in the morning i woke up and there was something's wrong and this "something's wrong"woke up too

es jūtu enerģijas jūru sevī. Nu tad beidzot! Jā, nu mēnesi te neesmu iegriezusies, bet mana pasaule gan ir turpinājusi griezties :) Ir gājis visādi,kā pa celmiem (Robertiem) un interesanti jau nu ļoti.
Pat nezinu kā lai raksturo to visu,kas starp mani un viņu notiek.Attiecības? Ja mēs uzskatām,ka attiecības ir A romantic or sexual involvement, tad sanāk,ka jā,mums ir attiecības. BET, ja mēs uzskatām tā,kā uzskatu es,ka attiecības ir kopīga vērtību sistēma, dzīves (vai vismaz tās daļas) pavadīšana kopā, regulāra kontaktēšanās (nē, nu arī nedēļā reizi ir regulāri,vai ne?) un satikšanās (ja godīgi grūti formulēt,kas vēl ir nepieciešams tām), tad nezinu vai man ir attiecības. Mēs kontaktējamies divas reizes nedēļā, tikušies esam divas reizes, plānojam trešo (bērnu) reizi, par viņa vērtību sistēmu zinu gandrīz neko. Kaut kad lasīju par to,ka viņš tevi no sirds mīl tad,ja 50% no sava brīvā laika pavada kopā ar tevi, 40 % no saviem ienākumiem viņš dala ar tevi un tu pazīsti 50% no viņa draugiem. Saprotu,ka viņš mani nemīl. Un vai tad ir par ko? Ir gan. Viņam patīk mans ķermenis,mani mati, es viņam liekos skaista. Dzirdi? Skaista! Mani neviens 20 gadu laikā nav nosaucis par skaistu. Pat mamma nē. Skumīgi,jā. Nē,nav skumīgi - beidzot es kādam liekos skaista un tas ir pavisam jauki,nevis skumīgi. Tā sarakste pēc mūsu tikšanās bija pavisam atklāta. Es nebaidos būt atklāta pret viņu,jo laikam zemapziņā saprotu,ka viņš ir nobriedis,nesmiesies par mani (vismaz atklāti) un iespējams viņš tāds arī ir pret mani. Bet ar viņu neko nevar zināt. Viņš man raksta lietas,kuras raksta tikai cilvēkam,kas patiešām kko nozīmē. Es tik ļoti vēlētos viņam pajautāt,bet es zinu,ka nevajag. Tagad ir tā viegli. Kā lasot Ziedoņa dzeju. Stulbi,bet mēs esam friends with benefits. Jā,es zinu arī kā tā filma beidzās,bet cerēt,ka tā tiešām notiks,ir muļķīgi.
Pirms pāris mēnešiem (aprīlī) teicu "Gribu gudru, jautru, simpātisku un mīlošu vīrieti, kas apbur mani un kuru apburšu viņu!" un voilā! dabūju un kā vēl. Plus viņš ir seksīgs kā elle, neatvairāms, saka lietas,kuras gribu dzirdēt un ir pilnīgs mans vēlmju atspoguļojums.Un, lai arī tā tas paliek,labi?
Satiku Tenoru. Redzēju un izbaudīju kā viņš dzied. Un atkal viss no sākuma. Un vienreiz es iedomājos,kas notiktu,ja man būtu jāizvēlas starp viņiem abiem. Mission impossible. Cerēsim,ka man nebūs jāizvēlas.
Tagad ir plkst 2:00 naktī un visa šodiena ir pavadīta netā,tāpēc sameklēšu skaistu bildi un will go chace the rabbit in the wonderland.
Ā,jā. Šodien atkal noskatījos The back-up plan un pamanīju,ka galvenais aktieris ir līdzīgs manam vīrietim. Jā,es nudien ceru,ka mums viss būs kā filmā un vispār viss būs :)
2:33 joprojām meklēju
nevaru pievienot 2:42
Mīlu,bučas

i like me so much better when you're naked.

Rakstīšu īsi un neizplūdīšu sīkumos,jo vēlos pasargāt savu mazo pasaulīti no sliktām, svešām, man nepiederošām domām.
Mans vīrietis tiešām atbauca :) Es tam neticēju, līdz 4dien viņš man atsūtīja sms,ka tiešām ir Latvijā. Aiii, es biju tik satraukusies,ka bija grūti koncentrēties kkam citam, izņemot viņu. Vakarā satikāmies pie hotel motel, aizgājām paēst, nē, pierīties uz Lido. Viņam ļoti garšo latviešu ēdiens :) Čalojām un apspriedām visu ko, dzērām un smējām. Viņš ir tik lielisks un,un,un,un,un seksīgs,nudien. Nē,es nejūku prātā viņa dēļ,bet viņš man sagādāja lieliskas brīvdienas, lieliskus rītus, lieliskus vakarus un lieliskas atvadas. Es joprojām smaidu un staigāju centimetrus 11,5 virs zemes,pat nevelkot augstpapēžu apavus. And we were spooning without our clothes on. Un tā sajūta,ka tiešām kādam interesē un patīk tas,kāda esi ir vienreizēji. Paldies, Visum! Tikai lūdzu,neliec man krist, ļauj man lidināties un tikt aplidotai, jo es patiešām jūtos laimīga. Nezinu,kad pēdējo reizi jutos TIK labi. Es jūtos pilnīga. Beidzot es jūtos pabeigta un īpaša. Viens cilvēks var izmainīt tik daudz,ka pat bail iedomāties. Es tiešām ceru,ka neliku viņam vilties un arī viņam bija ļoti labas brīvdienas. Un man nudien pie kājas,ko par mani domā māsas vai kāds cits,jo es neko nenožēloju. Manī gan nav parādījusies lielāka skaidrība par to, kas notiks tālāk, kā būs kā nē, bet pārliecība,ka viss, kas notiek,notiek uz labu, gan ir saglabājusies :)
Es nezinu, vai viņš vēl kādreiz atbrauks. Un pat ja atbrauks, tad vai atbrauks vēlreiz pēc tam. Un cik ilgi tas viss turpināsies? To tik zina es un viņš, es un viņš un vēl mēnestiņš :)) Būs labi, runčuk! Ar mani viss būs labi :)

A girl like me need somethin' real

It's a dick in a box :D
Pēdējais ieraksts tiešām nebija no tiem pozitīvākajiem,bet tagad vismaz daļēji ir labāk. Nē,ir daudz labāk,nudien. Jau nākamajā dienā pēc dzimšanas dienas bija sajūta,ka kkas manī ir mainījies. Uz labu. Cilvēki tā savādāk ar mani sāka runāt. Pat bija pirmā trolejbusa saruna  ar svešinieku,bijušo nhl spēlētāju, par hokeju :) Nezinu, vai tā bija 20gadnieku krīze vai kas,bet esmu mainījusi skatījumu uz dzīvi. Nē,spriedumi nav kļuvuši nobriedušāki un arī domu gājiens tāds kreisais. Es raudu daudz un kkā pat par to nekaunos,kas jau vien ir diagnozes cienīgs fakts. Arī par seksu varu runāt gandrīz nesarkstot. UN pat nepaies mēnesis,līdz mans vācietis atbrauks. Protams,var jau viss kas gadīties un viņš vai es var pārdomāt šo soli,BET man tiešām šoreiz šķiet,ka viņš atbrauks. Man gan bail iedomāties,kas un kā notiksies,bet jautri būs,par to es varu galvot. Un tad vēl es iedomājos,kas notiks,ja ejot pa Vecrīgu, Pulkvedi or smth es satikšu kādu pazīstamu. Tas būtu vēl jautrāk,noteikti. Iztēlojos atsevišķu cilvēku sejas izteiksmes, redzot mani kopā... ar vispār kādu. Jo neviens jau nav mani redzējis ejot pa ielu ar vīriešu dzimuma pārstāvi kopā. Tas man pašai šķiet nedaudz savādi. Bet nu iespējams labāk,ka neviens neko neredz un nedzird un domā,ka esmu vientuļa un izmisusi un vāja. Kas arī es pašlaik esmu,bet tas ir tikai pagaidām. Drīz es jutīšos pavisam labi,ar mani notiks kkas vienreizējs un spēcīgs, par ko nav šaubu. Man nudien negribas sacerēties,bet es tiešām ceru,ka viss būs tik labi,cik pat es neesmu uzdrošinājusies domāt un sapņot. Visus šos gadus,kad esmu bijusi viena,kad esmu jutusies vientuļa un vienīgo mīlestību esmu saņēmusi no kaķiem un suņiem, pieņemu,ka liktenis mani ir gatavojis kam grandiozam. Un vientulība būs mans ierocis,jo es zināšu kā izdzīvot,ja blakus nav mīļotais vai ģimenes atbalsts. Zini, Visum, esmu gatava saņemt savas balvas un prieciņus,bet dod man tos,kad uzskati,ka ir pienācis īstais laiks,jo es jau esmu maziņa un nesaprotu,kas ir labi un kas nē :)
Mmm, gribējās man parunāt ar manas sievietes vīrieti,bet kkā nesanāca. Gribēju pajautāt vīrieša viedokli par to, kādu iespaidu es atstāju uz viņiem. Jo es tiešām nezinu. Sanāca man padejot ar vienu īpatni un sarunas aizgāja līdz līgavaiņa meklējumiem,un viņš izmeta,ka visi jau tāpat skatās uz mani. Jā,nu tā viņi skatīsies tik ilgi,kamēr redzēs,ka es apprecos. Tikai nezin ar ko gan es varētu precēties,ja viņi ir tik bailīgi,ka nesāk sarunu. Nē,nu pārdomas manī raisās nepārtraukti, tas gan nav mainījies.
Šodien laicīgi izmazgāju matus, savedos kārtībā un veltīju laiku sev. Man tā patīk. Es mīlu sevi tik ļoti :*

