļa bija kkas fui un pē. 1dien bija anatomija + mikrobioloģija. Vakarā sanāca kkāds gaļaks un nevarēju piespiest sevi mācīties. 2dien bija bioķīmija, un tad mikrobioloģijā jāraksta mazais kd. Sēdēju un mācījos pirms tā, vispār nekas negāja pierītē, tāpēc devos meklēt Terēzi, lai smeltos atbalstu, bet ko es saņēmu? Pavedināšanu uz projām braukšanu. Tad nu paņēmām pēdu/nobastojām/aizlaidāmies un vienā vārdā sakot, nebijam uz mikrobiem + neaizbraucu uz angļu valodu, jo upurējos un mācījos anatomiju. Cik forši ir tas? Diezgan neforši, jo es 3dien anatomijā nezināju arteria carotis interna. Fui, nu! Pēc anatomijas atbraucu uz kojām,protams neko nedarīju, zvanīja Terēze, teica,lai turpinu neko nedarīt, jo nebūs klīniskā un es, kā jau paklausīga un tikla būtne būdama, darīju tā. Visu vakaru darīju šo un to neko, 4dien biju viena no tām spēcīgajām trijām meitenēm, kas apmeklēja bioķīmiju, pēc tam kojās mācījos fizioloģiju, bet neko prātīgu neiemācījos, tāpēc biju hepī,ka viņš 5dien uzdeva trīs jautājumus un neviens no tiem negadījās man(: Es pirmo reizi paliku kojās šajā nedēļas nogalē. Palikšanas mērķis bija mācīties bioķīmijas un mikrobioloģijas kolokvijiem, bet no tā visa izdevās tas,ka esmu labi atpūtusies un izskatos pēc maza,laimīga un pufīga ponija^-^
3dien bija Vīriešu diena un tad nu es apsveicu savu vīrieti. Tēti. Viņš bija ļoti laimīgs :) Un, protams, es nevarēju savaldīt savus trakojošos hormonus un pirkstus (tāpēc metos virsū pirmajam garāmgājējam un izdrā..khm...izjautāju viņu par ziedputekšņu ietekmi uz cilvēka organismu alkohola reibuma stāvoklī) un aiztekstoju Viņam apsveikumu. Es panācu to,ko gribēju. Viņš apsolījās mani neaizmirst 8.martā, bet es par visiem simts zinu,ka varēšu gaidīt līdz 2067. gadam to apsveikumu :D Ā, pag, saka jau,ka šitas ir pirmspēdējais gads, tad jau apsveikumu sagaidīšu....nekad? :D Neziņa ir ellīgi kaitinoša. Pirmo soli (arī otro un trešo),manuprāt, esmu spērusi, tagad atliek cerēt, ka viņš nesāks polkā lekt prom vai ar izklupieniem izvairīties no manis. Who knows? Not me. Bet vienu gan es zinu - nekas nav beidzies, steidzies, steidzies. Un zini,kas ir pats kaitinošākais šajā visā? Apkārtējo komentāri. Runāju ar didī (gandrīz katru dienu,jo man ir Ō nedēļa)par ballīti un viņa teica,ka Elīna bija prasījusi par mums (jā, nav tāda "mēs". Pagaidām.). Izskatoties,ka mēs esam ilgi kopā un,ka ļoti mīlīgi esam. Tas nepalīdz. Tas man vēl vairāk liek gribēt šķaidīt galvas un cirst durvis aiz netaisnības. Stulbi,nu. Bet es zinu,ka šis ir tikai pats sākums, viss labākais, foršākais un interesantākais mūs vēl sagaida, draudziņ(: Tu vari paturēt to auskaru,jo tas otrs,kas pie manis ir, izskatās drausmīgi. Es tādu vairs nelikšu.

Man kā topošajam mediķim tā neklātos teikt, bet 5to trolejbusu, virzienā Daugavas stadions - Klīniskā slimnīca, vajadzētu pārdēvēt par "kropļi". Ir divu veidu kropļi šajā maršrutā. Tie,kam tiešām ir veselības problēmas un kas pilnīgi noteikti brauks līdz pēdējai pieturai (morgam Slimnīcai) un tie, kas ir morālie kropļi. Stāsts par pirmajiem. Iedomājies, ka tikko esi nosēdējis anatomijas lekcijā, kurā stāsta par plexus un ganglion tādā tempā kā Useins Bolts ēd ķiršu/putukrējuma saldo un pusi lekciju tu esi skatījies  blakussēdētāja zibenzeļļa kladē, lai norakstītu, ko tikko ir teikusi pasniedzēja ("kolēgas" un "orginals" es dzirdu vienmēr), pirms lekcijas iespiedis aizmugurē sēdošā kolēģa kāju krēslā (es nezinu,kā man tas tik izveicīgi sanāca), tad savā nodabā satiekot māsu un dzirdot no tās,ka labi izskaties (kā vienmēr) aizdejot līdz pieturai, sagaidīt savu troļļuku un TAD, iekāpjot tajā, saproti,ka viens klepo, otrs cenšas saturēt izdalījumus no rokā esoša augoņa/karbunkuļa/furunkuļa (īsti nezinu,kas tieši tas bija, bet es paņēmu uztriepi, lai rīt to mikrobioloģijā iebāztu kapu tantei (pasniedzējai) degunā), lai tas neappludinātu trolejbusu, trešais sēž ar respiratoru,jo tas taču ir "Kropļu" maršruts un sazin ko no tiem pasažieriem var saķert, ceturtais vienkārši knapi elpo un tad ir jābaidās vai šis uz vietas neatliks karoti un tas nebūtu glīti,manuprāt (zini kā -  man jau tāds instinkts,ka roka automātiski sameklē kabatā(blakusstāvētāja) telefonu, uzspiež 112, nepārbaudot vai cietušais elpo, metos klāt lūpām un sāku mākslīgo ventilēšanu (nevar jau zināt, ko šis pirms pusstundas pie Zinas būs ēdis, mošk ķiplokus - tas piedod papildus intrigu - pirms ventilēšanas nekad nezini pēc kā tas garšos), tad kamēr atbrauc ātrie, laiks nočakarēts, visi nikni, pats neizgulējies..). Neaizmirsīsim vecās krodas ar saviem staiguļiem (izrādās to verķi tā sauc) vai diviem kruķiem, kas rambājas uz priekšu tik ātri,ka liekas ātrāk pienāks Ziemassvētki, nekā viņas būs tikušas līdz durvīm. Bet, lai jau tiek tas prieciņš visiem šiem braucēji, jo kas zin - varbūt tas ir viņu pēdējais brauciens, tāpēc es turpināšu būt tikpat iecietīga kā līdz šim,jo zinu,ka mūžīgi nevarēšu būt jauna un skaista, kādreiz pienāks diena,kad būšu tikai...būšu.
Pret otrās grupas kropļiem gan man nekad nebūs iecietība. Otrās grupas kropļus var sastapt ne tikai 5. maršruta trolejbusā. Tie ir morālie kropļi jeb vienkāršāk runājot krievi. Man šķiet,ka ir pietiekami daudz dzirdēts par viņiem un manu blogu ar tiem smerdeļiem pieķēpāt negribas, tāpēc pateikšu tikai pāris teikumus. 1. viņi nerespektē un neciena nevienu, izņemot Staļinu un Uzvaras parku, 2. viņi patiešām smird, spļaudās un ir neglīti 3. man ir viens ieteikums - чемодан, вокзал , рогина. 
Man ir galīgi maz laiks palicis, lai novīlētu nagus, atkārtotu mikrobioloģiju un varbūt pat paēstu. Tāpēc dzīvo prātīgi. Es arī centīšos(:
Un nobeigumam nedaudz retro pieskaņa ar patīkamām un siltām  sajūtām (mm)


Edit: šodien aizbraucu uz mikrobiem, uzrakstīju parādu, uz lekciju nepaliku, atbraucu uz kojām, sagaidīju,kad manā kontā ieripo stipendija, aizbraucu uz olimpiju,sapirku paiciņu, atbraucu atpakaļ, uztaisīju rīsus ar vistas filejas gabaliņiem,kas cepti kopā ar burkāniem (tie man vienmēr piedeg), papriku,krējumu un vegetu (mm)
Pirms tā visa es iegriezos piekoju veikalā Mego un centos nopirkt batoniņu Twix. No tā visa sanāca nekas, jo man pietrūka tieši viens santīms. Tad nolēmu pirkt Bounty. Paņēmu vienu, bet divi laikam centās ielekt man rokās, tas nesanāca un tie nokrita uz grīdas. Apsargs nedaudz pasmīnēja, es pacēlu un devos maksāt. Un tad pierādījās,ka mans otrais vārds nav Izveicība vai Veiklība,jo viss maka saturs (atlaižu un klientu kartes) izbira pa grīdu. Apsarga acīs nevarēja neredzēt neviltotu izsmieklu un ļaunumu. Bet es jau ļaunu prātu uz viņu neturu - es arī būtu neapmierināta ar dzīvi,ja būtu impotenta. Bet tas vēl nav viss. Es aizbraucu uz skolu STUNDU par ātru. Kko biju saputrojusies un nevis nokavēju,kā tas biežāk gadās, bet ierados par agru. 
Esmu forša un man istabiņā beidzot vāvere nesalst :)

sirds vietā spoguļbumba griežas.

Hei, dīdžej!Uzliksi šito? Šodien man ir tik ļoti labi. Nu ļoti,ļoti. Iemesls? Vakar bija manām meitenēm lielais 20. gadu kodiens. Uz dd tiku ar tanti un dzīvoklī pabeidzu saiņot dāvanas, kad, man par lielu pārsteigumu un neizpratni, telefona displejā iemirdzējās zvans no boldrika. Izrādījās,ka zvanītājs bija neviens cits kā Viņš. Mī šokā, es i beigts un šī pagalam :D Tika izteikts piedāvājums braukt uz kkādu pirti, bet tā kā man bija citi plāni, tad piedāvāju vēlāk pievienoties man. un pusvienos Viņš ar vēl trīs purniņiem bija klāt. Viss, kā vienmēr, sākās ar dejām, kas pārauga par krekla likšanu biksēs, šampja attaisīšanu un tukšošanu, skūpstiem, smaidiem, kodieniem, jokiem un, lai cik slimi tas neizklausītos, ar sejas laizīšanu :D cūkojāmies ar dipī mērcīti :D Beigas bija tādas aprautas, jo viņš man piedāvāja braukt uz pirti, es atteicos, viņi aizbrauca. Ai, bet pajāt! Bija forši. Šodien autobusā smaids līdz uzacīm un nabiņai :)
Bet ballīte kopumā bija ellīgi forša vairāku iemeslu dēļ. Ne tikai tāpēc,ka bija Viņš. Tur bija Didī, kas vien jau ir nenormāli labi, ar savām E meitenēm, kas ir nenormālīgi smieklīgi, viņas mamma, kas ir caurcaurēm forša,bija pat nierliņš, kuru laikam nebiju satikusi kopš izlaiduma, Mārcis un Lindas draudziņi, Lindai brālis, kam bija kauns par māsas izdarībām, tad vēl "ja tikai uz mani tu paskatītos", daudz dipī mērcītes ar dārzeņiem, banāni, rosols un šmīīīgāāā. Vot tādas ballītes man patīk (:
Esmu gulējusi tikai trīs stundas, tāpēc baidos,ka ir pienākusi piedziedājuma vieta un es došos, nē bet traukšos pie miera:*
P.S. Esmu tik ļoti piedūrusies Gustavo dziesmām. Tie teksti ir tik labi. Man ar tiem pietiks gadam - profila tekstus varēšu mainīt bieži. Par ko es runāju? Nu, piemēram, man ļoti patīk šis: "līdz beigām tikpat tālu kā no zvaigznēm līdz Teikai"'un šis: "Nu kurš tad nezin to,ka viņš ir optimists un viņam iet no rokas arī jobtvai - VISS", tad vēl viss veiksmes taifūns ("izprast šādu veiksmes taifūnu ir kā omai apgūt, teiksim iphonu", "lai mazgājot balti krekli, atkal kļūtu viegli rozā, sekss lai vienmēr ir vienā pozā" u.c.), arī "nē, nu naiss - viņam neesot svinamais" un "sēžu uz palodzes, čaloju ar minkām", un vēl daudzi, kas manās smadzeņu krokās nav iespiedušies tik dziļi, lai tagad varētu atreferēt.
P.P.S. "Bet diez vai Visumam uz to sacelsies"(Gustavo.)
P.P.P.S. Vakar uzrakstīju mesidžu Tenoram. Viņš ilgi neatbildēja, bet vēlāk, kad jau domāju par gulētiešanu, saņēmu ilgi gaidīto atbildi. Īsumā ---> ieie ir galīgi sapriecājusies(:
P.P.P.P.S. Man vajag iemīlēties! Endorfīnu un citu vielu ietekmē, kas izdalās, kad cilvēkam ir iemīlēšanās stadija, dod man tāāāādu enerģiju, ka esmu gatava darīt daudz un esmu spējīga izarīt daudz. Bet šīs vielas mani nav skārušas jau pusotru gadu, tāpēc nevaru pateikt, kā es reaģētu tagad. Varbūt tēlotu orangutānu?:D
Man pārāk fakini daudz jāmācās, bet nāk miegs un nevaru sakoncentrēt savu domu uz mācīšanās procesu. Redzi? Es jau rakstu kuro P.S., lai nebūtu jāmācās par spirohetām un aktinomīcēm. Mirsti, mikrobioloģija!
P.P.P.P.P.S.
NEKAD:
*nekutini mani
*nedejo ar citiem
*nedejo tāāā
*nekod man

Ko tad es drīkstu darīt? (:

Viskijs - izsaka vairāk vārdu kā rafaello.

