trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

es i beigts un šī pagalam.

man jebal skan skaļāk (gacho). ir tik fakin. labi laikam :D ai nu jā,jā,jā. Ir palicis tikai viens eksāmens. Anatomija. Jā,ir elle,Indija un vēl Varakļāni,bet nekas,nekas. Ir vēl 48h,lai iemācītos kko,tā kā būs bomba. Pārējie eksāmeni ir nolikti,arī mikrobi,kas man ir mīlzīgs prieks un lepnums. Tik daudz negulētu nakšu un izlietu sviedru. Būs labi, es zinu.
Un man kkas sāk bīdīties. Ar šo te. Tiku uzaicināta uz Jāņiem,bet tad jau redzēs. Neskriesim laikam pa priekšu un nesāksim iztēloties,cik skaisti bērni mums būs :D
Bija tik daudz,ko teikt, bet tagad skan Gustiņš un viņam nelikās,un viņam nelikās,zin,ka vēl ir kāds cits variants(:
Gustavs Krauja "Ja arī izrādītos". Gaiss ir tīrs kā tikko cepta maize, pavasarīga un salda tvan. Šobrīd jūtu - vairs nekādas raizes, kāju priekšā aizlikt nespēj man. Viss,ko daru, brīnumviegli sokas - tāds man bijis mūža brīdis rets. Šķiet,ka laime pati kritīs rokās, vieglums pats labi klēpī lec. Un pēc tik daudz nekonkrētiem gadiem, cenšos atkal spēkus kopā vākt. Bezdelīgas, sēdušās uz vadiem, gaida startu - lidojumu sākt. Un,ja beidzot arī izrādītos, ka tas viss ir pārejošs un māns, vēl arvien es pēc laimes dzītos, tā kā zivij pakaļ pelikāns.