pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

es drīkstu panīdēt?

Nu ja nē, tad es vienalga to darīšu.
Kaut kādi debīlie žurnāli (Cosmopolitain or smth ) stāsta,ka sievietēm jābūt skaistām, koptām, labsirdīgām, dodošām, maigām un blā blā visādi citādi jaukām būtnēm visu laiku jeb 24/7. How can I do that, ja man ir noberztas pēdas, uz kāju pirkstiem normālas tulznas,muskuļi sāp ne tikai kājās, bet arī vēderā un plecos, ir sliktā sejas un matu diena?Nē, nu tiešām KĀ?
Pastāstīšu par savu vakardienu. No rīta piecēlos ap 8iem, ap 10iem izbraucu uz Valmieru, jo bija jāskrien pusmaratons. Ap 15:30 izbraucām uz Rīgu. Sajūta bija vnk fakina, jo kājas sāpēja nu ļoti,ļoti + tulznas uz kājām. Ap 20iem biju pāedusi vakariņas pie draugiem un mani aizveda uz kojām. Pēc 21iem biju aizlīdusi uz dušu un atlīdusi atpakaļ. Piedod, bet man nebija spēks mazgāt savus ļoti biezos matus, likt uz sejas maskas un ķermeni skrubēt ar dažnedažādākajiem skrubīšiem. Vienīgais,ko man izdevās izdarīt, bija iztīrīt zobus, uzlikt sejas krēmu un ķermeņa krēmu. Bet no skaistuma man ir tik tālu šodien,kā no zvaigznēm līdz Teikai. Nejūtos skaista un arī neizskatos. Kaut gan neizskatos nekad tā. Mans draugs vienmēr mani uzrunā ar 'Hi, beautiful', bet es viņam neticu, jo es nejūtos skaista.Jā, saki man, ka man ir mazvērtības kompleksi, bet es tiešām neesmu skaista. Man pat mamma bērnībā nav teikusi,ka esmu skaista, jo viņa nekad neliekuļo un nemelo. Viņa saka tikai to,ko domā. Un te nu mēs varam izdarīt secinājumus. Iespējams, ka tieši tas,ka man neviens nav teicis,ka esmu skaista, ir iemesls, kāpēc es jūtos neglīta. Nē, neglīta es nejūtos, es nejūtos skaista. Spogulī skatoties, man nudien reizēm šķiet,ka izskatos labi un glīti, bet skatoties fotogrāfijās vai web kamerā, tad riebumā novēršos,jo nezinu,kur var piedzimt tik nesimetrisks cilvēks kā es. Šodien es tiešām visu laiku nīdu un tā kā velk uz raudienu un ir viena no retajām dienām, kad jūtos sasodīti slikti.
Arivederči amore, tev gan jauku dienu :)