Vēstule Tenoram.

Laikam visgrūtāk ir iesākt šo vēstuli. Skolā man mācīja, ka vēstule jāiesāk ar kaut ko jauku/laipnu/patīkamu un tad nu teikšu tā: paldies par visu,ko tu manā labā esi darījis, es to ļoti novērtēju.
Man horoskopā bija rakstīts, ka man jāpalaiž vaļā izdzīvotās un izdzisušās jūtas, un tad nu vēršos pie tevis ar šo atvadu vēstuli.
Es pat nezinu, kā tas viss sākās (varbūt ar 11.klases Ziemassvētku ballīti?), bet jutu,ka ar katru reizi, kad redzēju tevi, iepinos tevī arvien vairāk un vairāk. Ntās Krūziņballītes, parka ballītes, pirts ballītes un pils ballītes lika man justies īpašai. Un es tāda biju! Es staroju vienmēr, kad bijām kopā un vēl daudzas dienas pēc tam. Ja netici, pajautā manām meitenēm. Tu biji (un es nemaz nešaubos, ka tāds joprojām esi) burvīgs, smaidošs, dzīvespriecīgs, nebēdnīgs un jauks, mīļš un tāds cilvēks, kurā es pavisam viegli iemīlējos. Jā, es tevi mīlēju. Varbūt ne tā, kā Romeo mīlēja Džuljetu un Meistars Margaritu, bet tomēr. Tu laikam esi vienīgais cilvēks, kuru esmu mīlējusi tik ilgi. Un man pat ir aizdomas, ka joprojām nedaudz (vai arī nedaudz vairāk) tu esi manā sirdī. Bet es jūtu, ka mums nav lemts. Tā jau reizēm notiek,vai ne? Abi it kā grib, bet tajā pašā laikā kaut kas attur no tā visa. Bet tas nekas - dzīvosim, redzēsim, jutīsim, būsim.
Man gribas domāt, ka mums nekas nesanāca tāpēc, ka esam pārāk līdzīgi un ideāli, lai būtu kopā. Man ir teikuši vairāki cilvēki, ka nav redzējuši jaukāku pāri par mums abiem, un mēs pat nebijām pāris. Bail iedomāties, kā būtu,ja būtu.
Es tev novēlu visu to labāko, to ko tu novēli sev no visas sirds. Esi laimīgs un izstāsti savai meitenei to,ko tu jūti, un, ja viņa vēl nav tava meitene, bet tu gribi, lai viņa ir, TAD PASAKI VIŅAI TO.
Ar mīlestību, Ieva.

esi rāms - man ir plāns!

Pašai gan nedaudz šķiet, ka viss varētu neizdoties tik labi kā cerēts, bet tomēr plāns ir. 6dien atkal (kas nu kuram ir atkal. pēdējā reize, kad biju dd ballītē bija 01.01, tā kā labs laiks ir pagājis.) ir balle dd pilī. Un man ir plāns (tram ta ram tam tam <---fanfaras) nedzert. Labs,ne? Man tas ir tāāāāds challenge accepted, jo nebūs viegli, bet plusi tam būs daudz. Piemēram:
- varēšu braukt ar mašīnu prom/atpakaļ un nākamajā dienā justies labi, jo būšu izgulējusies
- nākamajā dienā jutīšos labi, jo nebūs poha
- man nevajag iedzert, lai būtu jautri (stāsts sekos)
- [the main reason] nebūs kārtējais vakars ar Tenoru. Jā, jā, tu jau noteikti smejies un saki, ka tas nu nav iespējams, bet es pierādīšu pretējo. Sev pierādīšu pretējo. Un arī viņam, jā. Es tā vairs  negribu, negribu un punkts. Un tiešām es šoreiz negribu likt komatu, jo tas nekam neder. Varbūt daudzpunktu, lai būtu maza cerība to visu turpināt,bet ne komatu, jo tad tas nozīmēs turpināt to pašu veco, labo teikumu, bet es gribu sākt jaunu. Ar LIELO burtu kā tas parasti notiek jaunu teikumu sākumā. Un manis pēc, lai šis teikums ir vienkārši nepaplašināts, kā piemēram: "EJ dirst!", bet tas vismaz būs vairāk kā nekas. Sirds par to visu ir pilna jau...hmm.. ~3 gadus. Un nu jau sāk smelties pāri un tāpēc sarīkosim jautrību, nedzersim, kaitināsim, bet nepadosimies viņa sasodīti lielajai varai.
Plāns varētu neizdoties vairāku iemeslu dēļ:
- man nedod mašīnu, tātad es varu dzert un to daru un plāns kaput
- es pat skaidrā padošos viņa varai
- viņš nebūs.
Bet, lai nu kā, (es atkārtošos kā vienmēr) man vienalga viss būs un es mīlu sevi tik ļooooti :)
Jau solīju, ka stāsts sekos, tad nu lūk.
Pagājušajā 6dienā bijām uz jauniešu dienu un izballējāmies kā trakas. Man šmidziņa nebija ne vienu brīdi, kaut gan šampi izdzērām padaudz. Bet kā tie puikas varēja skatīties (mmm) Ievī ir ponijā joprojām. Un man tas patīk tik ļoti, nu tik ļoti, ka ļotāk nevar :)

