tieši tik minūtes cilvēki nodarbojas ar seksu. pliku seksu, bez pieklājīgām sarunām, drēbju nostīvēšanas un saspīlētas priekšspēles. Un man šīs 11 minūtes sāk pietrūkt. ir pagājuši +/- 4 mēneši, kopš neesmu pavadījusi kaisles pilnu nakti. un tas sak nepatikt. ā, nē, es sadirsu, nevis sāk nepatikt, bet jau kādu laiku konkrēti nomāc. un tad nu ir pienācis laiks šo problēmu risināt.
stāsts būs par diviem indivīdiem, kas ir krustojuši manu dzīves ceļu un ir atstājuši neizdzēšamas pēdas tajā. sākšu ar otro. vecais, labais alejandro. bezgala gudrs, seksīgs un prasmīgs. viņa tuvumā es kļūstu pavisam pakļāvīga un..jā, laimīga. viņš patiešām māk kiss away my pain, kā to dara varonis enrique iglasias dziesmā hero. viņš iedveš ticību, ka viss būs kārtībā, un galu galā izrādās, ka arī viss ir kārtībā. ar viņu patiešām ir sajūta, ka VISS BŪS, bet reāli apzinoties esošo situāciju, es saprotu,ka diez vai šis stāsts turpināsies ilgi. bet es dzīvošu ar pozitīvu skatu nākotnē,jo zinu,ka viņš jau pēc mēneša atkal būs lv. un satraukties varēšu par saviem bērniem, kad man tie būs, tāpēc, lai tagad mamma uztraucas par mani :)) bet vai es viņu mīlu? vai tad es vispār zinu, kas ir mīlēt? man viņš patīk. ļoti patīk. es tiešām turu sevi grožos, lai neiemīlētos. nebūtu tad viegli ne man, ne viņam. bet ar katru reizi, kad viņu redzu, ir grūtāk šķirties. un katru reizi es ceru,ka ieraudzīšu viņu vismaz vēl reizi. un pēc tam es norobežojos - cenšos nerakstīt, nedomāt, nejust, lai neiemīlētos. jā, man viņš pietrūkst, bet man šķiet,ka es viņam ne tik ļoti. pēc 3 nedēļu klusēšanas, es neizturēju un uzrakstīju. man vajag komunikāciju, sarunas, saskarsmi. es nezinu, ko vajag viņam. man ir bail jautāt, kaut gan zinu,ka vajag. es virzīšu savu pozitīvo enerģiju uz viņu, lai viņam,man un mums viss izdodas :)
stāsts par pirmo. diego.. mana pirmā mīla, mans pirmais vīrietis. joprojām viņa klātbūtnē jūtos kā maza meitene - mulstu, sarkstu un nezinu ko teikt. viņš ir seksuāli pievilcīgs un, atzīšos, esmu par viņu fantazējusi. pēdējā mēneša laikā, viņš man ir atsūtījis daudz vairāk savas patiesās domas, nekā pēdējo 3 gadu laikā kopā. un tās sms ir tik patiesas, dziļas un intīmas. manuprāt, viņš beidzot sāk atklāt savu būtību, viņš izģērbjas kails manā priekšā. un es izjūtu patiesu žēlumu pret viņu - viņš raksta, ka mīl mani,ka viss notiek manis dēļ, bet es nespēju atbildēt ar to pašu. jā, es baidos. baidos no tā,ka es jūtu to pašu. es gribu tikai seksuāla rakstura izpriecas ar viņu, neko vairāk, bet vispirms man ir jānoskaidro, vai viņš tā būs ar mieru. es vēlos tās sasodītās 11 minūtes!
un lielākā atšķirība starp vīrieti nr1 un nr2 ir tā, ka nr2 man liek justies labi un mierīgi, bet vīrietim nr1 tā lieku justies es.
Bet es jau mīlu sevi tik ļoti, kā vienmēr. VISS BŪS :*
Rāda ziņas ar etiķeti Alejandro. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Alejandro. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2012. gada 29. maijs
pirmdiena, 2011. gada 28. novembris
in the morning i woke up and there was something's wrong and this "something's wrong"woke up too
es jūtu enerģijas jūru sevī. Nu tad beidzot! Jā, nu mēnesi te neesmu iegriezusies, bet mana pasaule gan ir turpinājusi griezties :) Ir gājis visādi,kā pa celmiem (Robertiem) un interesanti jau nu ļoti.
Pat nezinu kā lai raksturo to visu,kas starp mani un viņu notiek.Attiecības? Ja mēs uzskatām,ka attiecības ir A romantic or sexual involvement, tad sanāk,ka jā,mums ir attiecības. BET, ja mēs uzskatām tā,kā uzskatu es,ka attiecības ir kopīga vērtību sistēma, dzīves (vai vismaz tās daļas) pavadīšana kopā, regulāra kontaktēšanās (nē, nu arī nedēļā reizi ir regulāri,vai ne?) un satikšanās (ja godīgi grūti formulēt,kas vēl ir nepieciešams tām), tad nezinu vai man ir attiecības. Mēs kontaktējamies divas reizes nedēļā, tikušies esam divas reizes, plānojam trešo (bērnu) reizi, par viņa vērtību sistēmu zinu gandrīz neko. Kaut kad lasīju par to,ka viņš tevi no sirds mīl tad,ja 50% no sava brīvā laika pavada kopā ar tevi, 40 % no saviem ienākumiem viņš dala ar tevi un tu pazīsti 50% no viņa draugiem. Saprotu,ka viņš mani nemīl. Un vai tad ir par ko? Ir gan. Viņam patīk mans ķermenis,mani mati, es viņam liekos skaista. Dzirdi? Skaista! Mani neviens 20 gadu laikā nav nosaucis par skaistu. Pat mamma nē. Skumīgi,jā. Nē,nav skumīgi - beidzot es kādam liekos skaista un tas ir pavisam jauki,nevis skumīgi. Tā sarakste pēc mūsu tikšanās bija pavisam atklāta. Es nebaidos būt atklāta pret viņu,jo laikam zemapziņā saprotu,ka viņš ir nobriedis,nesmiesies par mani (vismaz atklāti) un iespējams viņš tāds arī ir pret mani. Bet ar viņu neko nevar zināt. Viņš man raksta lietas,kuras raksta tikai cilvēkam,kas patiešām kko nozīmē. Es tik ļoti vēlētos viņam pajautāt,bet es zinu,ka nevajag. Tagad ir tā viegli. Kā lasot Ziedoņa dzeju. Stulbi,bet mēs esam friends with benefits. Jā,es zinu arī kā tā filma beidzās,bet cerēt,ka tā tiešām notiks,ir muļķīgi.
Pirms pāris mēnešiem (aprīlī) teicu "Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" un voilā! dabūju un kā vēl. Plus viņš ir seksīgs kā elle, neatvairāms, saka lietas,kuras gribu dzirdēt un ir pilnīgs mans vēlmju atspoguļojums.Un, lai arī tā tas paliek,labi?
Satiku Tenoru. Redzēju un izbaudīju kā viņš dzied. Un atkal viss no sākuma. Un vienreiz es iedomājos,kas notiktu,ja man būtu jāizvēlas starp viņiem abiem. Mission impossible. Cerēsim,ka man nebūs jāizvēlas.
Tagad ir plkst 2:00 naktī un visa šodiena ir pavadīta netā,tāpēc sameklēšu skaistu bildi un will go chace the rabbit in the wonderland.
Ā,jā. Šodien atkal noskatījos The back-up plan un pamanīju,ka galvenais aktieris ir līdzīgs manam vīrietim. Jā,es nudien ceru,ka mums viss būs kā filmā un vispār viss būs :)
2:33 joprojām meklēju
nevaru pievienot 2:42
Mīlu,bučas
Pat nezinu kā lai raksturo to visu,kas starp mani un viņu notiek.Attiecības? Ja mēs uzskatām,ka attiecības ir A romantic or sexual involvement, tad sanāk,ka jā,mums ir attiecības. BET, ja mēs uzskatām tā,kā uzskatu es,ka attiecības ir kopīga vērtību sistēma, dzīves (vai vismaz tās daļas) pavadīšana kopā, regulāra kontaktēšanās (nē, nu arī nedēļā reizi ir regulāri,vai ne?) un satikšanās (ja godīgi grūti formulēt,kas vēl ir nepieciešams tām), tad nezinu vai man ir attiecības. Mēs kontaktējamies divas reizes nedēļā, tikušies esam divas reizes, plānojam trešo (bērnu) reizi, par viņa vērtību sistēmu zinu gandrīz neko. Kaut kad lasīju par to,ka viņš tevi no sirds mīl tad,ja 50% no sava brīvā laika pavada kopā ar tevi, 40 % no saviem ienākumiem viņš dala ar tevi un tu pazīsti 50% no viņa draugiem. Saprotu,ka viņš mani nemīl. Un vai tad ir par ko? Ir gan. Viņam patīk mans ķermenis,mani mati, es viņam liekos skaista. Dzirdi? Skaista! Mani neviens 20 gadu laikā nav nosaucis par skaistu. Pat mamma nē. Skumīgi,jā. Nē,nav skumīgi - beidzot es kādam liekos skaista un tas ir pavisam jauki,nevis skumīgi. Tā sarakste pēc mūsu tikšanās bija pavisam atklāta. Es nebaidos būt atklāta pret viņu,jo laikam zemapziņā saprotu,ka viņš ir nobriedis,nesmiesies par mani (vismaz atklāti) un iespējams viņš tāds arī ir pret mani. Bet ar viņu neko nevar zināt. Viņš man raksta lietas,kuras raksta tikai cilvēkam,kas patiešām kko nozīmē. Es tik ļoti vēlētos viņam pajautāt,bet es zinu,ka nevajag. Tagad ir tā viegli. Kā lasot Ziedoņa dzeju. Stulbi,bet mēs esam friends with benefits. Jā,es zinu arī kā tā filma beidzās,bet cerēt,ka tā tiešām notiks,ir muļķīgi.