Sēžu kojās, dzeru kapiju, bulkas gan nav, sēžu satinusies pledā, blakus guļ žurnāli "Ir" ar šķelmīgo Fredi uz vāka, slimais "Cosmopolitan", kuru lasu tikai tāpēc,ka māsa iedeva (pati tādu sekluma kalngalu neņemtu:D), "Lilit" - manuprāt, saturīgākais bābu žurnāls Latvijā, "Playboy" ir otrs labākais, bet vīriešus laikam par bābām nedrīkst saukt, bet reizēm šķiet, ka manī ir vairāk vīrišķības, džentelmeņa cienīgas uzvedības un drosmes, kā dažos labos testosterona pildītajos īpatņos.
 Atgriežoties laikā varu teikt, ka esmu dzērusi 5as nedēļas nogales no vietas, kas, manuprāt, ieņem pirmo vietu manā dzērājas karjerā ilguma ziņā (nepārproti - es nelielos). Nākamnedēļ būs 6tā, bet pēc tam gan nekādu ballīšu plānu man nav.Pagaidām.
5.02. bija Agates un tad nu nācās atzīmēt ar ūdenspīpi, salātiem, šampi un tērgāšanu. Sēžot un dzerot ar Zanīti nolēmām doties uz krūziņballīti - sarunāju naktsmājās, šoferi un devāmies lustēt. Lai ballīte būtu pavisam laba, bija vajadzīgs grādīgs stimulators. Piestājām tankā, bet tā kā bija 22:09 un mans purniņš nebija pazīstams, tad sūdi rallā palikām bez kārotā šampanieša, kas palika stāvot plauktā kā divi nosaluši naktstauriņi uz Čakmarijas ielas stūra ap 23:36 piektdienas vakarā. Aprobežojušās ar Orbit košļenēm un karstu kafiju, ar uzmestu lūpu gājām prom. Pēc tam bija doma zvanīt šnaikam, bet no dārtas uzzināju,ka viņš nav DD un tad ar vēl vairāk uzmestu lūpu devāmies uz dzīvokli. Dzīvoklī atradām tantes krājumos šampanieti "Bosca" un tika pieņemts lēmums to iztukšot, bet no rīta nolikt vietā citu. Iztaisnojušās un diezgan jautrā prātā devāmies iekarot vietējo ballētavu. Ārā lija, bet es ar savām kurpītēm diezgan veikli izlavierēju starp peļķēm. Tur paņēmām vēl pa diviem šotiem, sākām dejot, smiet un ālēties un bija tiiiik forši. Kad ieraudzīju,ka ir ieradies Misters M. no Tallinas ielas, sasmējos. Savu Tenoru nesagaidīju,jo arī viņš atradīs in capital city, bet es neskumu ne brīdi, jo Henrijs prata novērst domas ar dejošanu :) Mister M. visu vakaru pavadīja sēžot, dzerot aļākus un tērgājot, man veltot tikai čau un vienu saskandinājienu :)
Nedēļa pagāja kind a mierīgi. Eju uz savām jogām un pilatēm, ēdu salātus, cenšos mācīties, stāvu Narvesenā (Pjotram tas dikti patīk:D), vazājos pa veikaliem un tā. Kojās esmu ļoti maz, kas mani apmierina nu ļoti, jo šīs man nav nekādas mājas. 4dien visu dienu nosēdēju kojās,jo mācījos fizioloģiju. Kko jau samācījos, bet nezinu vai pasniedzēju mans sniegums apmierināja. 5dien braucu mājās ar Gati. Bija nenormāli saputināts un tāpēc viss notika ļoti lēni. Viņš prasīja Klāvam un Ilzītei vai viņi neprecēsies. Kad viņi pateica nē, tika izteikts piedāvājums man precēties ar viņu. Tas nebija kā klasisks bildinājums ar nomešanos uz ceļa un ar rokā izstieptu gredzenu samta kārbiņā, bet gan kā abpusēji izdevīgs piedāvājums. Aiz aprēķina, tā teikt. Uztaisītu pārāko piedzeršanos un izēšanos kāzās un nākamajā dienā pēc pohu izgulēšanas aizietu pie notāra un šķirtos kā draugi. Plāns ir labs, jā. Talsos tika nolemts braukt paārdīties ar bembi pa lidlauku, jo līdz autobusam bija stunda. Viss beidzās ar mašīnas stumšanu 40 minūšu garumā, nenormālā vējā un sniegputenī. Biju parsalusi un diezgan dusmīga:D Labi, ka vāvere vēl bija silta. Gatis nosprieda, ka es pie visa esmu vainīga, jo, kad braucām iekšā, es teicu,ka nestumšu viņu. Redz,ka stūmu gan :D
6dien bija mana hūda ballīte. Ap 21iem gājām pie Natašā - skatījāmies titāniku un dzērām. Pēc tam gājām uz ballīti. Madžens jau noriebās pirmajās minūtēs, jo laikam uzskatīja,ka esmu viņa īpašums. Nē, runčuk, es nekad neesmu bijusi un nebūšu tava. Uz ballītes beigām sēdēju viena, dzēru ūdeni un pienāca Diego. Sēdējām, tērgājām par Rodrigo, Montu, dzīvi un Freimani. Tik silti.
Šodien ar Dī, Jirgu un ķazi devos uz talsiem, kur pārsēdos pie gata un turpināju ceļu uz Rīgu. Caur jelgavu. Bija kind a romantic - ledus skulptūru festivālā atrasties ar klāvu un gati :D. Es nezinu vai tas bija nopietni domāts, bet no gata dzirdēju tekstus, kā "Ieviņa gan būtu forša draudzene - nenīd, atļauj pīpēt mašīnā utt" , tad bija teksts par to,ka jāatrod skaista un gudra meitene, kas pelnīs vismaz štuku un tad būtu forši un pēc dažām minūtēm tiku nosaukta par skaisto un gudro. Sagadīšanās? I don't think so:D Jā, tagad man jāmeklē cits šoferis, jo viņš savu LU pabeidz, tagad dzīvos Talsos, bet mēs tiksimies tad, kad viņam būs slimi bērni, es strādāšu bērnu slimnīcā un viņš bērneļus nodos manās gādīgajās rokās:D Mans skills nepazūd (kachok) Un vēl tika uzsvērts, ka ja mēs nekad nebūtu tikušies es 1. kārt nebūtu stūmusi mašīnu, 2kārt es nebūtu bijusi uz ledus skulptūrām un 3kart es neuzzinātu, ka viņi abi ir kļūdas :D
Šovakar sapratu,ka mani visvairāk pasaulē kaitina Taņa, bet par viņu negribu rakstīt.
Skan Robijs un nevaru saprast - iet uz dušu, lasīt žurnālus or smth?
ā, rīt ir visusvēto mīlētāju (drāzēju) diena. Kādi ir mani plāni? No rīta anatomija, tad kojas, tad pilātes un visbeidzot mikrobioloģijas lekcija. Un tad? Ja nesaņemšu nevienu kaisles pilnu uzaicinājumu mīlēties kailiem pie Mildas kājām vai pavadīt vakaru nedaudz romantiskāk par sēdēšanu kojās, tad slīkšu mikrobioloģijas un angļu valodas skavās (sex) Domāju,ka neslikts plāns.
Un šitik garš ieraksts sen nav bijis, ja vispār ir bijis. Aiiiii, es taču atkal pīpēju johaidī. ko misters K. teiks? :D Un vakar es pamēģināju elektronisko cigareti, bet pamēģināšana nesakitās, vai ne? Bet vispār man tas ir jābeidz. Ir taču jābūt gudrai, mundrai, veselīgai, sportiskai, smieklīgai, ar mēru dzerošai, nesmēķējošai un visādi citādi foršiņai,mcā, kura turas rāmjos, māk pateikt nē, bet turpina valdzināt un kaitināt vīriešu (iz)dzimumu. Tas, kas tika ierakstīts iekavās, nav jāuztver nopietni. Vai arī ir. Es esmu svari,tāpēc mūždien svārstos, bet tā jau parasti esmu izlēmīga. Vai arī neesmu :D Jirga man nopirka auskarus - viens ir "yes" un otrs "no"  - tik ļoti patīk, jo atbilst manai būtībai (:
Lāb' i'. es dodos izmazgāties un tad gulēt (hug). Dzīvo prātīgi un pasveicini mammu no manis (:

i'm fine bitch, fuck you too.