Kā tu, sieviete, lai neizkūsti, redzot ko tādu? (:

with every heartbeat

Nu ja,nu ja. Ir mana dzimumdiena vēl pusstundu,bet ko es daru? Dzeru? Nē. Svinos un ālējos? Nē. Sēžu savā necilajā koju istabiņā, pasēdēju draugos, izdzēru rīta kafiju, kuru nepaspēju izdzert no rīta, salstu un nejūtos labi. Es jūtos nožēlojami. Biju ar savu foršo meiteni uz Safari iedzert pa kokteilītim. Viņa laikam man ir vienīgais prieka stariņš :)
Vajadzētu jau uztaisīt lielo rezumē par 20 nodzīvotajiem gadiem, bet sajuta,ka nav jēgas. Kam tad tas reāli interesē? Tiem dažiem cilvēkiem? Es, protams, to spēju novērtēt un cienu,mīlu un apbrīnoju viņus, bet.. bet,bet,bet. Un tā vienmēr. Nekad jau nav labi. Vajag vairāk un vairāk. Bet NAV labi. Es tiešām neesmu pelnījusi, lai man ir labi,esmu laimīga un apmierināta vismaz lielos vilcienos? Kāpēc man nepārtraukti ir sajūta,ka nekam neesmu derīga, neesmu gudra,kur nu vēl skaista? Laikam tam ir iemesls - es patiešām tāda esmu. Laikam ir pienācis pēdējais laiks apzināties.
This is your life, this is your time.  <-- jūtos tik miserable,ka raudu pie šīs dziesmas.
And it hurts with every heartbeat .

es drīkstu panīdēt?

Nu ja nē, tad es vienalga to darīšu.
Kaut kādi debīlie žurnāli (Cosmopolitain or smth ) stāsta,ka sievietēm jābūt skaistām, koptām, labsirdīgām, dodošām, maigām un blā blā visādi citādi jaukām būtnēm visu laiku jeb 24/7. How can I do that, ja man ir noberztas pēdas, uz kāju pirkstiem normālas tulznas,muskuļi sāp ne tikai kājās, bet arī vēderā un plecos, ir sliktā sejas un matu diena?Nē, nu tiešām KĀ?
Pastāstīšu par savu vakardienu. No rīta piecēlos ap 8iem, ap 10iem izbraucu uz Valmieru, jo bija jāskrien pusmaratons. Ap 15:30 izbraucām uz Rīgu. Sajūta bija vnk fakina, jo kājas sāpēja nu ļoti,ļoti + tulznas uz kājām. Ap 20iem biju pāedusi vakariņas pie draugiem un mani aizveda uz kojām. Pēc 21iem biju aizlīdusi uz dušu un atlīdusi atpakaļ. Piedod, bet man nebija spēks mazgāt savus ļoti biezos matus, likt uz sejas maskas un ķermeni skrubēt ar dažnedažādākajiem skrubīšiem. Vienīgais,ko man izdevās izdarīt, bija iztīrīt zobus, uzlikt sejas krēmu un ķermeņa krēmu. Bet no skaistuma man ir tik tālu šodien,kā no zvaigznēm līdz Teikai. Nejūtos skaista un arī neizskatos. Kaut gan neizskatos nekad tā. Mans draugs vienmēr mani uzrunā ar 'Hi, beautiful', bet es viņam neticu, jo es nejūtos skaista.Jā, saki man, ka man ir mazvērtības kompleksi, bet es tiešām neesmu skaista. Man pat mamma bērnībā nav teikusi,ka esmu skaista, jo viņa nekad neliekuļo un nemelo. Viņa saka tikai to,ko domā. Un te nu mēs varam izdarīt secinājumus. Iespējams, ka tieši tas,ka man neviens nav teicis,ka esmu skaista, ir iemesls, kāpēc es jūtos neglīta. Nē, neglīta es nejūtos, es nejūtos skaista. Spogulī skatoties, man nudien reizēm šķiet,ka izskatos labi un glīti, bet skatoties fotogrāfijās vai web kamerā, tad riebumā novēršos,jo nezinu,kur var piedzimt tik nesimetrisks cilvēks kā es. Šodien es tiešām visu laiku nīdu un tā kā velk uz raudienu un ir viena no retajām dienām, kad jūtos sasodīti slikti.
Arivederči amore, tev gan jauku dienu :)