in the morning i woke up and there was something's wrong and this "something's wrong"woke up too

es jūtu enerģijas jūru sevī. Nu tad beidzot! Jā, nu mēnesi te neesmu iegriezusies, bet mana pasaule gan ir turpinājusi griezties :) Ir gājis visādi,kā pa celmiem (Robertiem) un interesanti jau nu ļoti.
Pat nezinu kā lai raksturo to visu,kas starp mani un viņu notiek.Attiecības? Ja mēs uzskatām,ka attiecības ir A romantic or sexual involvement, tad sanāk,ka jā,mums ir attiecības. BET, ja mēs uzskatām tā,kā uzskatu es,ka attiecības ir kopīga vērtību sistēma, dzīves (vai vismaz tās daļas) pavadīšana kopā, regulāra kontaktēšanās (nē, nu arī nedēļā reizi ir regulāri,vai ne?) un satikšanās (ja godīgi grūti formulēt,kas vēl ir nepieciešams tām), tad nezinu vai man ir attiecības. Mēs kontaktējamies divas reizes nedēļā, tikušies esam divas reizes, plānojam trešo (bērnu) reizi, par viņa vērtību sistēmu zinu gandrīz neko. Kaut kad lasīju par to,ka viņš tevi no sirds mīl tad,ja 50% no sava brīvā laika pavada kopā ar tevi, 40 % no saviem ienākumiem viņš dala ar tevi un tu pazīsti 50% no viņa draugiem. Saprotu,ka viņš mani nemīl. Un vai tad ir par ko? Ir gan. Viņam patīk mans ķermenis,mani mati, es viņam liekos skaista. Dzirdi? Skaista! Mani neviens 20 gadu laikā nav nosaucis par skaistu. Pat mamma nē. Skumīgi,jā. Nē,nav skumīgi - beidzot es kādam liekos skaista un tas ir pavisam jauki,nevis skumīgi. Tā sarakste pēc mūsu tikšanās bija pavisam atklāta. Es nebaidos būt atklāta pret viņu,jo laikam zemapziņā saprotu,ka viņš ir nobriedis,nesmiesies par mani (vismaz atklāti) un iespējams viņš tāds arī ir pret mani. Bet ar viņu neko nevar zināt. Viņš man raksta lietas,kuras raksta tikai cilvēkam,kas patiešām kko nozīmē. Es tik ļoti vēlētos viņam pajautāt,bet es zinu,ka nevajag. Tagad ir tā viegli. Kā lasot Ziedoņa dzeju. Stulbi,bet mēs esam friends with benefits. Jā,es zinu arī kā tā filma beidzās,bet cerēt,ka tā tiešām notiks,ir muļķīgi.
Pirms pāris mēnešiem (aprīlī) teicu "Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" un voilā! dabūju un kā vēl. Plus viņš ir seksīgs kā elle, neatvairāms, saka lietas,kuras gribu dzirdēt un ir pilnīgs mans vēlmju atspoguļojums.Un, lai arī tā tas paliek,labi?
Satiku Tenoru. Redzēju un izbaudīju kā viņš dzied. Un atkal viss no sākuma. Un vienreiz es iedomājos,kas notiktu,ja man būtu jāizvēlas starp viņiem abiem. Mission impossible. Cerēsim,ka man nebūs jāizvēlas.
Tagad ir plkst 2:00 naktī un visa šodiena ir pavadīta netā,tāpēc sameklēšu skaistu bildi un will go chace the rabbit in the wonderland.
Ā,jā. Šodien atkal noskatījos The back-up plan un pamanīju,ka galvenais aktieris ir līdzīgs manam vīrietim. Jā,es nudien ceru,ka mums viss būs kā filmā un vispār viss būs :)
2:33 joprojām meklēju
nevaru pievienot 2:42
Mīlu,bučas

es i beigts un šī pagalam.

man jebal skan skaļāk (gacho). ir tik fakin. labi laikam :D ai nu jā,jā,jā. Ir palicis tikai viens eksāmens. Anatomija. Jā,ir elle,Indija un vēl Varakļāni,bet nekas,nekas. Ir vēl 48h,lai iemācītos kko,tā kā būs bomba. Pārējie eksāmeni ir nolikti,arī mikrobi,kas man ir mīlzīgs prieks un lepnums. Tik daudz negulētu nakšu un izlietu sviedru. Būs labi, es zinu.
Un man kkas sāk bīdīties. Ar šo te. Tiku uzaicināta uz Jāņiem,bet tad jau redzēs. Neskriesim laikam pa priekšu un nesāksim iztēloties,cik skaisti bērni mums būs :D
Bija tik daudz,ko teikt, bet tagad skan Gustiņš un viņam nelikās,un viņam nelikās,zin,ka vēl ir kāds cits variants(:
Gustavs Krauja "Ja arī izrādītos". Gaiss ir tīrs kā tikko cepta maize, pavasarīga un salda tvan. Šobrīd jūtu - vairs nekādas raizes, kāju priekšā aizlikt nespēj man. Viss,ko daru, brīnumviegli sokas - tāds man bijis mūža brīdis rets. Šķiet,ka laime pati kritīs rokās, vieglums pats labi klēpī lec. Un pēc tik daudz nekonkrētiem gadiem, cenšos atkal spēkus kopā vākt. Bezdelīgas, sēdušās uz vadiem, gaida startu - lidojumu sākt. Un,ja beidzot arī izrādītos, ka tas viss ir pārejošs un māns, vēl arvien es pēc laimes dzītos, tā kā zivij pakaļ pelikāns.

bet tik un tā jau nesapratīs.

Tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu.
Joprojām ļoti,ļoti..

sirds vietā spoguļbumba griežas.

Hei, dīdžej!Uzliksi šito? Šodien man ir tik ļoti labi. Nu ļoti,ļoti. Iemesls? Vakar bija manām meitenēm lielais 20. gadu kodiens. Uz dd tiku ar tanti un dzīvoklī pabeidzu saiņot dāvanas, kad, man par lielu pārsteigumu un neizpratni, telefona displejā iemirdzējās zvans no boldrika. Izrādījās,ka zvanītājs bija neviens cits kā Viņš. Mī šokā, es i beigts un šī pagalam :D Tika izteikts piedāvājums braukt uz kkādu pirti, bet tā kā man bija citi plāni, tad piedāvāju vēlāk pievienoties man. un pusvienos Viņš ar vēl trīs purniņiem bija klāt. Viss, kā vienmēr, sākās ar dejām, kas pārauga par krekla likšanu biksēs, šampja attaisīšanu un tukšošanu, skūpstiem, smaidiem, kodieniem, jokiem un, lai cik slimi tas neizklausītos, ar sejas laizīšanu :D cūkojāmies ar dipī mērcīti :D Beigas bija tādas aprautas, jo viņš man piedāvāja braukt uz pirti, es atteicos, viņi aizbrauca. Ai, bet pajāt! Bija forši. Šodien autobusā smaids līdz uzacīm un nabiņai :)
Bet ballīte kopumā bija ellīgi forša vairāku iemeslu dēļ. Ne tikai tāpēc,ka bija Viņš. Tur bija Didī, kas vien jau ir nenormāli labi, ar savām E meitenēm, kas ir nenormālīgi smieklīgi, viņas mamma, kas ir caurcaurēm forša,bija pat nierliņš, kuru laikam nebiju satikusi kopš izlaiduma, Mārcis un Lindas draudziņi, Lindai brālis, kam bija kauns par māsas izdarībām, tad vēl "ja tikai uz mani tu paskatītos", daudz dipī mērcītes ar dārzeņiem, banāni, rosols un šmīīīgāāā. Vot tādas ballītes man patīk (:
Esmu gulējusi tikai trīs stundas, tāpēc baidos,ka ir pienākusi piedziedājuma vieta un es došos, nē bet traukšos pie miera:*
P.S. Esmu tik ļoti piedūrusies Gustavo dziesmām. Tie teksti ir tik labi. Man ar tiem pietiks gadam - profila tekstus varēšu mainīt bieži. Par ko es runāju? Nu, piemēram, man ļoti patīk šis: "līdz beigām tikpat tālu kā no zvaigznēm līdz Teikai"'un šis: "Nu kurš tad nezin to,ka viņš ir optimists un viņam iet no rokas arī jobtvai - VISS", tad vēl viss veiksmes taifūns ("izprast šādu veiksmes taifūnu ir kā omai apgūt, teiksim iphonu", "lai mazgājot balti krekli, atkal kļūtu viegli rozā, sekss lai vienmēr ir vienā pozā" u.c.), arī "nē, nu naiss - viņam neesot svinamais" un "sēžu uz palodzes, čaloju ar minkām", un vēl daudzi, kas manās smadzeņu krokās nav iespiedušies tik dziļi, lai tagad varētu atreferēt.
P.P.S. "Bet diez vai Visumam uz to sacelsies"(Gustavo.)
P.P.P.S. Vakar uzrakstīju mesidžu Tenoram. Viņš ilgi neatbildēja, bet vēlāk, kad jau domāju par gulētiešanu, saņēmu ilgi gaidīto atbildi. Īsumā ---> ieie ir galīgi sapriecājusies(:
P.P.P.P.S. Man vajag iemīlēties! Endorfīnu un citu vielu ietekmē, kas izdalās, kad cilvēkam ir iemīlēšanās stadija, dod man tāāāādu enerģiju, ka esmu gatava darīt daudz un esmu spējīga izarīt daudz. Bet šīs vielas mani nav skārušas jau pusotru gadu, tāpēc nevaru pateikt, kā es reaģētu tagad. Varbūt tēlotu orangutānu?:D
Man pārāk fakini daudz jāmācās, bet nāk miegs un nevaru sakoncentrēt savu domu uz mācīšanās procesu. Redzi? Es jau rakstu kuro P.S., lai nebūtu jāmācās par spirohetām un aktinomīcēm. Mirsti, mikrobioloģija!
P.P.P.P.P.S.
NEKAD:
*nekutini mani
*nedejo ar citiem
*nedejo tāāā
*nekod man

Ko tad es drīkstu darīt? (:

viņi dejoja vienu vasaru.

Gribas dejot. Izdejot savas šaubas un iegūt to burvību, kas rodas divu cilvēku gurnu kustībās, divu cilvēku acīs, kas neatlaidīgi vēro deju partneri un aizveras, lai ilgāk atcerētos šo neatkārtojamo mirkli. Deja ir vislieliskākais veids, kā iepazīt otru cilvēku, kā uzticēties un ļauties. Un rokas, kas glāsta muguru, dejas laikā ir vispatīkamākais, kas notiek. No sākuma rokas stingri turas uz muguras, tikai pirksti maigi spēlējas ar matiem. Tad rokas lēni no muguras vidusdaļas noslīd zemāk un tās pievelk mani klāt pie viņa siltā ķermeņa... "Lai tevi mazliet pārsteigtu, es pievilku sev klāt, un elpu ievilku, lai skūpsts būtu ilgs." Bet tas viss notiek tik nepiespiesti. Smiekli, dziedāšana, skūpsti, mazie jociņi un atkal skūpsti. Man viņu vajag. Esmu iztēlojusies kā tas būtu, tas būtu ŠIIIIITIK forši, jauki, vajadzīgi mums abiem. Kā divi kalni pretī stāvam, bet kādam taču jāsper pirmais solis. Vai ne? Es vēlos, lai man pietiktu drosmes spert šo soli. Šodien viņš runāja ar robiņu, es gāju garām un viņš skatījās uz mani. Man patīk viņa bēdīginopietnais skatiens, kurā var nolasīt, ka viņam neesmu pie kājas. Un viņš bieži skatās. Es jau arī. Tā kā tāda jauna meitene. Vēlos dejot vienu vasaru. Un pēc tam? Prasa kam tad bij' jābūt pēc tam.