* Kārtējo reizi ieraksts tapa uz lapas, vismaz pirms nedēļas, bet tagad tas ir arī šeit.
Man i' lāb'! Rītīgi, ritīgi :) 28ajā aizbraucu pie didī. Gājām 4km uz veikalu un tad atpakaļ. Ap 22iem sākām taisīt vakariņas un runājām, runājām, runājām. Viņa izkratīja man savu sāpi, es viņai savējo un palika labāk. Aizbraucu pie viņas un jau pa dienu sākām likvidēt tēva krājumus. Dienas veikums bija apmēram 1,5l uz 4iem (kachok) :D Galvā deva ne pa jokam un viena no mums korķēja (tā nebiju es:D) un tad nu nācās negulēt visu nakti, jo kādam vajadzēja viņu vākt, bet es kā laba (nenormālīgi labiņa, jaukiņa, gādīga un vispār... neņem galvā (ņem mutē), bet lasi tālāk, jo tu jau tāpat zini, cik forša es esmu, vai ne?) draudzene paliku nomodā. No tās kandžas nepaliekot slikti - jā, es redzēju :D Nākamajā rītā es devos mājs ar daba autobusu. Smirdēja kā nārai kājstarpē - pēc zivīm, bet es tiku pa velti gandrīz līdz mājām. *Tagad skan "don't say you love me, don't say you need me" - man patīk.
7dien man jau bija jābrauc uz Rīgu, tāpēc cēlos ātri augšā un sāku kravāt mantiņas, pus16os braucu un, iekāpjot autobusā, sašokējos, jo viss bija pilns :o Slimie studenti atraduši īsto laiku, kad braukt uz skolu :D Vakarā aizbraucu pie kitijas uz narvesenu, papļāpāju, nopirku paiciņu un tā. 1dien sadabūju visus parakstus ieskaišu grāmatiņā, biju uz anatomiju un mikrobioloģiju un sāku pamazām atgūties pēc pusotra mēneša ilga gaļaka :D 2dien pamodos ar sms no Mistera K. (sauksim viņu tā, jo esmu sākusi cenzēt savus ierakstus) - ko es darīšot vakarā un tā. Vārds pa vārdam un sarunājām tikties pus22os pie Radisson blue. Saposos un devos ar 5to trolejbusu piedzīvojumos. Atnāk sms,ka viņš tikšot tikai 22os. Tad nu braucu līdz briāna ielas pieturai un devos uz Arēnu, jo tur mans draudziņš strādā. Ārā lija, man nebija lietussargs un jutos tāda nedaudz appista :D Pēc 22iem viņš bija klāt, viņš mani noskūpstīja un tad es sapratu,ka būs labs vakars. Un tā arī bija! Paņēmām taksi, aizbraucām līdz veikalam nr1, nopirkām divas pudeles vīna, tad devāmies uz viesnīcu. Es biju vairāk sapriecājusies par iespēju pabūt tādos apartamentos, nekā būt kopā ar viņu :D Istabiņa bija 23. stāvā ar TĀĀĀDU skatu pa logu, ka tirpiņas joprojām skrien pāri mugurai. Visa Rīga pie manām slaidajām (nu vēl jau ir tādas stampiņas, bet, kad nopietnāk sākšu skriet, tad gan būs glītas) kājām. Un arī viņš pie kājām (mm) Dzērām vīnu,tērgājām, skatījāmies Knight and day (jā, to pašu, kuru kopā ar misteru M. Tallinas ielā:D), tad sākām līmēt kolāžas un spēlēt šarādes un ap 3iem gājām gulēt. It was so romantic (mm) Vienīgais mīnuss bija tas,ka man bija slinkums iet uz jogu un negribējās celties un anatomiju, jo viņš, svimpis, palika guļot. Šodien vakarā viņš man zvanīja un prasīja vai nevēlos atkārtot. It kā jā - ar viņu kopā ir daudzreiz (vismaz sešreiz) foršāk nekā kopā ar divām rudām topošām ārstēm, bet no otras puses - es gribu izgulēties un man vajag atpūtu no viņa siltajām rokām un brūnajām acīm + viņš nedrīkst pierast pie manis, jo tas labi nebeigtos (:
Jauks viņš ir, jā, nudien. Bet... es nevaru nedomāt par Tenoru. Viņš nav kopā ar to mazo... khm.. vārdā nesaukšu, tas ir par visiem 200%, bet ko viņš domā, grib, sapņo and so on, to es zinu tikpat daudz kā termodinamikas likumus (tātad nezinu).
Un Sintija šķiet iemīlējusies, jo viņa hihina un forši kkā:)
Šitā dziesma tāda laba šodienas dziesma. Es eju gulēt un tu sasedz savu vāveri, lai neapsaldējies :D

но а мы считаем что это ахуйен.

Skan Gustavs, mati izmazgāti, mīksti, smaržīgi, tikai tāds pavēss. Vecie logi dara savu - pa šķirbām un spraugām (es zinu,ka tas ir viens un tas pats, soo ej nahuj) nāk vējš, aukstums, trokšņi un ,jā,  tie labumi ir kaitinoši. Tad nu esmu satinusies pledā, (tomēr rokas un deguns ir manāmi nosaluši) slinkums iet vārīt tēju, kaut gan zinu,ka tad būtu vēl siltāk. Kaut gan... šobrīd es salstu arī iekšēji, un tam tēja nepalīdzētu. Ai, stulbi kkā sanācis. VISS sanācis stulbi. Viņš laikam ir kopā ar savu draudzenīti, jo draugos viņam rakstīts "TU" (yeah, I know, ka šis ir kā pamatskolā: "Viņš man iesita-es viņam patīku") un viņai arī kkādi sirdi aizgrābjošie teksti. A man pajāt. Kā ir pajāt pa Jāņiem. Jā, man ir tāds mazais bēdīgais susliks saritinājies pakrūtē, bet tā jau saka, ja vienas durvis aizveroties, atveras nākamās. Es pieņemu,ka viņš ir manas aizvērtās durvis. Jā, nav jau teikts, ka aizvērtas durvis pēc tam nevarētu atvērt. Var, bet negrib. So, ņem savu mazo, neaptēsto draudzenīti un drāz, cik uziet - man pajāt, jo tu tāpat esi nenobriedis, diezgan sekls, vienmēr kōmā esoš bērns. Tici man, es varu dabūt simtdivsimt reižu  jaukāku, jautrāku un visādā citādā ziņā LABĀKU vīrieti par tevi. Pedōd, jo kopš šīs dienas tava vieta manās domās aizņems ļoti minimālu daļu, ja vispār aizņems. Es esmu atvērts, kad gribi tad nāc, kad gribi - ej prom. Jā, jā, jā. Un tagad skan tādas labas dziesmiņas un man ir pacēlies garastāvoklis. Rīt braucu pie Didī un būs tāds mmmm labs vakars, es zinu to, jo tā ir vienmēr, kad esam kopā. Likvidēsim tēva krājumus un būs tik silti & jauki, žēl tikai, ka Lauris nespēlēs hokeju pa tv, tad būtu vēl siltāk & jaukāk :D Vēl mazliet un es zināšu vairāk kā drīkst (mm) Jā, man ir labi. šodien noskatījos Ice Age un dienas citāts: "Izmiršanu varēsiet spēlēt vēlāk." Vot tā ir mana filma. Man nekad neapnīk skatīties. Cool, indeed (:
Tagad man ir doma iet gultā, siltumā, lasīt grāmatas par pašiedvesmas treniņu un kkā tā :)
Dzīve laikam tomēr ir skaista *
Ak jā, man arī šite tik ļooooooti patīk, ka nu jā, ļoti patīk :D Tas tev, mazā kuce ^-^
I hate that bitch so much,that If I had a gun with 2 bullets and I was in a room with Hitler, Bin Laden and her, I would shoot her twice AND It's not that I hate her. Let's say - if you were on fire and I had a water, I'd drink i. Jauku dzīvi un kaut tev sadzimtu bērni. TAGAD :D

un pirms mēs aizmigām, uz mūžu aizmigām.

Šorīt mani satricināja skumja ziņa. Jau tā vakara noslēgums bija bēdīgs un tad vēl šis, kkā nav labi. Mārtiņš Freimanis šonakt nomiris no gripas komplikācijām. Tas ir smagi. Aizdedzu šorīt svecīti, klausījos dziesmas, tagad skan prātā.. bērnības viena no mīļakajām grupām, dziesmām, balsīm, tieši viņš. Vieglas smiltis Tev, Mārtiņ. Tu esi un būsi, visa Liepāja un Latvija ar Tevi, mans draugs ^-^
Pēc mums vēl ilgi zeme skums:(

When everything seems like the movies

yeah you bleed just to know you're alive.
Kā man iet? Kā tik man neiet! Sūdīgi neiet, garlaicīgi neiet :D Ai, nu jā, karoč, pagājušajā nedēļā biju mājās, neko nedarīju, skatījos filmas, bija garlaicīgi un tā, bet tad 4dien aizbraucu uz Rīgu, aizgāju uz 1. palīdzību, izpotējos, nodevu grāmatas, aizbraucu uz Liepāju. 5dien piedzēros Fonteinā, 6dien chilojām mājās ar šo te, 7dien apmēram tāpat, tikai izvilkām savas tuklās pēcpuses uz 3km skrējienu (kachok) Kopš 8. augusta nebiju skrējusi (skrējieni uz pieturu, lai nenokavētu vai lai noķertu autobusu/trolejbusu neskaitās) vispār un tad nu man nākamajā dienā sāpēja viss :) 7dien arī bijām uz boulingu un man patika :) 1dien laikam bija gaļaks, jo neatceros,ko būtu darījusi, 2dien gaļaks 2 un biju uz jiu jitsu treniņu (nevis piedalīties, bet skatīties) un man sagribējās karatē tik ļoti, ka ļoti ļoti, jo kā jums zināms, pati gāju karatē 5 gadus. Nu un,ja nezināji, tad shame on you pa visu seju un tagad to zināsi :) šodien atbraucu mājās un biju skriet :) Vēl +3,6km manā šogada bagāžā.
Kā ar sajūtām? Nu tā pabāli. Es nemāku ietērpt savas sajūtas un domas vārdos tik veikli, kā tērpos ietērpjas Armani modeļi starplaikos starp izgājieniem Milānas modes nedēļā. Man tā kā pa viļņiem. Tad man ir ritīgais smejamais vai runājamais, ka visiem krītu uz nerva un pati hihinu un ņemos un tad ir tāds HDŠ - viss ir fui un pē un negribas redzēt, dzirdēt neko, bet tajā pašā laikā gribas to visu vēl vairāk. Vēl spilgtāk, izjustāk, niansētāk. Un tad es dzeru :D Nu labi, nē. Ai, nu bet zini ir tā,ka es šodien te neko prātīgu neuzrakstīšu. Vienīgais ir tas,ka man paliek nedaudz vieglāk redzot Viņu online. Es šodien sagriezos ar nazi. Nebija jauki, bet yeah, you bleed just to know you're alive.
Šodien es jūtos kā vāvers ieraksta sākumā - mīlīga un nosalusi :)

piezvaniet draudzenei Drosmei.

