otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

un viņa atkal drāzās ar mani uz trepēm.

Dzeru citronlaimūdeni un apceru dzīvi. Patīkams rūgtums paliek uz mēles un lūpām un jūtu,ka sajūtas manī nebūt nav rimušas. Es kūsāju no enerģijas,pozitīvām emocijām un prieka. Ir tik labi un mierīgi,ka šķiet laiks pat ir apstājies, visi dara tā, kā to vajag man, visa pasaule ir sadevusies rokās un kaut ko tur dara pēc Koelju domām :D Es nezinu cik ilgi tas tā vēl turpināsies, bet pašlaik es to konkrēti izbaudu. Ir puslīdz normāla seja, nesašķelti mati, brūnums kkāds uz bodija un tā. Bet iekšā ir pilnīgs miers, prieks, laime, pašpārliecinātība un apziņa,ka ir tik labi,cik vispār labi var labi būt. Nē,protams, vienmēr var labāk, bet man pašlaik ir sajūta,ka šis ir mans brīdis, mana vasara, mana mīlestība un manas sajūtas maksimums. Negribu neko mainīt, vismaz pagaidām.
Mana vasara ir pagalam piepildīta. Sākumā bija skola, tad Ventspils pusmaratons, tad Jāņi, tad kāzas, tad pie Didī, tad Liepājas pusmaratons, Summer sound un vēl vairāk par mēnesi ir vasara. Pat bail iedomāties,cik jaudīgi tas būs :)
German guy arī tāds interesants. Viņš teica,ka brauks uz Latviju. Negribas jau pārlieku sacerēties, bet ja viņš patiešām atbrauks...es būšu beigta un šī pagalam :)
Man ir labi,man ir labi tā (: