trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

When everything seems like the movies


yeah you bleed just to know you're alive.
Kā man iet? Kā tik man neiet! Sūdīgi neiet, garlaicīgi neiet :D Ai, nu jā, karoč, pagājušajā nedēļā biju mājās, neko nedarīju, skatījos filmas, bija garlaicīgi un tā, bet tad 4dien aizbraucu uz Rīgu, aizgāju uz 1. palīdzību, izpotējos, nodevu grāmatas, aizbraucu uz Liepāju. 5dien piedzēros Fonteinā, 6dien chilojām mājās ar šo te, 7dien apmēram tāpat, tikai izvilkām savas tuklās pēcpuses uz 3km skrējienu (kachok) Kopš 8. augusta nebiju skrējusi (skrējieni uz pieturu, lai nenokavētu vai lai noķertu autobusu/trolejbusu neskaitās) vispār un tad nu man nākamajā dienā sāpēja viss :) 7dien arī bijām uz boulingu un man patika :) 1dien laikam bija gaļaks, jo neatceros,ko būtu darījusi, 2dien gaļaks 2 un biju uz jiu jitsu treniņu (nevis piedalīties, bet skatīties) un man sagribējās karatē tik ļoti, ka ļoti ļoti, jo kā jums zināms, pati gāju karatē 5 gadus. Nu un,ja nezināji, tad shame on you pa visu seju un tagad to zināsi :) šodien atbraucu mājās un biju skriet :) Vēl +3,6km manā šogada bagāžā.
Kā ar sajūtām? Nu tā pabāli. Es nemāku ietērpt savas sajūtas un domas vārdos tik veikli, kā tērpos ietērpjas Armani modeļi starplaikos starp izgājieniem Milānas modes nedēļā. Man tā kā pa viļņiem. Tad man ir ritīgais smejamais vai runājamais, ka visiem krītu uz nerva un pati hihinu un ņemos un tad ir tāds HDŠ - viss ir fui un pē un negribas redzēt, dzirdēt neko, bet tajā pašā laikā gribas to visu vēl vairāk. Vēl spilgtāk, izjustāk, niansētāk. Un tad es dzeru :D Nu labi, nē. Ai, nu bet zini ir tā,ka es šodien te neko prātīgu neuzrakstīšu. Vienīgais ir tas,ka man paliek nedaudz vieglāk redzot Viņu online. Es šodien sagriezos ar nazi. Nebija jauki, bet yeah, you bleed just to know you're alive.
Šodien es jūtos kā vāvers ieraksta sākumā - mīlīga un nosalusi :)