06.01. aizbraucu uz Rīgu, noliku psiholoģiju, aizbraucu savācu savu Mobilā reportiera maiku un braucu mājs.
08.01. gājām pie tantes uz dz.d. - čiliņā dzēru vīnu, sēdēju pie kamīna un tēloju ieinteresētu apkārtesošajās sarunās. Man sanāca.
09.01. - 11.01. neko nedarīju, atpūtos, skatījos filmas, sēdēju dr.lv (kāds brīnums) un so on.
12.01. - aizbraucu uz Rīgu, aizgāju uz klīnisko aprūpi, paklausījos par klizmām, vakarā aizbraucu pie Kitijas, nostāvēju Narvesenā 3 stundas, ritīgi vēlu aizbraucu mājās.
13.01. aizbraucu uz pirmo palīdzību, nogulēju kojās, vakarā aizbraucu uz Olimpiju. Taņa domā,ka man ir draugs.
14.01. aizbraucu uz filozofiju, ceru,ka noliku, aizbraucu uz kojām, palasīju, vēlāk posos uz hokeju. Aizbraucu uz Arēnu, skatījāmies hokeju, pēc tam paņēmām pa kapijai, aizbraucām uz manām kojām, paņēmām šmidziņu, aizbraucām uz Vecrīgu, aizgājām uz pelmeņiem ieturēties, tad dzērām visādos tumšos nostūros, staigājām pa klubiņiem, dancājām, ap 5.40 gājām ar savām izdancotām kājiņām uz mājiņām (nu labi - uz pieturu). Kojās biju ap 6iem, aizgāju gulēt, ap 8iem zvanīja Diego, ap 8.15 cēlos augšā un braucu uz auteni. Vakar visu dienu staigāju tāda pusmigusi, bet gulēt negāju,jo zināju,ka nevarēšu piecelties. Devos, nē, bet traucos pie miera ap 21iem,jo ritīgi acis lipa ciet. Krūziņos bija ballīte, bet tā kā Didī ir slimnīcā un es jau 5dien dzēru, tad uz šo ballīti nedevos. Parasti man neviens neprasa vai būšu, bet vakar paprasīja veseli divi :D
šodien arī neko jēdzīgu neesmu izdarījusi, bet kā i tā i. Varbūt nolādēšu kādu filmu un paskatīšos.
Es nedaudz ienīstu Tenoru, jo viņš aizņem pārāk daudz manu domu. Nepatīk man tā.
Rīt būs atkal jauna diena (:

smth

Krīt zvaigzne... iedomājies vēlēšanos!
Vēlos, lai krīt vēl viena.
Nevēlies tik daudz krītošu zvaigžņu. Visas zvaigznes nokritīs un mums vairs nebūs nekā, ko vēlēties.
 Krīt zvaigzne... iedomājies vēlēšanos!
Vēlos, lai krīt vēl viena.


ņem daļu no mana nekā. pārdalīsim uz pusēm mūsu nekā puses. šīs puses pasviedīsim gaisā, lai tās sadrumstalojas daudzos nekā putekļos. ieelposim šos putekļus un kļūsim nekas. kļūsim par nekā daļu. mūs sadalīs uz pusēm un pasviedīs gaisā. mēs kļūsim par putekļiem. kāds mūs ieelpos un mēs atkal būsim nekas.


P.S. Tauriņi vēderā un asaras acīs. A kas tad man - es šito daru for fun.

good luck, Chuck.

Sākšu ar to,ka Happy New year for everyone. Lai izdodas, ķirbīt! Jau nemanot ir pienācis 5.01. un tas nozīmē,ka šis ir pirmais ieraksts šajā gadā, tāpēc saturies, draudziņ!
31.ajā vecāki aizbrauca savā tripā un mēs uzņēmāmies visu atbildību par māju, kas bija some kind of fun. Bija pilnīgs chill - māja diezgan lielā haosā (spēj iztēloties skatu, kā izskatījās Hirosimā pēc atombumbas?), visi smaidīgi, laimīgi, dzēruši, paēduši (lasīt - pierijušies) un neviens ne par ko neuztraucas. Bija forši. Nudien. Jāatkārto kas tāds biežāk. Nu jā - pa dienu saposām māju svētkiem, gatavojām mielastu, vakarā saposām sevi un sākām svinēt. Līdz 24.00 pavadijām vakaru, skatoties Labvēlīgā tipa koncertu, pusnaktī gājām bliezt un vērot salūtu, vēlēt visādus labumus viens otram un pēc tam dzērām neiztrūkstošo Vecgada/Jaungada šampi. Pēc tam sākās mana vakara veiksmīgākā daļa. Braucām uz dd. Bija tik funny dejot kopā ar māsām un tā ālēties, ka pie blakus esošā galdiņa sēdošie locās smieklos. Dziesma I just had sex vēl joprojām norauj gabalu  no smadzenēm :D Ballīte iesākās diezgan so so - nebija tāda īsti laba kompānija, jo kompānijas VISPĀR nebija :D Nu labi - sēdēju pie galda un dzēru ar visiem pēc kārtas + dejoju ar kaut kādām "padauza pie loga, bet iekšā nenāk" tipa meitenēm, bet pagrieziena punkts bija dejošana ar visiem Dambergiem (iedomājies - viņi ir trīspadsmit), Emmmmmīls, Ansis un apliešanās ar šampi. Tā rezultātā devos uz tualeti likvidēt savas neveiklās rīcības sekas no rokām un - skat,skat - kas tad mums tur stāv? Viņš. Ballē bija tā, ka nekā. Viņš dejoja ar Alisi un Elīzu un dejoja tā,kā man patīk - ālējoties, un tas mani padarīja pilnīgi traku. Fui, šīs greizsirdības jūtas! Man nepatīk just kaut ko tādu, bet laikam savādāk nevar, ja esi TIK ļoti pieķēries kādam. Lai nu kā - visu turpmāko vakara daļu pavadīju ar viņu. Jā, bija labi, bet tomēr nepameta sajūta,ka viņš vēlētos būt kaut kur citur un ar mani ir tikai pieklājības dēļ (pims "un" vajag likt komatu? :D). Pēc ballītes mūsu ceļš veda uz garāžu,kur bija auksti un nemājīgi, bet es negribēju beigt savu ballīti. Ap 6iem nolēmu iet mājās, bet biju tikusi pie mazās skolas,kad sapratu - un,ja nu šī ir vienīgā un pareizā iespēja,kad visu vērst tā,kā es to vēlos? - un griezos atpakaļ,lai spertu soli pretī savai laimei. Aizgāju uz garāžu un teicu Viņam,ka vēlos parunāt un izvilku Viņu ārā. Pateicu,ka atbraucu, jo viņš man iepriekšējā ballītē teica,ka būtu jauki,ja es atbrauktu un vēl kaut ko bla,bla formā. Ap 7iem devāmies mājās un, kā par brīnumu, viņš piekrita iedzert ar mani tēju, kas tiešām nebija nekas vairāk par tējas dzeršanu, smiekliem un sarunām. Zini,kas man šķiet? Tas bija beigu sākums. Bet īsti jau nevar būt beigas,ja pat nav bijis sākums, ne tā? Tad iespējams tas bija 2 in1 - sākums un beigas. It's something strange. Bet viens nu ir skaidrs - es savu pirmo soli spēru,nākamais ir viņa rokās, jo es netaisos viņu vajāt, spīdzināt vai kā savādāk atbaidīt. Tagad es būšu noslēgta, nopietna un iespējams izmantošu iespēju,kad mani iekāro. Un neaizmirsti, maziņais, - mans auskars joprojām ir pie tevis.
01.01. skatījos Ērlu (kāds 1. janvāris, tāds būs viss gads :D ), centos neaizmigt. 02.01.sakārtojām māju, atbrauca vecāki, dzērām. 03.01. Biju uz Rīgu, iemācījos bioķīmiju, noliku bioķīmiju, atbraucu mājās. 04.01. bija saules aptumsums, ēdu un sāku mācīties psiholoģiju - īpaši labi nesanāca :D.
Bet tagad gan uzrakstīšu savu wishlistu '11, lai viss izdodas(:
1. Noturēt Vītola stipendiju un iegūt to uz nākamo gadu.
2.Nolikt abas sesijas ellīgi labi.
3. Mācīties, mācīties, mācīties, kā rezultātā tiks īstenoti divi iepriekšējie punkti.
4. Sapurināt sevi brīžos,kad nav spēks, kad negribis ir pārņēmis gribi un nevaris ir palicis 2010. gadā, šajā gadā ir tikai gribis un varis.
5. Lai abos semestros būtu tikpat un vēl labāks nodarbību/lekciju grafiks, kā tas bija iepriekšējā semestrī.
6. Ēst veselīgi!(Cepti kartupeļi ar kečupu un majonēzi nav veselīgi, Ieie!)
7. Novākt to riepiņu un ne visai glītos dibena/ cisku resnumiņus un NEUZRĪT tos atpakaļ.
8. Skriet, vingrot, lēkāt un vienā vārdā sakot nodarboties ar savu fiziskās formas uzlabošanu un noturēšanu.
9.Noskriet maratonu (vismaz gatavoties tam) un abus pusmaratonus.
10. Be smart and sexy!
11. Piebremzēt ar savu dzīvniecisko pusi un censties nebūt tik iekārojamai, kad tas man galīgi nav vajadzīgs.
12. Good luck, Chuck! (ellīgi laba filma, nudien)
13. Control yourself un beigt dzert tādos apjomos, kā līdz šim.
14. NEPĪPĒT!
15. Vairot mīlestību sevī un sev apkārt.
16. Nebūt naivai un darīt tikai to,kas man ir tiešām nepieciešams, ceļ manu labo slavu un kas palīdz manai izaugsmei, nevis degradācijai.
17. Taupīt naudu un nenotriekt to uiņās.
18. Vasarā atrast darbu un strādāt.
19. Palīdzēt mājās mammiņam un papiņam.
20. Nekrist uz nerviem un paturēt indīgās piezīmes pie sevis. Reizēm.
21.Vairot savu inteliģenci un interesantumu, darot neierastas lietas.
22. Kļūt spontānākai.
23. Nospraust robežas un nepārkāpt tās.
25. Iemācītes hero un vēl vairākas dziesmas spēlēt uz ģitāras.
26. Kopt sevi, nededzināt matus, neaiztikt seju ar rokām!
27. Domāt pozitīvi un smaidīt:)
28. Plānot savu laiku, lai pietiktu spēks, gribēšana un laiks.
29. Nenokārt purniņu.
30. Pārādīt pasaulei,kas ir 4F - Fun, Fearless, Female, Fridrihsone.
31. Dziedāt, dejot, jautroties:))
32. Braukt prātīgi ar mašīnu
33. IZAUGT!
34. Vēlos, lai Tenors man dziedātu un patiesībā vēlos Viņu visu, bet ja nenotiks tā kā gribētos, tad ai nu lai, jo ES MĪLU SEVI TIIIIIK ĻOTI(:
35. Asas, krāsainas, nebijušas emocijas.

Es zinu,ka šis gads būs ellīgi labs un krāsains un mīlestības,smieklu, bagātības pārbagāts. Un kādas ir tavas vēlēšanās?