Pirms pāris mēnešiem (aprīlī) teicu "Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" un voilā! dabūju un kā vēl. Plus viņš ir seksīgs kā elle, neatvairāms, saka lietas,kuras gribu dzirdēt un ir pilnīgs mans vēlmju atspoguļojums.Un, lai arī tā tas paliek,labi?
Satiku Tenoru. Redzēju un izbaudīju kā viņš dzied. Un atkal viss no sākuma. Un vienreiz es iedomājos,kas notiktu,ja man būtu jāizvēlas starp viņiem abiem. Mission impossible. Cerēsim,ka man nebūs jāizvēlas.
Tagad ir plkst 2:00 naktī un visa šodiena ir pavadīta netā,tāpēc sameklēšu skaistu bildi un will go chace the rabbit in the wonderland.
Ā,jā. Šodien atkal noskatījos The back-up plan un pamanīju,ka galvenais aktieris ir līdzīgs manam vīrietim. Jā,es nudien ceru,ka mums viss būs kā filmā un vispār viss būs :)
2:33 joprojām meklēju
nevaru pievienot 2:42
Mīlu,bučas
otrdiena, 2011. gada 5. jūlijs
genoveva.
Tagad gulšņāju Mazsalacā, pilnīgs atslābums un prieks par paveikto. Kāzas izdevās! Visiem bija prieks, īpaši jau jaunajam pārim un tas ir galvenais. 5dien bija tāāāāāāāda skriešana un steiga. Tik daudz vēl bija jāpaveic,ka visi no stresa sāka strīdēties :D Gulēt pa to nedēļu sanāca kkādas 5as stundas naktī. Sajūtas katrā ziņā bija labākas par sesijas negulētajām naktīm. 6dien no rīta bija jāaizbrauc uz Valmieru pakaļ grimētājai, pēc tam bija jāsaprintē dziesmu grāmatas un vēl viss kas. Tad sataisījos pati un kāzas sākās. Ceremonija bija ļoti skaista-apradājos arī es. Pēc tam visur kur braukājāmies un fīrējāmies. Tad braucu uz viesu māju, iztaisnoju vēlreiz matus,jo lietus dēļ tie nebija taisni un drīz ieradās arī jaunais pāris. Es sāku dzert neilgi pirms 24iem,jo manā galā sēdošie bija švaki dzērāji un nebija ar ko sadzert. Pēc tam aizgāju sēdēt pie jaunajiem radiem - dzērām šņabīti un tērgājām gan savā starpā, gan ar Kristianu. Spēlējām ellīgas spēles (no Genovevas vēl joprojām sāp kājas) un ālējāmies. Pēc 4iem,kad muzikanti beidza spēlēt, sākām dziedāt mēs.Stāvējām zem jaunlaulāto loga un aurojām :D Pēc tam Jānim ienāca ģeniāla doma galvā - naked swim. Tik dzērušiem cilvēkiem divreiz nav jāsaka. Jau stāvot zem loga, sāku runāties ar Alex. Viņu pamanīju jau vakara sākumā. Nemāku teikt kas tieši, bet kkas mistisks mani pievilka pie viņa. Kopā novilkām drēbes, kopā ielecām ūdenī, peldējāmies, kopā saģērbāmies un aizskrējām uz viesu māju. Tā kā mans vārds nebija sarakstā,kurā viesi bija sadalīti pa guļvietām, nekas cits neatlika kā gulēt ar Alex :D It was really crazy,but very awsome! Mūs nāca modināt, lēja ar ūdeni, bet mums bija labāki plāni par celšanos un brokastu ēšanu. +/- visu svētdienu pavadījām kopā - tērgājām, braucām ar katamarānu,gulējām un dzērām ūdeni, jo tas bija dikti garšīgs :D 16os visi ārzemnieki brauca prom, bet Alex palika. It kā viņš teica,ka nejūtas īsti gatavs ceļam un baidās,ka pievems visu busiņu, bet man jau gribas ticēt,ka es biju iemesls,kāpēc viņš palika. Atbraucot mājās, gājām gulēt. Es tik ļoti vēlējos,lai viņš guļ ar mani, bet viņš izvēlējās palikt lejā, jo laikam saprata,ka tas nebūs īsti prāta darbs. No rīta piecēlos, nokāpu lejā un viņš vairs nebija. Man bija doma,ka viņš ar kko jau ir aizbraucis, nav atvadījies un es nezinu kāpēc tik ļoti to pārdzīvoju. Vēlāk es pamanīju,ka viņa mantas joprojām stāv un tad nomierinājos,ka viņš tepat kkur ir. Jā, viņš bija izgājis pastaigāties. Vēlāk patērgājām, pasauļojāmies, bet drīz viņš brauca prom. Iedeva man savu epastu, noskūpstīja uz atvadām un aizbrauca. No vienas puses skumīgi,ka tas tik ātri beidzās, jo man viņš patiešām patīk, bet no otras puses - tas bija skaisti un neviens jau nav teicis,ka viss ir beidzies :) Tā,kā pieņemu,ka viss būs :*
Take care,darling!
Take care,darling!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
