ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

ievēlies.




ārā ir zvaigžņu lietus. Cik romantiski. Dirst gribas:D Kas par romantiku,ja tu sēdi ārā viens, ievelc dūmu plaušās tā,ka reibinošais vilnis aizviļņo līdz pat pirkstu galiņiem un vēro zvaigznes. Nepastāvīgas zvaigznes,kas meklē savu piepildījumu kaut kur citur, tāpēc tās krīt. Man arī vajadzētu nokrist, lai rastu piepildījumu un svētlaimi. Bet tomēr skaisti - zvaigžņotas debesis, zālē rasa, āboli krīt un uzbāzīgs kaķis tev cenšas ierausties klēpī ar savām dubļainajām kājelēm. EJ ārā un izbaudi. Varu saderēt,ka es tāda vientuļā neesmu vienīgā.