the roof is on fire.

Kaut kā pavisam muļķigi. Absolūta nespēja definēt domas un jūtas.Cik ļoti visu var izmainīt viena nakts. Pēkšņi gribas kļūt labākai, jaukākai un tīrākai. Un viss,kā vienmēr, sākas ar sarunām, smiekliem, tie pāraug dejās, pieskārienos, skūpstos un nekontrolējamās sajūtās,kuras rada miljoniem, miljardiem tauriņu, kas ieperinājušies vēderā, sirdī un prātā. Es labprāt noindētu tos nelietīgos tauriņus vai vēl labāk - izbarotu kādam Justin Bieber nīdējam. Viena vienīga elle ar tiem vīriešiem. Es negribu kļūt jau atkal par kkādu apsēsto, bet es tiešām gaidu,kad viņš izlasīs manu atvainošanās vēstuli. Iespējams, viņš neatbildēs un,ja atbildēs, varbūt tāpat neticēs manis rakstītatajam. Ja godīgi, tas bija vislabākais uzaicinājuma teksts, kādu esmu saņēmusi draugos: "Žēl, ka neatļāvi man pateikt uzredzēšanos:(". Isn't this nice? Un tagad mani pārņem jautājumu gūzma, kas neļauj vakarā aizmigt un no rīta modina augšā nepiedienīgi agri - kas būs tālāk? kāds būs fināls? mums vispār būs sākums? vai tā nakts bija sākuma beigas un beigu sākums?vai man tiešām vienkāršāk ir beigt dzert un sākt dzīvot pa īstam?  we don't need no water let the motherfucker burn. burn, motherfucker, burn.