Kaut kas atnāca vaļā. Kā es tā varēju visu šo laiku slēpties sevī tik dziļi? Pasaule jau pirms gadiem 4(vismaz) bija pelnījusi iepazīt mani tādu, kāda esmu tagad. Un tajā neslēpjas ne kripatiņa ironijas. Nopietni. Es apbrīnoju sevi. Ja tā padomā, tik forša esmu. Jā, to man saka daudzi, bet es visu šo laiku domāju, ka viņi mani tikai mierina. Man šķiet, ka tieši šobrīd, tieši tagad, šajā nanosekondē es jūtos pilnīga. pašpietiekama. un nebaidos teikt šo vārdu - laimīga.
ārā pavasaris. un arī galvā. beidzot (:
