with every heartbeat

Nu ja,nu ja. Ir mana dzimumdiena vēl pusstundu,bet ko es daru? Dzeru? Nē. Svinos un ālējos? Nē. Sēžu savā necilajā koju istabiņā, pasēdēju draugos, izdzēru rīta kafiju, kuru nepaspēju izdzert no rīta, salstu un nejūtos labi. Es jūtos nožēlojami. Biju ar savu foršo meiteni uz Safari iedzert pa kokteilītim. Viņa laikam man ir vienīgais prieka stariņš :)
Vajadzētu jau uztaisīt lielo rezumē par 20 nodzīvotajiem gadiem, bet sajuta,ka nav jēgas. Kam tad tas reāli interesē? Tiem dažiem cilvēkiem? Es, protams, to spēju novērtēt un cienu,mīlu un apbrīnoju viņus, bet.. bet,bet,bet. Un tā vienmēr. Nekad jau nav labi. Vajag vairāk un vairāk. Bet NAV labi. Es tiešām neesmu pelnījusi, lai man ir labi,esmu laimīga un apmierināta vismaz lielos vilcienos? Kāpēc man nepārtraukti ir sajūta,ka nekam neesmu derīga, neesmu gudra,kur nu vēl skaista? Laikam tam ir iemesls - es patiešām tāda esmu. Laikam ir pienācis pēdējais laiks apzināties.
This is your life, this is your time.  <-- jūtos tik miserable,ka raudu pie šīs dziesmas.
And it hurts with every heartbeat .

And I wonder if I ever cross your mind.

It's a quarter after one, 

I'm a little drunk and I need you now.

And I don't know how I can do without,

I just need you now.

For me it happens all the time.^-^


 

un pirms mēs aizmigām, uz mūžu aizmigām.

Šorīt mani satricināja skumja ziņa. Jau tā vakara noslēgums bija bēdīgs un tad vēl šis, kkā nav labi. Mārtiņš Freimanis šonakt nomiris no gripas komplikācijām. Tas ir smagi. Aizdedzu šorīt svecīti, klausījos dziesmas, tagad skan prātā.. bērnības viena no mīļakajām grupām, dziesmām, balsīm, tieši viņš. Vieglas smiltis Tev, Mārtiņ. Tu esi un būsi, visa Liepāja un Latvija ar Tevi, mans draugs ^-^
Pēc mums vēl ilgi zeme skums:(