I’m just a regular everyday normal muthafucka

Uzliekam dziesmiņas noskaņai, radam noskaņu sevī un AIZIET! Radam pozitīvas domas galviņā (kaķis tikko ieleca klēpī un murrā pilnā balsī,kas jau vien norāda manu labvēlīgo attieksmi pret pasauli), smaidam, izskatāmies labi un veselīgi un, pie velna, tā arī jūtos. Tiklīdz sāku domāt,ka pajāt, nāks citi, viss ir pupu mizas, tā viņš ņem un atraksta. Bet,lai saglabātu intrigu, pastāstīšu kā iet in my daily life.
Esmu atpakaļ Rīgā (nu ne tagad, bet globāli), ir skola un kojas un ēst taisīšana un pie datora dīkā sēdēšana un šopings un vēl visādas labas lietas (zinu,ka aiz tiem un vajag komma). Pēc otrdienas nodarbības Psihosociālajās vajadzībās uzzināju,ka esmu homoseksuāla (!) sadomazohiste (!!!) un ar vispār ar mani ir gandrīz ir čau. Tiešām, man bija bail pajautāt,kas ir,ja ļoti garšo banāni. Bija bail uzzināt skarbo patiesību par savu neveselo prātu. Bet tā jau ritīgi inčīgi :) Un vēl man ir sportiņš trešdienu rītos un pagaidām šķiet,ka ļooti laba pasniedzēja histoloģijā. Veiksmes taifūns? Again?No way!
Un māsa dabūja dzīvokli. 1dien biju palīdzēt tīrīt un paliku pa nakti un nopelnīju 3 ļitrus ar ābolu sulu :) Un viņa man jautāja vai es sarakstoties ar Alex. Protams,ka teicu nē un galu galā izrādījās,ka viņš ir teicis,ka neesot tik ļauns un man rakstot. Vienkārši whaaaaaat? Ur serious? Bija neliela dusma iekšā,jo tiešām es neraudu spilvenā viņa dēļ un nelūdzu, lai viņš raksta vai, pasarg dies, brauc uz LV. Nē, no tā esmu izaugusi. Un tajā vakarā viņš man atsūtīja sms. Izlasīju, saņēmu sevi rokās, aizvēru telefonu, noliku malā, aizmigu. Nākamajā vakarā gribējās jau sakliegties, bet atkal saņēmu sevi rokās (ņemu pats savu rokās, sviežu pats sevi smieklos) un tikai vakar padirsinājos. Nevar viņam ticēt, nu nevar! Nedrīkst!!Nezinu,nezinu, kas notiks,ja viņš tiešām atbrauks. Interese jau protams ir, un kā vēl ir. It kā jau manu galvu, pēcpusi vai citu orgānu neplēš,lai jau izklaidējas puisietis,es darīšu to pašu, bet es jau labāk tevi brīdinu,ka ir iespējamas negācijas un asaras no manas puses. Un pēc tam nesaki,ka tevi nebrīdināju.

I don't care if it hurts
I want to have control
I want a perfect body
I want a perfect soul
I want you to notice when I'm not around
You're so fucking special
I wish I was special

cold play Vs cruel intentions

Filma Smita kungs un kundze ir very inspirational. Indeed. Man vajag tik asas izjūtas, boksa mačus, lauztus kaulus (tikai ne sejas,kāju, roku un ne manējos), sagrautus tiltus,  degošas mājas, melus, sāpes sirdī, neparedzamību, kvēlas jūtas un vēl kvēlāku seksu. Vajag kustību, jo kā Gustiņš saka:"Stāvēt uz vietas ir tas pats, kas atpakaļ iet." Pašlaik jūtos tāda kā nedaudz iesūnojusi, iesērējusi. Esi kādreiz bijis pie vecām durvīm, kur slēdzene ir sarūsējusi, bet tajā neatlaidīgi turas atslēga. Grozīt tu vari šurp un turp, bet ne izvilkt to un paņemt rokā. Nu tā, lūk, ir ar mani. Nedaudz uz vienu, nedaudz uz otru pusi, bet nepavisam ne ārā un prom.
Bet tas mainīsies. Es nezinu vai tas būs tā,kā vēlos, bet būs labi. Ja iesprūdīšu pavisam un punkts, arī labi, jo punkts vienmēr ir labāks par jautājuma zīmi, jo tad nevar sadrūmis ieritināties zem sedziņas, bet ir jāmeklē kaut kāda atbilde. A man patīk atrast, nevis meklēt.

Un german guy būs LV. Nedaudz prieciņš, nedaudz vienalga, nedaudz dzeršu, nedaudz pucēšos. Just another random guy (: