Es klausos tās happy dziesmiņas tagad un sāku lēnām gruzīties, kaut gan zinu,ka tā nevajag darīt. Man negribas to fakino skolu un kojas, man gribas palikt tepat un maziņai, kad mamma taisa garšīgas vakariņas un svarīgākais pienākums ir sanest malku vai darīt kko tikpat nenozīmīgu. Jā, es zinu,ka pēdējais laiks pierast pie domas,ka bērni izaug (iedomājies, Jirgiņam šogad paliek 30!!!). Nav viegli. Un ir palikušas tikai divas dienas, kuras tāpat nepavadīšu mājās - rīt pirts, 6dien sporta svētki. Jāsaka "Adios, bērnība!" un jākļūst par pieaugušu cilvēku. Divas nesavienojamas lietas - es un pieaudzis, vai ne? Gribas nokrist ceļos un prasīt debesīm: "Why?" un tās pavērsies un atbildēs: "You know why." - tā kā What happens in vegas filmā, lūk šeit ---> http://www.youtube.com/watch?v=cPJAEbOe5kU&feature=player_embedded
Bet tagad man ir jāpabeidz skatīties filma Yes men un jāprasa dzīvei nevis why, bet why not? (gun)
See the difference. Nekas nav tā, kā izskatās sākumā. Arī es nē.
